Viljams Šekspīrs. Kā jums tīk

KajumstikVShekspirsfb2

Kā jums tīk ietver sevī it kā pastorāles elementus. Galvenās ainas norisinās mežā, kur izraidītais karalis ar saviem pavadoņiem dzīvo vienkāršu un veselīgu dzīvi. Šāda dzīve brīvā dabā, godīgu ganu vidū, attēlota pastorālēs kā protests pret feodālisma laikmeta dzīvi muižnieku pilīs, pret buržuāzijas nežēlību un varmācību. Tomēr savā būtībā pastorāles nav aicinājums iet uz priekšu, meklēt labāku nākotni, cīnīties pret valdošo iekārtu, bet gan sauciens atpakaļ, pie dabas, aiziet no reālās dzīves sapņu pasaulē. Šekspīrs savai komēdijai piešķir pavisam citādu nozīmi. Viņš galvenokārt saasina satīras momentu, ar satīras palīdzību atmaskodams un nosodīdams sava laika sabiedrības izvirtību un pagrimumu. Šekspīra komēdija šai ziņā sasaucas ar teiku motīvu par angļu balādēs apdziedāto varoni Robiņu Hudu, kurš kopā ar saviem biedriem dzīvojis mežā, aplaupīdams bagātniekus un viņu mantu atdodams nabagiem. Šekspīrs iezīmē reālistiskas līnijas savā sapņu pasaules attēlojumā uz dabas fona. Viņa komēdija atšķiras no pastorālēm ari ar to, ka izraidītie, tikko gūst uzvaru pār saviem ienaidniekiem, nekavējoties nāk atpakaļ reālajā dzīvē.

indexarhīvs     yandex     mega

Viljams Šekspīrs. Karalis Līrs

KaralisLirsVShekspirsfb2

Lugas “Karalis Līrs” sižeta pamatā teika par karali Liru un viņa meitām, kas  pieskaitāma vissenākajām britu leģendām. Lugas galvenā tēma ir cilvēcības sadursme ar cietsirdību, savtīgumu un godkāri. Šeit ģimenes attiecību problēmas cieši saistītas ar sabiedrības un politiskajām problēmām. Lugas sākumā Līrs ir viduslaiku tipa karalis, kurš prasa no visiem tikai aklu padevību. Abas vecākās meitas to izmanto, liekulīgi apliecinot savu mīlestību. Jaunākā meita Kordēlija rīkojas pretēji, jo atzīst tikai patiesību. Līrs ir kurls pret patiesības balsi, tāpēc saņem bargu sodu: viņa – karaļa, tēva un cilvēka ilūzijas sabrūk. Pārdzīvojis dziļu iekšēju traģēdiju, viņš garīgi atdzimst. Karalis Līrs un Hamlets atzīti par traģisma notēlojuma augstāko sasniegumu Šekspīra dramaturģijā. Šo traģēdiju varoņu ciešanu apjoms pārsniedz visu, ko ģeniālais autors attēlojis pirms un pēc šim traģēdijām. Tomēr šīs drāmas atšķiras no citām ne tikai ar traģiskā sasprindzinājumu, bet sevišķi ar savu plašo un dziļo vērienu. Nevienā citā darbā Šekspīra radošais ģēnijs neparādās ar tādu spēku kā tieši Karalī Lirā.

indexarhīvs    yandex    mega

Viljams Šekspīrs. Liela brēka, maza vilna

LielabrekamazavilnaVShekspirsfb2

Jau Šekspīra laikā komēdija guvusi skatītāju dzīvu piekrišanu, un ari mūsdienās tā ir viena no iemīļotākām Šekspīra komēdijām. Te parādās Šekspīra lielā meistarība dramaturģijā, jo viņš pratis apvienot idejiski un stilistiski dažādas tēmas, padarot darbību dzīvu un interesantu. Lugas galvenajai tēmai par apmeloto Hero ir dramatisks raksturs. Šķiet, šai komēdijā jau ieskanas tās drūmās stīgas, kas dominē viņa vēlākajā daiļradē. Tomēr komēdijas laimīgās beigas novērš «traģēdiju». Šai komēdijā Šekspīrs vēl vairāk nekā citās savās komēdijās liek lasītājam just gan dzīves skaistumu un prieku, gan arī saskatīt dzīves spožumā apslēpto ļaunumu.

