Viljams Šekspīrs. Karalis Lirs

KaralisLirsVShekspirsfb2

Traģedija piecos cēlienos no Viljama Šekspira. tulkojis un atdzejojis Jānis Rainis. Lugas”Karalis Līrs” galvenā tēma ir cilvēcības sadursme ar cietsirdību, savtīgumu un godkāri. Šeit ģimenes attiecību problēmas cieši saistītas ar sabiedrības un politiskajām problēmām. Lugas sākumā Līrs ir viduslaiku tipa karalis, kurš prasa no visiem tikai aklu padevību. Abas vecākās meitas to izmanto, liekulīgi apliecinot savu mīlestību. Jaunākā meita Kordēlija rīkojas pretēji, jo atzīst tikai patiesību. Līrs ir kurls pret patiesības balsi, tāpēc saņem bargu sodu: viņa – karaļa, tēva un cilvēka ilūzijas sabrūk. Pārdzīvojis dziļu iekšēju traģēdiju, viņš garīgi atdzimst: – izjutis nabadzību, viņā pamostas tas, kas kādreiz bija svešs (citādi sāk raudzīties uz varu, dzīvi un cilvēci); – tikai tagad viņš spēj just līdzi nelaimīgajiem, sāk atzīt atbalstītās iekārtas netaisnīgumu. Šī karaļa Līra pārdzimšana ir viņa traģēdijas un ciešanu jēga. Otra traģēdijas sižeta līnija ir Glostera un abu viņa dēlu nāve. Edmunds sarauj visas ģimenes saites godkārības un mantkāres dēļ, darīdams daudzas ļaunprātības. Ar šo paralēlismu Šekspīrs rāda, ka gadījums Līra ģimenē nav vienīgais, tas ir tipisks laikmetam, kad varaskāre un savtīgums saduras ar cilvēciskumu!

http://yadi.sk/d/fkm63WN3NtbTW

Viljams Šekspīrs. Antonijs un Kleopatra

antonijsunKlepatra_small

Tāpat kā Jūlijā Cēzara, arī Antonijā un Kleopatrā Šekspīrs stingri turējies pie Plutarha biogrāfiskā stāstījuma par Marku Antoniju. Šekspīrs sižetā gandrīz neko nav mainījis, bet devis daudz jauna galveno personu raksturojumā un varoņu likteņu un darbības izpratnē. Šekspīrs tālāk attīstījis Antonija tēlu, kas it kā tikai ieskicēts Jūlijā Cēzara. Avantūrista un bezrūpīga epikūrieša vaibsti, turklāt drosme un augstsirdība — visas šīs īpašības līdzsvarotas Antonija rakstiļp. Nevienā citā Šekspīra lugā nav tāda rakstura, ko tik stipri būtu ietekmējis laikmets un tā parašas. Antonijs ir sava laika cilvēks, kad vārds «godīgums» un «uzticība» kļuvuši par tukšām skaņām.

http://yadi.sk/d/U5VwFT_IKbAUG

Viljams Šekspīrs. Divpadsmitā nakts

divpadsmitnakt_small

Viena no romantiskākajām Šekspīra komēdijām, kuras darbība notiek pēdējā Ziemassvētku laika karnevāla naktī. Teiksmainās Ilīrijas krastā pēc kuģa avārijas nonāk Viola un, lai drošāk varētu doties dvīņubrāļa Sebastiana meklējumos, pārģērbjas par jaunekli Cezario. Viltus Cezario iemīlas pilskundze Olīvija, kuru mīl Ilīrijas hercogs Orsino, pret kuru nespēj palikt vienaldzīga Viola…

http://yadi.sk/d/8911E9SeKbqbv

Viljams Šekspīrs. Dots pret dotu

dotspretdotu_small

Iekāres pretrunīgie aspekti ir lugas ,,Dots pret dotu” sižeta pamatā. Mīla šeit nav tik krāšņa un daudzpusīga, kāda tā parasti ir Šekspīra komēdijās. Dilemmas cēlonis ir nesamierināmais konflikts starp cilvēku un lugā tēloto sabiedrību. Aiz nerātnībām un divdomībām skaidri saskatāma ir dzejnieka skumīgā līdzjūtība pret cilvēkiem.

