1.Dvielis ar gaili. 2.Tērauda rīkle. 3.Kristības ar pagriezienu. 4.Putenis. 5.Ēģiptes tumsība. 6.Pazudusī acs. 7.Zvaigžņveida izsitumi.
indexarhīvs / yandex / mega
Sadalīts pa stāstiem: indexarhīvs / yandex / mega
Mihails Bulgakovs. stāsti
1.Morfijs. 2.Pēkšņais uzbrukums. 3.Es nogalināju. 4.Psalms. 5.Hāna uguns. 6.«Bija maijs…»
indexarhīvs / yandex / mega
Sadalīts pa stāstiem: indexarhīvs / yandex / mega
Mihails Bulgakovs. Baltā gvarde
Romāns par krievu inteliģentu ģimeni, un viņu draugiem, kuri dzīvo bargajā pilsoņu kara laikā ir nedaudz autobiogrāfisks, visiem romāna personāžiem ir prototipi starp Bulgakova radiem un draugiem. Romāna darbība 1918 gada ziemā Kijevā, kad no Ukrainas aiziet vācieši un varu pārņem Petļuras bruņotie spēki. Klusā inteliģentā Turbinu ģimene tiek ierauta asiņaino notikumu virpulī. Saskaņā ar Brestas miera līgumu Kijeva nav nonākusi boļševiku ietekmes sfērā un uz šejieni aizbēguši no boļševiku Krievijas daudzi krievu inteliģenti un oficieri, bet kad vācieši atstāj Kijevu, Petļuras karaspēks gatavojas pārņet varu, tam pretojas daļa no oficieriem; arī romāna galvenais varonis Aleksejs Turbins, kurš kaujā tiek ievainots.
indexarhīvs / yandex / mega
Mihails Bulgakovs. De Moljera kunga dzīve
Romāns-biogrāfija stāsta par lielā franču dramaturga dzīvi. Bulgakova un Moljēra liktenī daudz kas kopējs, Žans Batists bija karaļa apavu pārziņa dēls un nolēma jau bērnībā, ka tēva pēdās neies. Viņa sapnis bija teātris, viņš kļuva aktieris, bet pēc tam lugu autors. Viņa dzīves ceļš apraktīts spilgti ar Bulgakovam raksturīgo humoru.
indexarhīvs / yandex / mega
Mihails Bulgakovs. Liktenīgās olas
“Liktenīgās olas” (1924) ir groteska filozofiska antiutopija par sava laika dzīvi Padomju Savienībā. Spilgtos fantastikas elementus rosinājusi ne tikai “fantastiskā” pēcrevolūcijas realitāte, bet ari krievu vēlīnais ekspresionisms.
indexarhīvs / yandex / mega
Mihails Bulgakovs. Meistars un Margarita
Gadsimta romāns. Sātans ceļodams pa pasauli vien viņam zināmu iemeslu dēļ apmeklē arī Maskavu 1930 gadā, kad pie varas nākusī komunistiskā valdība pilnībā noraida un nepieņem neko mistisku vai saistītu ar reliģiju, piemēram arī Jēzus Kristus eksistenci. Tomēr kāds cilvēks – Meistars uzdrošinājies uzrakstīt romānu par Ješua pēdējām dzīves dienām un viņa krusta nāvi, ko piespriedis Romas prokurators Poncijs Pilāts. Meistars par šādu romānu tiek cenzoru un literatūras kritiķu vajāts, un nonāk trako mājā.
Sātans ir pieņēmis Volanda vārdu, viņu pavada svīta: dēmoni milzīgs melns runcis Begemots, Azazello un ragana Gella. Visi cilvēki, kuri nonāk saskarsmē ar šo svītu vai pašu Volandu saņem sodu par saviem grēkiem vai grēciņiem – kukuļņemšanu, žūpību, egoismu, skaudību, vienaldzību un meliem.