indexarhīvs    yandex     mega

Viljams Šekspīrs. Makbets

MakbetsVShekspirsfb2

Sižetu traģēdijai Makbets Šekspīrs ņēmis galvenokārt no Holinšeda hronikām, no Skotijas vēstures. Lai cik dīvaini, rakstot šo traģēdiju, Šekspīra nodoms bijis izdabāt karalim. Taču autors panācis pretējo — norāvis masku asinīm aptraipītajiem uzurpatoriem un monarhu patvaļai. Sākumā Makbets liekas it kā cilvēka varas iemiesojums. Spēka viņam netrūkst, viņš ir vīrišķīgs, gūst sekmes, saņem pelnītus apbalvojumus. Bet sirdi kremt godkārība. Jo vairāk viņš iegūst, jo vairāk kāro. Makbetam sāk jau likties, ka viņa nopelni nav pietiekami novērtēti. Viņam blakus pat karalis Dankans šķiet niecīgs. Makbetā iedegas vēlēšanās uzkāpt karaļa tronī. Bet ceļš uz troni nav ne taisns, ne godīgs, kādu Makbets paradis iet līdz šim. Ceļā stāv ne tikai karalis Dankans, bet arī troņmantnieks — princis Malkolms. Makbeta dvēselē sākas cīņa. Viņš vēlas- galvenokārt parādīt cilvēka varu, bet nonāk pretrunā ar cilvēka cieņu, stieg arvien dziļāk necilvēcības purvā, līdz jūtas galīgi notrulinās. Makbets darījis noziegumus cerībā, ka nosēdīsies troni un visa dzīve kļūs citāda. Bet kas ir panākts? Vientulība un sirdī tukšums. Dzīvei vairs nav jēgas.

indexarhīvs    yandex     mega

Viljams Šekspīrs. Maldu komēdija

MaldukomedijaVShekspirsfb2

Maldu komēdijas pamatā ir sensenās pasakas motīvs par diviem tik vienādiem dvīņu brāļiem, ka pat tēvs un māte nevar tos atšķirt vienu no otra. Motīvs pazīstams daudzām austrumu un rietumu tautām; visvecākajā versijā tas atrodams seno ēģiptiešu pasakās. Vecgrieķu komēdija, sevišķi atiskā, savus sižetus lielāko tiesu smeļ no tautas pasakām, brīnumaino elementu atstādama nepārveidotu, tikai piepīdama tam klāt komiskas epizodes un politiskus ievērpumus, pie tam komiskā fabula dažreiz izvēršas par pasaku motīva alegorisku iztulkojumu. 3. gs. pr. m. ē. senās atiskās komēdijas vietā nāk tā saucamā jaungrieķu — Menandra un Filomena komēdija, kas jau spilgti atšķiras no vecās. Ap šo laiku māksla sāk noteikti pievērsties reālismam, augstākā stila komēdija izmet laukā brīnumaino elementu, atstādama to vienkāršās tautas farsam, pati cenzdamās atspoguļot laikmeta dzīvi un tikumus, tad arī radikāli mainās mākslas attieksme pret pasaku: fābulu kā līdz šim var aizņemties no pasakām, bet visa pārdabiskā vietā liek tīri reālistiskus motīvus. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka to pārtulko pirmais ievērojamais romiešu rakstnieks Tits Makcijs Plauts (254.-184. gads p. m. ē.) un šis tulkojums arī ir Šekspīra Maldu komēdijas sižeta pamatā. Vispārējie Plauta un Šekspīra komēdiju sakari ir nenoliedzami, tomēr, izlietodams tiklab veco fābulu, kā arī dažus Plauta tehniskos paņēmienus, Šekspīrs savā darbā ieviesis tik daudz jauna un īpatna, ka šis jaunais Maldu komēdiju padara par to patstāvīgo, ģēnija apzīmogoto darbu, kāds tas pazīstams viņa lielo mīlas un vēstures traģēdiju vidū. Šekspīrs latīņu komēdijas sarežģīto fabulu padara vēl sarežģītāku, divkāršodams dvīņu skaitu. Plauta dvīņiem Antifoliem viņš vēl piebiedro dvīņus Dromio, un visas lugas darbība pamatojas uz to, ka dažās situācijās abi brāļi un viņu sulaiņi tiek savā starpā samainīti. Šo jautro notikumu komēdiju it kā ietver Egeona romantiski skumjais dzīves stāsts. Maldu komēdija nepieder pie lielākajiem un labākajiem Šekspīra darbiem, tā izrādīta samērā maz. Iemesls tam ne tikai uz nejaušībām un pārmērīgi sablīvētiem pārpratumiem dibinātā fābulā, bet ari gandrīz pilnīga neiespēja atrast divus pārus izskatā tik vienādu aktieru, kas visiem pārpratumiem piešķirtu kaut tikai nepieciešamo skatuvisko ticamību. Tomēr liela ir komēdijas literatūrvēsturiskā nozīme. Šekspīrs tajā mēģinājis atjaunot apmēram pusotra tūkstoša gadu vecu lugu, kas rakstīta pavisam citos kultūras apstākļos un citādai publikai. Izdevies viņam arī padarīt to cēlāku un morāliski vērtīgāku, paceļot to nopietnas raksturu komēdijas līmenī.

