Fjodors Dostojevskis. Baltās naktis

BaltasnaktisFDostojevskisfb2

«Balto nakšu» varonis ir nabadzīgs Pēterburgas inteliģents, cilvēks ar augstu garīgo kultūru. Viņš rakstniekam dārgs tieši ar to, ka vulgāru, mietpilsonisku interešu pasaulē jūtas svešs, nederīgs. Pats sapņotājs ļoti precīzi raksturo savu dzīvi, kur «jaucas kopā kaut kas tīri fantastisks, kvēli ideāls un tai pašā reizē… pelēcīgi prozaisks un ikdienišķīgs, lai neteiktu — neticami banāls». Sapņainība ir īpatnējs protesta veids pret banalitāti

http://yadi.sk/d/zvgu5SQQMboAm

Fjodors Dostojevskis. Brāļi Karamazovi

bralikaramazovi

Brāļi Karamazovi (1880) ir Dostojevska lielākais un pie tam nepabeigtais darbs, jau satura un sižeta metos tik plašs un sarežģīts, ka to kaut cik sīkāk analizēt nav iespējams. Te atkal parādās visas tās psiholoģiskās, sociālās un reliģiskās problēmas, kas rakstnieku nodarbinājušas visu mūžu. Milzīgajā personāžu skaitā ikviens personificē kaut kādu dvēseles īpašību vai īpatnību kompleksu. Fjodorā Karamazovā galvenokārt parādīta cilvēka kustoniskā daba. Viņa dēlā Ivanā – prāts, lepnums un dzīves alkas, Dmitrijā – gribas trūkums, neapvaldītas tieksmes un īsta sirsnība, Aļošā – īstas vientiesīgas sirds siltums, ārlaulības Smerdjakovā – verdziska nospiestība un neapslāpējamais, bet apslēptais naids pret likumīgajiem un laimīgajiem. Romāns aptver veselu neapredzamu atvaru, kur mutuļo slāpējošas, smacējošas, nāvējošas kaislības un drausmīga dzīves cīņa ne vien galvenajām, bet arī blakus personām, sievietēm un bērniem. Pretim visiem šiem cilvēcisko vājību mētātiem un aizlauztiem tipiem paceļas lieliskās viengabala prātnieku figūras, svētais vecis Zosims un Lielais Inkvizītors, kas simbolizē pareizticības un katolicisma pretējās filosofijas un pauž arī paša rakstnieka slavofiliski – reliģiskās atziņas un pārliecību, ka tikai ticībā iespējama visdziļākā dzīves atziņa un ceļš uz patiesību.

http://yadi.sk/d/7N0mBgQ1MboDp

Fjodors Dostojevskis. Dubultnieks

DubultnieksFDostojevskisfb2

Romāna varonis — Goļadkina kungs ir viens no tiem jutīgajiem, pagalam patmīlīgajiem cilvēkiem, kuri tik bieži sastopami mūsu sabiedrības zemākajos un vidējos slāņos. Viņam nemitīgi šķiet, ka viņu apvaino gan ar vārdiem, gan ar skatieniem, gan žestiem, ka pret viņu visur tiek dzītas intrigas, ka viņam allaž rokas apakšā… Ja uzmanīgi paskatās visapkārt, cik gan daudz Goļadkina kungu var ieraudzīt — gan nabadzīgu, gan bagātu, gan stulbu, gan gudru!… Tūdaļ pēc romāna «Nabaga ļaudis» pabeigšanas Dostojevskis sāka strādāt pie «Dubultnieka». Viņš cītīgi strādāja 1845. gada vasarā, cerēdams uz rudens pusi darbu pabeigt. 1845. gada 8. oktobri Dostojevskis pastāsta par grūtībām, ar kādām viņš saduras: «Jakovs Petrovičs Goļadkins ir tik nepiekāpīgs, ka bail. Briesmīgs nelietis, netieku ar viņu nekādā galā: nepagalam nevirzās uz priekšu, izsaka pretenzijas, ka, sak, vēl neesot pilnīgi gatavs un pagaidām esot pats sev kungs… Agrāk nekā novembra vidū nav ar mieru beigt savu karjeru. Goļadkins jau tagad ir izskaidrojies ar viņa ekselenci un droši vien (kāpēc gan ne) gatavojas atlūgties no amata. Bet es, viņa sacerētājs, nonāku pavisam nelāgā situācijā.»

http://yadi.sk/d/sNVuN88lMbsuG

Fjodors Dostojevskis. Idiots

IdiotsFDostojevskisfb2

Romāns četrās daļās,,Idiots” (1868) – tiešs pretstats romāna “Noziegums un sods” galvenam personāžam Raskoļņikovam un tā reprezentētai patvaļas un varmācības idejai. Kņazs Miškins ir cilvēka sirds tieksmju un līdzcietības pravietis. Līdzcietība ir pasīva parādība, tāpēc viņš cenšas padarīt to aktīvu un radošu. Miškins reizē mīl divas sievietes, bet aiz savādas rakstura nenoteiktības un neskaidrības paša pārliecībā un dvēselē nespēj ne tām līdzēt, ne pats tikt laimīgs. Šajā mīlas romānā tik daudz psiholoģisku un psihopatoloģisku atklājumu, tik daudz cilvēka apziņas un aizapziņas dziļumos nojaušamas patiesības, ka autoram ir pilnīgas tiesības pašam to uzskatīt par savu vislabāko darbu.

http://yadi.sk/d/G9HYI6iMMbtFB