
Romāna varonis — Goļadkina kungs ir viens no tiem jutīgajiem, pagalam patmīlīgajiem cilvēkiem, kuri tik bieži sastopami mūsu sabiedrības zemākajos un vidējos slāņos. Viņam nemitīgi šķiet, ka viņu apvaino gan ar vārdiem, gan ar skatieniem, gan žestiem, ka pret viņu visur tiek dzītas intrigas, ka viņam allaž rokas apakšā… Ja uzmanīgi paskatās visapkārt, cik gan daudz Goļadkina kungu var ieraudzīt — gan nabadzīgu, gan bagātu, gan stulbu, gan gudru!… Tūdaļ pēc romāna «Nabaga ļaudis» pabeigšanas Dostojevskis sāka strādāt pie «Dubultnieka». Viņš cītīgi strādāja 1845. gada vasarā, cerēdams uz rudens pusi darbu pabeigt. 1845. gada 8. oktobri Dostojevskis pastāsta par grūtībām, ar kādām viņš saduras: «Jakovs Petrovičs Goļadkins ir tik nepiekāpīgs, ka bail. Briesmīgs nelietis, netieku ar viņu nekādā galā: nepagalam nevirzās uz priekšu, izsaka pretenzijas, ka, sak, vēl neesot pilnīgi gatavs un pagaidām esot pats sev kungs… Agrāk nekā novembra vidū nav ar mieru beigt savu karjeru. Goļadkins jau tagad ir izskaidrojies ar viņa ekselenci un droši vien (kāpēc gan ne) gatavojas atlūgties no amata. Bet es, viņa sacerētājs, nonāku pavisam nelāgā situācijā.»
indexarhīvs / yandex / mega