indexarhīvs     yandex    mega

Viljams Šekspīrs. Otello

OtelloVShekspirsfb2

Traģēdija Otello jeb Venēcijas moris pieder izcilākajiem lielā dramatiķa Šekspīra darbiem, kuri visspilgtāk, viskoncentrētāk parāda viņa nobriedušās mākslas augsto pakāpi. Otello, tāpat kā Makbetu, var apzīmēt par nakts traģēdiju. Tā sākas naktī Venēcijā un beidzas naktī tālu no Dezdemonas dzimtenes. Tikai šī nakts nav Makbeta ziemeļu nakts, kas pieblīvēta miglām, tumšām burvībām un šausmām. Tā Dienvidjūras augstā, skaidrā nakts, un, ja nu tā uz bridi ietinas traģiskā tumsā, kas aprij visas gaišās zvaigznes, tad šī tumsa izplūst no cilvēku dvēselēm, nevis kā Makbeta — no ārpasaules, no ļauna haosa, kurā pazūd cilvēks. Iespējams, ka fabulas pamatvilcienus savai traģēdijai Šekspīrs smēlies no itāliešu autora Džambatistas Džeraldo Cintio (1504—1573) noveles Un capilano moro.

indexarhīvs    yandex    mega

Viljams Šekspīrs. Perikls

PERIKLSVShekspirsfb2

Traģikomēdijas Perikls pamatā kāds renesanses literatūrā iecienīts Tīsas Apolonija stāsts.Perikis iezīmē pavērsienu Šekspīra daiļradē. Ar šo lugu sākas jauns — pēdējais Šekspīra jaunrades posms. Ar Periklu un nākamajiem darbiem arī Šekspīrs pievērsies traģikomēdijas žanram. Bet nav gan noliedzams, ka Periklā tikai vietām jūtama Šekspīra spilgtā daiļrades dzirksts.

indexarhīvs    yandex     mega

Viljams Šekspīrs. Ričards II

RichardsIIVShekspirsfb2

Galvenais avots šai drāmai bijis Holinšeda hroniku otrais izdevums, bet daži sīkumi aizgūti arī no citiem hronistiem. Kā Edvardu II, tā arī Ričardu II hronikas attēlo deģenerētus un gļēvus. Šekspīram centrālā problēma ir jautājums par valsts likteni. Tieši šī problēma noteic Šekspīra drāmas Ričards II kompozīciju. Tomēr arī karaļa personības problēmai Šekspīrs piešķir būtisku nozīmi. Šekspīrs raksturo Ričardu II kā sarežģītu, untumainu un izlutinātu cilvēku. Feodālisma laika princips par karaļa varas dievišķo izcelšanos darbā neaizēno personu raksturojumu. Bolingbruks ir pilnīgs pretstats Ričardam II. Tas ir cilvēks, kura panākumus nodrošina viņa gribasspēks un mērķtiecīgā rīcība. Drāmas beigās redzam jaunas drāmas sākumu, kurā risināsies tālākās Anglijas vēstures attīstības ainas.

