Viljams Šekspīrs. Sapnis vasaras naktī

SapnisvasarasnaktiVShekspirsfb2

Sapnis vasaras naktī — visromantiskākā no visām Šekspīra komēdijām. Komēdijas sižets un kompozīcija pieder pašam Šekspīram, lai gan daži stāsta pavedieni var būt aizgūti. Centrālais dramatiskais motīvs komēdijā Sapnis vasaras naktī ir konflikts starp despotisko tēvu Egeju un viņa meitu Hermiju. Tēvs aizliedz meitai precēt viņas iemīļoto, bet Hermija nebaidās cīnīties par savu laimi. Uzvara ir jauno mīlētāju pusē, kuri pēc ciešanām un sarežģījumiem galu galā iegūst tiesības uz laimi. Daba izrādās spēcīgāka par likumiem un parašām.

indexarhīvs    yandex    mega

Viljams Šekspīrs. Soneti

SonetiVShekspirsfb2

Šekspīra daiļradi apcerot un vērtējot, arvien nozīmīga vieta tiek ierādīta 154 sonetiem, kas sarakstīti laika posmā no 1592. līdz 1598. gadam. Šis gadu desmits iezīmē sonetu poēzijas augstāko uzplaukumu renesanses laikmeta angļu literatūrā.   Soneti: Mēs alkstam skaistuma, kas neizgaistu. Atdz. Andrejs Balodis  ; II.  Kad četridesmit ziemas nāks un ies. Atdz. Paulis Kalva..  ; III. Teic sejai spoguli: tā stunda klāt. Atdz. Paulis Kalva,  ; IV. Ak izšķērdīgā piemīlība, teic. Atdz. Laima Akuratere  ; V. Sīs stundas skatam paver laipnas ainas. Atdzej. Andrejs Balodis  ; VI. Pirms tavā dārzā ziemas bargums nāk. Atdz. Paulis Kalva  ; VII.Kad rītos krāšņā saule paceļas. Aidz. Rūdolfs Egle  ; VIII. Ko klausies mūziku, kas skan tik sēri? Atdz. Andrejs Balodis  ; IX. Vai, baidoties no asarām, kas ās. Atdz. Paulis Kalva  ; X. Jel kaunies teikt, ka mīli kādu tu. Atdz. Laima Akuratere  ; XI. Cik ātri vīst tev lemts, tik ātri augt. Atdz. Paulis Kalva  ; XII. Kad klausos pulksteni, kā stundas steidzas. Atdz. Laima Akuratere  ; XIII. Tik ilgi, kamēr daba elpot ļauj. Atdz. Paulis Kalva  ; XIV. Pēc zvaigznēm zīlēt netiecas vairs prāts. Atdz. Valija Brutāne  ; XV. Ja itin visu vēroju, kas aug. Atdz. Valija Brutāne   ; XVI. Ja nežēlīga laika vara bargā. Atdz. Valija Brutāne   ; XVII. Kurš ticēs man, reiz lasot senu dzeju. Atdz. Valija Brutāne  ; XVIII. Vai tevi saukt par pavasara dienu? Atdz. Laima Akuratere..  ; XIX. Laiks draudošais, tu vari nodeldēt. Atdz. Valija Brutāne  ; XX. Kā sievieti tik daiļu tevi daba. Atdz. Valija Brutāne   ; XXI. Tiem dzejniekiem es nelīdzinos, nē. Atdz. Valija Brutāne  ; XXII. Man neiestāstīs spogulis — es vecs. Atdz. Andrejs Balodis  ; XXIII. Kā iesācējs uz skatuves, kas mulst. Atdz. Valija Brutāne  ; XXIV Kopš tavu daiļo atveidu mans skats. Atdz. Paulis Kalva  ; XXV. Lai tie, kas dzimuši zem laimes zvaigznes. Atdz. Valija Brutāne ; XXVI. Es, tavas mīlas cildenuma saistīts. Atdz. Valija Brutāne  ; XXVII.    Kad, piekusis no ceļa, dusā grimstu. Atdz. Fricis Adamovičs  ; XXVIII. Kā darba priekā veldzēties, ja lemts. Atdz. Vizma Belševica  ; XXIX. Kad, cilvēku un likten’s aizvainots. Atdz. Vizma Belševica  ; XXX.  