http://yadi.sk/d/Lpy7_R8EKbqiD

Viljams Šekspīrs. Gals labs, viss labs

galslabs_small

Komēdijas sižetu Šekspīrs aizguvis no Bokačo Dekamerona, tās centrā izceļas Helēnas gaišais, viengabalainais tēls, kas laikam iemieso renesanses laikmeta sievietes ideālu. Var teikt, — no viņas izriet visa lugas darbība. Helēna — aktīva cīnītāja par savu mīlu. Viņa nav feodālisma laika pazemīgā, pacietīgā mīlētāja, kas pakļaujas sava kunga un pavēlnieka — vira patvaļai. Helēna ir jauna tipa varone, renesanses sieviete. Viņa aktīvi darbojas, cīnās un iekaro savas mīlas tiesības. Dziļi progresīvā doma, ko Šekspīrs izteicis šai komēdijā ir tā, ka cilvēka vērtību nenoteic ne tituli, ne bagātība, bet gan viņa cildenās gara un sirds īpašības.

http://yadi.sk/d/UHIV9sd-KbALY

Viljams Šekspīrs. Hamlets

HamletsVShekspirsfb2

No Šekspīra darbiem visgrūtāk interpretējama traģēdija ,,Hamlets”, jo tā ieceres ziņā ir ārkārtīgi sarežģīta. Neviens pasaules literatūras darbs nav izraisījis tik daudz pretrunīgu skaidrojumu. Dāņu princis Hamlets uzzina, ka viņa tēvs nav miris dabiskā nāvē, bet to nodevīgi nogalinājis Klaudijs, kas pēc tam apprecējis nelaiķa atraitni un mantojis troni. Hamlets dod zvērestu veltīt visu dzīvi tēva atriebšanai, taču aktīvas rīcības vietā viņš četros cēlienos nododas pārdomām, nosoda sevi un citus, filozofē, neuzsākot neko noteiktu. Savu attieksmi pret Hamleta pārdzīvojumiem Šekspīrs ļoti skaidri izteicis ar to, ka traģēdijā Hamlets pats dziļi skumst par savu dvēseles stāvokli un pārmet sev neuzņēmību. Hamleta domu lidojums ir tik plašs; ka dara neiespējamu tiešu rīcību, jo Hamleta centienu objekts kļuvis netverams. Te tad meklējams Hamleta skepticisma un viņa šķietamā pesimisma pamats. Taču tai pašā laikā šāda Hamleta nostāja vērš ārkārtīgi asu viņa domu, padarot viņu par vērīgu. un objektīvu dzīves tiesnesi: Īstenības un cilvēku savstarpējo attieksmju būtības dziļāka izzināšana kļūst it kā par Hamleta galveno mērķi. Viņš norauj maskas visiem sastaptajiem meļiem un liekuļiem, atmasko vecus aizspriedumus. Ja Hamlets būtu egoists, kas rūpējas tikai par sevi, viņš ātri tiku galā ar Klaudiju un atgūtu troni. Taču viņš ir domātājs un humānists, kam rūp vispārējā labklājība un kas jūtas atbildīgs par visiem. Hamletam tāpēc jācīnās pret visas pasaules netaisnību, aizstāvot visus apspiestos. Taču tāds uzdevums, pēc Hamletā domām, nav pa spēkam pat visvarenākajam cilvēkam; un tāpēc viņš atkāpjas, gremdēdamies pārdomās un izmisumā. Parādīdams šādas Hamleta nostādnes nenovēršamību un tās dziļos cēloņus, Šekspīrs tomēr neattaisno viņa bezdarbību un uzskata to par slimīgu parādību. Tieši tur meklējama Hamleta dvēseles traģēdija