indexarhīvs     yandex       mega

Viljams Šekspīrs. Ričards III

RichardsIIIVShekspirsfb2

Šekspīra laikā Ričards III stipri nodarbinājis angļu dzejniekus, bet it īpaši dramaturgus kā savdabīgākā uzurpatora figūra Baltās un Sarkanās rozes cīnās. Vielu šo cīņu apgaismošanai autors aizguvis no Holinšeda un Hola hronikas, no Tomasa Mora vēsturiskās apceres un nostāstiem, kas saglabājušies tautā, gan krietni jau izbalojuši simt gadu laikā. Šekspīrs Ričardu III uzrakstījis kā spēcīgu finālu Jorkas un Lenkasteras karaļdzimtu kariem. Tur likteņa pavedieni jau diezgan jūtami savērpjas ap kupraino Glosteras hercogu Ričardu, tā ka viņš dzejnieka acu priekšā savā vēsturiskajā situācijā, gluži dabiski, izcēlās turpmāk par galveno varoni īpašam darbam. Šekspīru kā mākslinieku mazāk interesē vēstures patiesība par Ričardu III. Viņš ņēmis tās pašas drūmās krāsas, kādas šim tēlam piedēvē hronisti. Saskaņā ar Mortona — Ričarda pretinieka un pēc tam Henrija VII kanclera memuāriem, tronī Ričards III parādās, zīmēts ārkārtīgi vienkāršiem, rupjiem vilcieniem — valdonīgs slepkava, velnišķas varaskāres iemiesojums kroplī, veikls monstrs, kāds reti sastopams pat starp lielākajiem vēsturisko pārmaiņu situācijas izmantotājiem tirāniem. Salīdzinot traģēdiju ar hronikām, kļūst redzams, ka Šekspīru neinteresē, vai vēsture un literatūra nodarījusi pāri šim «varonim». Lugas darbības gaitā Ričards skatītāju acu priekšā sevišķi neattīstās, it kā nesastapis dziļāku pretestību un nepārdzīvodams spējāku cilvēcīgu šaubu, tomēr soli pa solim izaug monumentāls uz tā pjedestāla, kur dzejniekā asā izjūta to nostādījusi. Valdonības kāre Ričardam stiprāka nekā drūmajam Makbetam, un to viņš cenšas īstenot, rīkojoties pēc devīzes — mērķis attaisno līdzekļus.

indexarhīvs     yandex     mega

Viljams Šekspīrs. Romeo un Džuljeta

romeoundzuljeta

Romeo un Džuljetas fābulas pirmveids bieži sastopams antīkajā literatūrā, un šī tēma Šekspīram bijusi labi pazīstama. Tā sastopama jau grieķu rakstnieka Ksenofonta no Efesas romānā, kas iznācis pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Šo romānu 1476. gadā itāliski atstāstīja Masučo dei Gardati. Viņa noveli pārstrādāja Luigi da Porto. Darbība pārnesta uz Veronu, mīlētāju vārdi ir Romeo un Džuljeta, un naidīgās dzimtas saucas Monteki un Kapuleti. Šekspīrs savai traģēdijai Romeo un Džuljeta piešķīris daudz jaunu un svaigu krāsu, paplašinājis un padziļinājis personu raksturojumu, devis visai traģēdijai pavisam citādu raksturu, nekā tas bija seno itāliešu autoru darbos. Tā traģēdijas darbība, kas itāliešu novelēs aptver vairākus mēnešus, Šekspīra Romeo un Džuljetā koncentrēta piecās dienās (no svētdienas līdz piektdienai). Mīlētāju laime ilgst tikai nedaudzas stundas. Jo īsāks laika periods, jo spraigāka lugas darbība, jo spilgtāk notēlotas cilvēku jūtas. Tomēr galvenā atšķirība meklējama Šekspīra traģēdijas pamatdomā. Šekspīram Romeo un Džuljeta — renesanses mīlas poēma, kas sarauj viduslaiku normas un cīnās par jūtu brīvību. Viss pārējais traģēdijā pakļauts saulainas un brīvas mīlas slavināšanas idejai.

indexarhīvs     yandex      mega