Meistara mīļākā Margarita, kāda “pazīstama inženiera” sieva, kura pēc tam kad Meistars nonācis trakomājā ļoti pārdzīvo Meistara pazušanu un sapņo par to kā viņu atgriezt. Un tas kļūst iespējams, kad izrādās, ka viņa var Volandam izdarīt kādu pakalpojumu – būt par viņa rīkotās balles karalieni, uz šo balli gan tiek aicināti nevis vienkārši grēcinieki bet īsti “idejiski” ļaundari…
Otrā sižeta līnija tiek risināta paralēli pirmajai – tas ir romāns par Ponciju Pilātu, kuru uzrakstījis Meistars. Šeit tiek stāstīts par Romas prokuratoru, kurš neuzdrošinājās pretoties sinedriona lēmumam un neizglāba no nāves notiesāto Ješua Ha-Nocri (tā romānā nosaukts Jēzus Kristus prototips).
Romāna beigās abi sižeti krustojas un Meistars atbrīvo Ponciju Pilātu no akmens krēsla, kurā viņš pēc nāves notiesāts sēdēt. Pilāts beidzot iegūst mieru un aiziet pa mēness staru, lai turpinātu pārtraukto sarunu ar Ha-Nocri, arī Meistars un Margarita iegūst pēcnāves valstībā mieru.
indexarhīvs / yandex / mega
Mihails Bulgakovs. Suņa sirds
Izcils zinātnieks – profesors Preobraženskis – veic virkni sarežģītu operāciju pārstādīdams dzīvnieku orgānus cilvēkiem, lai atjauninātu cilvēka organismu. Izdarot zinātnisku eksperimentu profesors pārstāda cilvēka, kāda miruša bezpajumtnieka hipofīzi sunim un šī eksperimenta rezultātā suns pārvēršas par cilvēku, diemžēl, mantojot arī šim cilvēkam piemītošās rakstura īpašības – kļūst par nelietīgu, zaglīgu tipu un pamatīgu dzērāju… Šo būtni namu pārvaldnieks Švonders pieraksta profesora dzīvoklī ar Poligrāfa Šarikova vārdu, kur tas zog profesora červoncus, uzmācas kalpotājām, rīko iedzeršanas un runā rupjības savam “radītājam” – profesoram. Šarikovs pat uzraksta par profesoru ziņojumu milicijai apsūdzot viņu pretvalstiskā aģitācijā. Tikai ar doktora Bormentāla palīdzību profesoram izdodas aizmidzināt Šarikovu un pārstādot atpakaļ suņa hipofīzi atgriezt viņam suņa izskatu.
indexarhīvs / yandex / mega
Mihails Bulgakovs. Teātra romāns. (Kāda nelaiķa piezīmes)
Romāns uzrakstīts it kā no trešās personas, kāda kijevieša Maksudova, kuru Neatkarīgā teātra režisors Ksaverijs uzrunā ar vārdiem “es izlasīju jūsu romānu” No šī brīža sižets aizslīd pagātnē un mēs uzzinām, ka Maksudovs, kādas avīzes necils reportieris uzrakstījis romānu, kura fragmentus lasa darba kolēģiem, bet pēc neilga laika klausītāju loks paplašinās, ierodas literatūrkritiķi, viens no tiem izrādas ir neiedomājams nelietis (viņa prototips Bulgakovam pazīstamais beletrists Jurijs Slezkins). Pēc romāna nolasīšanas sākas skandāls, visi saka, ka romānu nenodrukās, nelaidīs cenzūra, un patiešām, lai uz kuru izdevniecību Maksudovs savu romānu sūtītu, viņš saņem atteikumu un tāpēc grasās nošauties, bet tad, “Fausta” operas mūzikas skaņu pavadījumā, pie viņa ierodas kāds dīvains subjekts “beretē, bet bez spalvas” – žurnāla “Dzimtene” redaktors-izdevējs un apsola nodrukāt romānu. Un tā Maksudovs nonāk rakstnieku pasaulē, pēc tam saslimst ar gripu, uzzina, ka nodrukāta tikai trešdaļa viņa romāna…vispār neskatoties uz visai bēdīgo noaukumu – “Kāda nelaiķa piezīmes” romāns ir jautrs un humora pilns.
indexarhīvs / yandex / mega