Fjodors Dostojevskis. Nabaga ļaudis

NabagalaudisFDostojevskisfb2

Pirmais lielākais darbs, kas Fjodoru Dostojevski (1821 – 1881) nostāda Krievijas lielāko rakstnieku rindā, ir vēsturiskais romāns ,,Nabaga cilvēki” (1846), kas rakstīts Gogoļa ietekmē. Sacerējums jau uzrāda visas Dostojevska mākslas galvenās īpašības: interesi par dzīves pazemotiem un aizmirstiem, iespēju iespiesties cilvēka dvēseles vistālākajos dziļumos, analizēt tos ar ķirurga nežēlību un parādīt, ka nav nosakāmas robežas, kur beidzas normālā psihe un sākas tās patoloģiskie novirzieni.

indexarhīvs / yandex / mega

Fjodors Dostojevskis. Ņetočka Ņezvanova

NetockaNezvanovaFDostojevskisfb2

Dostojevskis šajā stāstā pirmoreiz bija izvirzījis mērķi parādīt cilvēka rakstura attīstību no bērnības līdz brieduma gadiem uz plaša sociālās dzīves fona. Darba galvenie varoņi pieder pie «sapņotāju» kategorijas (Jefimovs, Ņetočkas māte, pati varone, Aleksandra Mihailovna un tās iemīļotais). Sižeta pamatā ir nesamierināma sadursme starp «tīri fantastisko, kvēli ideālo» un «blāvi prozaisko», «gandrīz neticami vulgāro». Ikviena sapņotāja liktenis īpatnēji atspoguļo šo galveno konfliktu. Stāsts ir spilgta sociālo kontrastu ainava, talantīga vijolnieka atkarīgais stāvoklis dzimtcilvēku orķestrī, pilsētas trūcīgo iedzīvotāju nabadzība un — blakus kā «pasakaini brīnišķīgā» simbols — «grezns nams ar sarkaniem aizkariem». Bet arī tur, kur ārēji liekas viscaur valda labklājība, pastāv nevienlīdzība, spēcīgā tirānija pār vājāko.

indexarhīvs / yandex / mega

Fjodors Dostojevskis. Noziegums un sods

NoziegumsunsodsFDostojevskisfb2

Romāns sešās daļās ar epilogu,,Noziegums un sods” (1866) līdzās ,,Miroņu namam” ir viens no savdabīgākajiem un lielākajiem darbiem pasaules romānu literatūrā. Zīmīgs vispirms kā paša rakstnieka morālisko atziņu paudējs, kas rāda, ka cilvēkam ne aiz kādiem sociāliem motīviem nav tiesības laupīt otram dzīvību un ka noziegums izpērkams tikai ar soda izciešanu. Psiholoģiski – psihiatriskā analīze veidota ar apbrīnojamu mākslu un tīri zinātnisku lietpratību. Juridiskajā vērienā romāns aizskar un iztirzā daudzus cilvēka un sabiedrības tiesību jautājumus. Un beidzot šis sacerējums ir svarīgs arī tīri kultūrvēsturiskā ziņā, jo parāda jaunā cilvēka tipu 60 – tajos gados un pārejas laikmetā, kad vecie tikumības un sabiedrības pamati sabrūk un atsevišķi indivīdi meklē jaunu pasaules atziņu. Dostojevska darbam milzīga nozīme visā Vakareiropas sabiedriskās domas attīstībā. Starp citiem arī Nīče sauc sevi par krievu rakstnieka skolnieku un tā tiešā ierosmē veidojis savu teoriju par pārcilvēku, kas atrodas viņpus labā un ļaunā.

indexarhīvs / yandex / mega

Fjodors Dostojevskis. Pazemotie un apvainotie

PazemotieunapvainotieFDostojevskisfb2

Šajā sacerējumā gan vislielākā vērība pievērsta diviem sieviešu tipiem, no kuriem viena ir gandrīz vai mistiski apgarota svētā, spējīga uz vislielāko atteikšanos un uzupurēšanos, otra – dzīves salauzta, netiklības purva bridēja, tomēr savas dvēseles dziļumos lepna un tīra. Psiholoģiskais tēlojums sasprindzina nervus un kā spēcīga straume rauj lasītāju līdzi savā plūsmā.

indexarhīvs / yandex / mega

Fjodors Dostojevskis. Piezīmes no mirušo nama

PiezimesnomirusonamaFDostojevskisfb2

,,Miroņu nams” ir autobiogrāfisks stāsts, kuram cilvēka psiholoģijas analizē līdzīgu nevar atrast visā pasaules literatūrā. Te Dostojevskis notēlojis savus pārdzīvojumus, ciešanas un novērojumus katorgas ,,miroņu namā”. Viņam tieksme allaž meklēt cilvēcisko cilvēka dzīvnieciskajā dabā, tāpēc arī katordznieku, laupītāju un slepkavu vidū viņš atrod skaistas būtnes ar augstu morālisku vērtību un spēcīgiem tikumības instinktiem. Visu tēlojumu apdveš rakstnieka humānistiskais sirds siltums, mistiska padevība nenovēršamam liktenim un kristīgas ciešanu svētības filosofija. Bez atsevišķu tipu raksturojumiem nepārspējami dzīvi un reālistiski parādīta visa ,,miroņu nama” iekārta ar viņas lielajām sāpēm un maziem prieka mirkļiem.

indexarhīvs / yandex / mega