http://yadi.sk/d/Yw4nnWbKKbqoU

Viljams Šekspīrs. Henrijs IV, 1. daļa, 2.daļa

HenrijsIVVShekspirsfb2

Henrija IV abas daļas kopā ar divām citām vēsturiskajām lugām- hronikām — Ričardu II un Henriju V — izveido tetraloģiju, kuru apvieno nepārtraukta vēstures notikumu secība un daži kopīgi personāži. Tomēr karaļdrāma Henrijs IV ir pilnīgi patstāvīgs skatuves darbs, atšķirīgs pēc sava satura, gara un noskaņojuma. Raksturi katrā lugā veidoti citādi. Karalis Henrijs IV salīdzinājumā ar Henriju Bolingbruku, kā viņš vēl saucas lugā Ričards II, ir psiholoģiski citādi zīmēts tēls: cik Henrijs Bolingbruks bezbailīgs, cik droši iet uz savu mērķi, tik karalis Henrijs IV ir nevarīgs, aizdomu pilns, neuzticīgs, bailīgs, kā jau uzurpators tronī. Pirmajā lugā Ričards II pārsvarā ir traģiskais, pēdējā — Henrijā V episki heroiskais, taču vidusdaļā — karaļdrāmā Henrijs IV, kuru Šekspīrs sarakstījis savas jaunrades gaišajā posmā (1591—1601), jo spilgti uzdzirkstī dzīves prieks, humors un jautrība. Karaļdrāmas Henrijs IV abu dalu sižetā galvenais ir stāsts nevis par karali Henriju IV, bet par viņa dēlu — princi Henriju, nākošo karali Henriju V. Šis karalis Anglijas vēsturē ir slavens ar spožām uzvarām pār Franciju Simtgadu karā, un viņa tēls jau pirms Šekspīra ne vienreiz vien pievērsis angļu patriotiski noskaņoto dramaturgu uzmanību. Lugas varonis princis Henrijs dzīvo atmosfērā, kur varas intereses noslāpē visu cilvēcisko, liedz pašus elementārākos priekus — jautrību un draudzību. Princis redz, ka pat viņa tēvs karalis nepieder sev. Jaunais Henrijs meklē savu ceļu dzīvē. Viņam gribas būt dabiskam, nepakļauties galma ārišķībām. Kontrasta dēj viņš izvēlas draugus, kam nav nekādu tikumības principu un pienākumu. Ar viņiem kopā vismaz ir jautri, var justies brīvi. Bet tas nenozīmē, ka princis šos līksmos dzīrotājus atzīst par savējiem. Šie ļautiņi viņam ir tikai dabiskuma izpaudums. Princis meklē tādu likumības principu, kas palīdzētu apvienot gara un rīcības brīvību ar cilvēcības prasībām.

http://yadi.sk/d/xyd-5LQSKbqtm

Viljams Šekspīrs. Jautrās vindzorietes

JautrasvindzorietesVShekspirsfb2

Komēdija Jautrās vindzorietes Šekspīra dramaturģijā ierindojas īpatnējā vietā. Ar visu savu rotaļīgumu un līksmi, kas uzdzirkstī lugas darbībā, personāžos un atmirdz arī izteiksmē, pazobojoties un sarkastiski kritizējot tālaika dzīves īstenību, komēdija brīžam izskan kā farss, lai gan būtībā tā ir dzīves prieka pilna sadzīves spēle, un tāpēc to arī pieskaita labākajām komēdijām Šekspīra dramaturģijā. Jautrās vindzorietes ir vai vienīgā Šekspīra luga, kurā aristokrātu un galma dižmaņu vietā darbojas sīkie muižnieki un vienkāršie pilsoņi. Luga sarakstīta laikā starp 1597. un 1602.gadu un pirmajā izdevumā lugas nosaukums bija rakstāms vairāk nekā divās rindās! Šādi: “Ārkārtīgi interesanta un ļoti asprātīga komēdija par seru Džonu Falstafu un jautrajām vindzorietēm, kuras saturā daudz dažādu jocīgu Velsas bruņinieka sera Hjū, tiesneša Šelova un viņa izgudrā brāļadēla – mistera Slendera izdarību ar leitnanta Pistola un kaprāļa Nima tukšo lielīšanās piedevām. Viljama Šekspīra sarakstīta. Un to ne vienu reizi vien, Viņa Majestātei klātesot, izrādījuši ievērojamā lorda kambarkunga kalpotāji.”

http://yadi.sk/d/A92RuOtqKbqxV

Viljams Šekspīrs. Jūlijs Cēzars

JulijsCezarsVShekspirsfb2

Jūlijs Cēzars ir viena no Šekspīra izcilākajām traģēdijām, tuva viņa labākajām karaļdrāmām. Traģēdijā ļoti spilgti un spēcīgi zīmēti raksturi, personāžu psiholoģija. Tomēr tuvāk tās būtībai mēs nonāksim, ja apzīmēsim to par politisku traģēdiju. Droši vien Šekspīra laika biedri traģēdijā saskatīja aktuālus notikumus un jēgu. Jo Elizabetes valdīšanas pēdējos gados politisko spēku līdzsvars, uz ko balstījās Tjudoru absolūtā monarhija, bija sašķobījusies un opozīcija jaunās muižniecības un Sitijas buržuāzijas aprindās sāka cīnīties par karalienes gāšanu. Šekspīra reālista meistarība, viņa krāsu bagātība, grandiozā domu koncentrācija, dziļu vēsturisku pretrunu izmaiņa un brīnum lielā prasme visu to iedzīvināt tēlos un situācijās padara šo Šekspīra darbu par vēsturiskās un politiskās traģēdijas paraugu visas pasaules dramaturģijā. Traģēdijas vielai un personāžu raksturu zīmējumiem Šekspīrs izmantojis Plutarha uzrakstītos Cēzara, Bruta un Antonija dzīves stāstus.

http://yadi.sk/d/6Kdiy301Kbr3y