Kad klusās atmiņas es sapulcēju. Atdz. Laima Akuratere  ; XXXI. Nu tavās krūtīs visas sirdis mīt. Atdz. Vizma Belševica •  ; XXXII. Ja pārdzīvosi dienu to, kad jauks. Atdz. Vizma Belševica  ; XXXIII.  Es bieži redzējis, kā ausma nāk. Atdz. Paulis Kalva  ; XXXIV.  Kam solīji, ka diena jauka būs. Atdz. Vizma Belševica  ; XXXV. Nu nebēdā, kas darīts — padarīts. Atdz. Vizma Belševica  ; XXXVI.    Es atzīstu — mums vajag diviem būt. Atdz. Vizma Belševica  ; XXXVII.  Kā gaudens tēvs, kam skatiens priekā zib. Atdz. Vizma Belševica  ; XXXVIII. Kam manai mūzai meklēt svešas jomas. Atdz. Paulis Kalva  ; XXXIX. Patiešām, kā man tevi cildināt? Atdz. Vizma Belševica  ; XL. Ņem visas manas mīlestības, ņeml Atdz. Vizma Belševica  ; XII. Tu skaistam grēkam vaļu neaizliedz. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; XLII. Ka viņu mīli tu, nav sāpes tās. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; XLIII. Kad plakstus aizveru, skats skaidrāks tiek. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; XLIV. Ja sevi varētu par domu vērst. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; XLV. Lai kur es eju, zinu, tavi būs. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; XLVI. Ar manu sirdi cīnās acu skats. Atdz. Skaidrīte Kaldupe ; XLVII. Kļūst daudzreiz acu skats un sirds kā viens. Atdz. Skaidrīte Kaldupe ; XIVIII. Cik rūpīgs vienmēr ceļā devos es. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; XLX. Pret laiku to, ja tāds reiz nāktu mums. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; L. Ar smagu sirdi nākas ceļu sākt. Atdz. Andrejs Balodis  ; LI. Tik mīla sapratīs, ja gaitā gausā. Atdz. Valija Brutāne  ; LII. Es tā kā bagātnieks, kas aiziet var. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; LIII. No kādas vielas esi izveidots. Atdz. Valija Brutāne   ; LIV. Cik daiļums daudzkārt mums vēl daiļāks šķiet. Atdz. Valija Brutāne ; LV. Ne marmors balts, ne pieminekļu zelts. Atdz. Andrejs Balodis  ; LVI. Ar jaunu spēku, mīlestība, nāc. Atdz. Ojārs Sarma   ; LVII. Tavs kalps es esmu, ko vēl vairāk gūt. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; LVIII. Lai novērš dievs, kas kalpot pavēlēja. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; LIX. Ja jauna nav nekā un viss jau bijis. Atdz. Andrejs Balodis ; LX. Kā viļņi irdami pret krasta oļiem. Atdz. Andrejs Balodis ; LXI. Vai vēlies tu, lai naktis skumji garās. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; LXII. Es patmīlību savās acīs dedzu. Atdz. Skaidrīte Kaldupe ; LXIII. Kā pašlaik man reiz manam draugam klāsies. Atdz. Andrejs Balodis  ; LXIV. Kad redzu laika skarbai varai ļautu. Atdz. Laima Akuratere  ; LXV. Pat plašā jūra, zeme, akmens, varš. Atdz. Andrejs Balodis  ; LXVI. Es saucu noguris: «Lai nāve nāk!» Atdz. Paulis Kalva  ; LXVII. Kādēļ lai skaistums dzīvo ievainots. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; LXVIII. No tālām dienām atblāzma šis vaigs. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; LXIX. Tavs skaistums ārējais, kas saista mūs. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; LXX. Bez vainas tu, kaut arī paļas krīt. Atdz. Valija Brutāne  ; LXXI. Vairs nesēro, kad miris būšu es. Atdz. Bruno Saulītis  ; LXXII. Lai nebūtu tev citiem jāatklāj. Atdz. Ojārs Sarma   ; LXXIII. Tev būs reiz manī redzams gadalaiks. Atdz. Mirdza Ķempe ; LXXIV. Bet nezūdies, ja šajā cietumā. Atdz. Mirdza Ķempe   ; LXXV. Tu tā, kas visus manus sapņus baro. Atdz. Andrejs Balodis  ; LXXVI. Kādēļ gan vārsmās trūkst man lepnas spozmes. Atdz. Andrejs Balodis  ; LXXVII. Redz spogulī, ka skaistums vīst kā zieds. Atdz. Ojārs Sarma  ; LXXVIII. Tavs vārds tik bieži manā dzejā zib. Atdz. Ojārs Sarma  ; LXXIX. Reiz spēku devi radīt dzeju man. Atdz. Ojārs Sarma  ; LXXX. Trūkst spalvai spēka, zinot, ka ir cits. Atdz. Ojārs Sarma  ; LXXXI. Vai mana sirds tev kapa vārsmas saliks. Atdz. Skaidrīte Kaldupe ; LXXXII. Ar manu mūzu nav tev kopīgs ceļš. Atdz. Ojārs Sarma  ; LXXXIII. Es domāju, ka krāsas neīstas. Atdz. Ojārs Sarma   ; LXXXIV. Vai patiesākus vārdus pateiks kāds. Atdz. Ojārs Sarma .  ; LXXXV. Būt nerunīga mana mūza prot. Atdz. Ojārs Sarma   ; LXXXVI. Viss viņa dzejas buru audums tvirts. Atdz. Ojārs Sarma  ; LXXXVII. Ardievu! Palikt nespēju pie tevis. Atdz. Bruno Saulītis  ; LXXXVIII. Ja kādreiz mani pulgot sāksi tu. Atdz. Ojārs Sarma   ; LXXXIX. Ja tava sirds pret mani atsalt grib. Atdz. Ojārs Sarma  ; XC. Ja gribi ienīst mani, tagad nīd. Atdz. Ojārs Sarma.   ; XCJ. Dažs lepojas ar dzimumu, ar vārdu. Atdz. Andrejs Balodis ; XCII. Tu nevari no manis projām iet. Atdz. Ojārs Sarma   ; XCIII. Es nedomāšu, ka tu mani vil. Atdz. Ojārs Sarma   ; XCIV. Tie, kuros ļaunums mīt, bet važās kalts. Atdz. Ojārs Sanma  ; XCV. Cik veikli nomaskēts gan ir tavs kauns! Atdz. Ojārs Sarma  ; XCVI. Dažs tavu vieglprātību bargi soda. Atdz. Andrejs Balodis  ; XCVII. Kā ziema man šī šķiršanās no tevis. Atdz. Andrejs Balodis  ; XCVIII. No tevis pavasarī šķīros es. Atdz. Andrejs Balodis  ; XCIX. Pret agro vijolīti bargs es esmu. Atdz. Andrejs Balodis  ; C. Kur, mūza, tu, vai aizmirsusi esi. Atdz. Andrejs Balodis  ; CI. Ai kūtrā mūza, kā to attaisnot. Atdz. Valija Brutāne .  ; CII. Tev nesaku, cik mīlestība svēta. Atdz. Valija Brutāne  ; CIII. Cik manai mūzai nabadzīga balss. Atdz Mirdza Ķempe  ; CIV. Sev vienmēr tevi paturēšu staltu. Atdz. Valija Brutāne  ; CV. Par elkdievību mīlu nesauciet. Atdz. Mirdza Ķempe  ; CVI. Kad senos dzejoļus laiks palasīt. Atdz. Ojārs Sarma   ; CVII. Cik liesmot lemts būs uzticamām jūtām. Atdz. Valija Brutāne  ; CVIII. Vai tintei vajaga vēl lieki līt. Atdz. Valija Brutāne   ; CIX. Ak, nesaki, ka pievilt spētu tevi. Atdz. Valija Brutāne  ; CX. Ak jā, es šurpu turpu esmu klīdis. Atdz. Andrejs Balodis  ; CXI. Lūk, manis dēļ tev acis dusmās spīd. Atdz. Valija Brutāne   ; CXII. Man līdzi jūtot, mīlot tu liec zust. Atdz. Ojārs Sarma  ; CXIII. Kopš esmu projām, skatiens sevī vērsts. Atdz. Valija Brutāne – ; CXIV. Vai, tavas mīlas vainagots, mans gars. Atdz. Ojārs Sarma ; CXV. Viss meli, kas līdz šim tev rakstot pausts. Atdz. Valija Brutāne ; CXVI. Nē, negribu es viņu vienošanos. Atdz. Laima Akuratere  ; CXVII. Lai apsūdzībā aizmirsts nav nekas. Atdz. Vizma Belševica  ; CXVIII. Kā piparus, lai gribas vairāk ēst. Atdz. Vizma Belševica  ; CXIX. Cik sirēnasaru es esmu dzēris. Atdz. Laima Akuratere ..  ; CXX. Ja tu pret mani esi bijis Jauns. Atdz. Valija Brutāne  ; CXXI. Patiešām, labāk grēcīgs gribu būt. Atdz. Valija ; Brutāne   ; CXXII. Tavs gara daiļums manā sirdi mīt. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; CXXIII. Laiks, nelielies, ka pārvērt anani tu. Atdz. Skaidrīte Kaldupe   ; CXXIV. Ja mīlestība būtu greznums man. Atdz. Valija Brutāne  ; CXXV. Ja būtu gods man baldahīnu nest. Atdz. Valija Brutāne   ; CXXVI. Tu, Amor, apvaldi ar roku drošo. Atdz. Valija Brutāne  ; CXXVII. Par daiļu tumšo nemēdz uzskatīt. Atdz. Bruno Saulītis  ; CXXVIII. Tu, mana mūzika, sāc dziesmu vīt. Atdz. Bruno Saulītis ; CXXIX. Vienmēr pret iekāri gars cīņā iet. Atdz. Bruno Saulītis ; CXXX. Ir manas mīļās acīs saules maz. Atdz. Bruno Saulītis  ; CXXXI. Ik skatienā tev nežēlība mirdz. Atdz. Bruno Saulītis  ; CXXXII. Es tavas acis milu, jo tās jauš. Atdz. Bruno Saulītis   ; CXXXIII. Lai dreb tā sirds, kas manai raudāt liek. Atdz. Bruno Saulītis  ; CXXXIV. Viņš tagad sācis tavu jūgu nest. Atdz. Bruno Saulītis .  ; CXXXV. Tu vēlies daudz, un, tavas gribas dzīts. Atdz. BrunoSaulītis  ; CXXXVI. Ja netīk tev, ka pārāk tuvu es. Atdz. Bruno Saulītis .  ; CXXXVII. Ko manām acīm, mīla, dari tu. Atdz. Bruno Saulītis   ; CXXXVIII. Kad mīļā teic, ka patiess viņā viss. Atdz. Bruno Saulītis  ; CXXXIX. Ak, neliec attaisnot man postu to. Atdz. Bruno Saulītis   ; CXL. Tev, cietsirdīgā, gudrai vajag būt. Atdz. Bruno Saulītis  ; CXL. Ar acīm neesmu vēl padevies. Atdz. Bruno Saulītis  ; CXLII. Mans grēks ir mīla, tādēļ nīsti tu. Atdz. Bruno Saulītis  ; CXLIII. Lūk, namamāte, rūpju mākta, skrien. Atdz. Bruno Saulītis  t ; CXLIV. Man divas mīlas — prieks un izmisums. Atdz. Bruno Saulītis ; CXLV. Sls lūpas, kurās mīla kvēl. Atdz. Bruno Saulītis .   ; CXLVI. Teic, dvēsele, — vai, miesā mājojot. Atdz. Bruno Saulītis  ; CXLVII. Kā drudzis mana mīlestība tvīkst. Atdz. Bruno Saulītis  ; CXLVIII. Vai man! Kā mīla acis pārvērst māk. Atdz. Bruno Saulītis ; CXLIX. Kam, ļaunā, teic, ka tevi nemīlu. Atdz. Bruno Saulītis .  ; CL. No kāda spēka tavas gribas spēks. Atdz. Bruno Saulītis ; CLI. Kad mīla jauna — sirdsapziņas trūkst. Atdz. Bruno Saulītis  ; CLII. Ja mīlējot man nācies grēkā krist. Atdz. Bruno Saulītis  ; CLIII. Bij Amors blakus lāpai aizmidzis. Atdz. Bruno Saulītis  ; CLIV. Reiz mazais mīlas dievs bij atlaidies. Atdz. Bruno Saulītis

indexarhīvs    yandex     mega

Viljams Šekspīrs. Veltas pūles mīlā

VeltaspulesmilaVShekspirsfb2

Veltas pūles mīlā pieskaitāma pie pašiem pirmajiem Šekspīra darbiem un pirms Šekspīra jau agrāk bijusi publikai pazīstama. Pēc vispārējā rakstura komēdija pieskaitāma tā sauktajām masku spēlēm, kādas sarīkoja karaļu un augstmaņu pilīs. Saturs šīm spēlēm lielāko tiesu alegorisks, bieži arī pastorāls, ar mīlas intrigas sižetu, bet allaž jautrs, ar šarža un bufonādes piemaisījumu, ar klauniem un citām jokdaru personām. Veltas pūles mīlā ir viena no tām nedaudzajām Šekspīra lugām, kurām tieši avoti nav uzrādāmi. Liekas, sevišķu avotu viņam še arī nemaz nevajadzēja: komēdijas saturs vienkāršs un bez spraigākas darbības. Galvenā uzmanība te nav pievērsta intrigai un notikumiem, bet dialogam. Visa luga īstenībā nav nekas cits kā vien vārdu turnīrs starp dažādu kārtu cilvēkiem, kas cenšas pieveikt cits citu veiklām atbildēm un izzobojumiem.

indexarhīvs    yandex    mega

Viljams Šekspīrs. Venēcijas tirgotājs

VenecijastirgotajsVShekspirsfb2

Ģeniāls sacerējums no parasta rakstu darba atšķiras ar to, ka tas ar laiku nezaudē savu aktualitāti. Viens no šādiem darbiem ir Viljama Šekspīra „Venēcijas tirgonis”. Notikumu darbība risinās Venēcijā. Bagāts un cienījams tirgotājs, izpalīdzot savam draugam, aizņemas no ebreju augļotāja (mūsdienu terminoloģijā – baņķiera) ievērojamu naudas summu. Par cik baņķierim ir naids uz tirgotāju, kurš traucē tā biznesam, dāļājot bezprocenta aizdevumus, ķīlā tas prasa mārciņu tirgotāju miesas sirds rajonā, jeb pēc būtības – dzīvību. Tirgotājs piekrīt, jo aizņemamā summa viņam nav liela, tikai jāpagaida, kad atgriezīsies kāds no viņa pa pasauli klejojošajiem kuģiem. Kuģiem, protams, atgadās visādas nejaušas nelaimes un tie laikā neatgriežas un tirgotājs nevar atdot parādu. Baņķieris līksmo un gavilē un pieprasa viņam tiesiski un likumīgi pienākušos īpašumu – mārciņu tirgotāja miesas no sirds rajona. Valstsvīri mēģina atrunāt baņķieri, saka, ka viņš nogalinās tirgotāju, prasot parādzīmē norādīto ķīlu, bet nekas nelīdz – baņķieris paliek pie sava. Augļotājs pat atsakās no piedāvājumiem atlīdzināt tirgotāja parādu dubultā, viņš grib tā miesu un viss, un, ja viņam netiks dots tas, kas pēc likuma tam pienākas, tad viņš ies pa pasauli stāstīt, ka Venēcijā neievēro likumus (tā nav tiesiska valsts), kas venēciešiem nav izdevīgi, jo tad viņiem neviens vairs neticēs un darīšanās ar viņiem neielaidīsies (mūsdienās to sauc par starptautiskajām sankcijām, kredītreitinga pzemināšanu un vēl citos vārdos ar). Tādu, lūk, stāstu ir sacerējis Viljams Šekspīrs tālajā 1623.gadā. Un šis stāsts dzīvē atkārtojas vēl un vēl, un tagad atkal arī Latvijā. Gan valsts ir venēcijas baņķieru varā, gan tās uzņēmēji, gan arī liels skaits iedzīvotāju, un, ja Tu nespēj segt parādu, tad zini, ka baņķieris bez vilcināšanās un sirdsapziņas pārmetumiem izgriezīs mārciņu Tavas miesas, Tavu vecāku miesas un Tavu bērnu miesas, jo tas viņam tiesiski un likumīgi pienākas. Tāda ir baņķieru filozofija, tāda ir viņu daba, tāda ir arī daudzu juristu, menedžeru un uzņēmēju daba – ja ir izdevies panākt kādu formālu tiesību, tad tā ir jāizmanto pilnībā, neskatoties uz jelkādiem morāles un ētikas principiem. Tas, ka tiesiskums un likumība bez cilvēcības, bez ētikas, bez sirds ir dziļi amorāla un visos veidos nosodāma, viņus pārāk nesatrauc. Vienīgais, kas viņus spēj atturēt, tas ir pretspēks, tā ietekmē viņi no cietsirdīgiem, nepielūdzamiem bendēm pārvēršas laipnos, smaidīgos, pieglaimīgos un, ja vajag, pat pazemīgos cilvēkos. Latvijā tagad šie baņķieri ir Vienoti, viņiem ir atlicis izmānīt no cilvēkiem pēdējās asins lāses parakstam, pēdējo uzticības apliecinājumu, lai praksē stiprinātu absolūta tiesiskuma baušļus un ņemtu no mums visu, ko vien var paņemt – mārciņu gaļas sirds rajonā.

indexarhīvs    yandex     mega

Viljams Šekspīrs. Vētra

VetraVShekspirsfb2

Tāpat kā citām lugām, ari traģikomēdijai Vētra Šekspīrs vielu smēlis no vairākiem avotiem. Traģikomēdijā Vētra nav ne cīņas, ne konfliktu. Viss notiek it kā pēc Prospera burvju zižļa mājiena. Nemitīgi dzirdamas skaņas: gan dziesmas, gan viļņu čalas, vēja auri, meža šalkas, cilvēku soļu čaboņa biezokņos vai gar smilšaino piekrasti. Neapklust arī cilvēku balsis. Dusmas, zaimus, apsūdzību, sajūsma un mīlu pauž viņu vārdi. Vētrā ir mīlestības fābula. Ferdinands un Miranda ir jau pazīstama motīva jauna variācija ar jauniem mīlētāju vārdiem un vaibstiem, viņu mīlestība uzplaukst un zied kā gaismas piesātināts sapnis. Jaunie mīlētāji — Šekspīra pēdējie mirdzošie sapņu un ilgu tēli. Tādēļ Vētrā brīžiem ieskanas tādas kā skumjas pārdomas.

indexarhīvs    yandex    mega

Viljams Šekspīrs. Ziemas pasaka

ZiemaspasakaVShekspirsfb2

Sižetu Šekspīrs ņēmis galvenokārt no Roberta Grīna romāna Pandosto (1588). Lai gan traģikomēdijai Ziemas pasaka, tāpat kā dažai labai viņa romantiskajai lugai, trūkst personas, ap kuru savītos lugas darbība, tomēr darbību nosaka un virza arī te galvenokārt viens raksturs — karalis Leonts ar savu aklo greizsirdību, kas rada tik daudz sarežģījumu un posta. Tam pretstatā spilgti izceļas gan Hermiones sirdsskaidrība, gan Mamillija un Peritas piemīlīgums. Šādus pievilcīgus pretstatus varam saskatīt ne vien tēloto personu raksturos, bet arī lugas saturā un darbībā. Karaļa Leonta raksturs un lugā notēlotie notikumi ļauj Ziemas pasaku nosaukt par traģikomēdiju. Bet citādi tā tomēr ir un paliek pasaka, kam ar tiešo dzīvi maz sakara.

indexarhīvs    yandex    mega

Viljams Šekspīrs. Kopoti raksti

ViljamsShekspirs1fb2

Šekspīra daiļrade un bibliogrāfija
Viljams Šekspīrs dzimis 1564. gadā, kā stāsta, 23. aprīlī Stretfordā pie Evonas Vorikšīras grāfistē Anglijas centrā. Viņa tēvs Džons Šekspīrs bijis visai turīgs cilvēks, pēc aroda cimdu meistars. Jaunais Šekspīrs mācījies vietējā gramatikas skolā, ko tolaik uzskatīja par vienu no labākajām Anglijā. Pēc kāda laika, ap 1593. gadu, Šekspīrs iestājies Berbedža trupā, kur strādājis par aktieri, režisoru un dramaturgu, bet kopš 1599. gada kļuvis arī par līdzīpašnieku. Taču jau pirms iestāšanās šai trupā, sākot ar 1590. gadu, Šekspīrs patstāvīgi rakstījis lugas, ko nodevis dažādiem teātriem, un, kā domā daudzi viņa biogrāfi, varbūt pēc trupas pasūtījuma arī pārstrādājis citu lugas. Kā aktieris Šekspīrs laikam nav bijis sevišķi slavens. Ir zināms, ka viņš tēlojis mazāk svarīgas lomas — Hamleta tēva garu, veco Ādamu lugā Kā jums tīk un dažus maznozīmīgus karaļus hronikās. Toties kā dramaturgs un dzejnieks viņš drīz vien guvis atzinību.
indexarhīvs    yandex    mega
Viljams Šekspīrs. kopoti raksti-1
Jānis Sudrabkalns. Viljams Šekspīrs  ; Ričards III. Tulkojis Fricis Adamovičs  ; Divi Veronieši. Tulkojis Ēriks Adamsons  ; Veltas pūles mīlā. Tulkojis Andrejs Upīts  ; Maldu komēdija. Tulkojis Andrejs Upīts  ; Komentāri. Kārlis Egle, Valda Beitāne .
indexarhīvs    yandex    mega
Viljams Šekspīrs. kopoti raksti-2
Spītnieces savaldīšana. Tulkojuši Kārlis Egle un Rūdolfs Egle ; Romeo un Džuljeta. Tulkojis Kārlis Egle ; Sapnis vasaras nakti. Tulkojusi Valija Brutāne  ; Ričards II. Tulkojuši Jēkabs Jansons-Saiva un Aivars Jansons-Saiva  ; Venēcijas tirgotājs. Tulkojis Alfrēds Krūklis  ; Komentāri. Kārlis Egle, Valda Beitāne
indexarhīvs    yandex    mega
Viljams Šekspīrs. kopoti raksti-3
Jautrās vindzorletes. Tulkojuši Rūdolfs Egle un Pauls Kalva ; Liela brēka, maza vilna. Tulkojis Valdis Grēviņš  ; Kā jums tīk. Tulkojis Valdis Grēviņš ; Divpadsmitā nakts. Tulkojuši Jānis Sudrabkalns un Valda Beitāne ; Gals labs — viss labs. Tulkojusi Erna Sprince  ; Komentāri. Kārlis Egle, Valda Beitāne
indexarhīvs    yandex    mega
Viljams Šekspīrs. kopoti raksti-4      
Dots pret dotu. Tulkojusi Vizma Belševica ; Jūlijs Cēzars. Tulkojusi Mirdza Ķempe ; Hamlets. Tulkojis Kārlis Egle ; Otello. Tulkojuši Kārlis Egle un Pauls Kalva  ; Karalis Urs. Tulkojis Jānis Rainis ; Komentāri. Kārlis Egle, Valda Beitāne
indexarhīvs    yandex    mega
Viljams Šekspīrs. kopoti raksti-5    
Makbets. Tulkojis Fricis Adamovičs  ; Antonijs un Kleopatra. Tulkojis Jānis Rainis  ; Perikls. Tulkojis Ojārs Sarma ; Ziemas pasaka. Tulkojis Kārlis Egle ; Vētra. Tulkojusi Erna Sprince . Komentāri. Kārlis Egle
indexarhīvs    yandex    mega
Viljams Šekspīrs. kopoti raksti-6
Henrijs IV. 1. daļa. Tulk. Aivars Jansons-Saiva ; Henrijs IV. 2. daļa. Tulk. Ojārs Sarma ;  Soneti
indexarhīvs    yandex    mega