Mihails Jurjevičs Ļermontovs. Dēmons

DemonsMJLermontovsfb2

Mihails Jurjevičs Ļermontovs (1814 – 1841) līdzās Puškinam ir otrais neapšaubāmi lielākais krievu dzejnieks visā carisma laikā. Viņa dzeja tik cieši savijas ar personības pieredzi, ka gandrīz neiespējami atšķirt biogrāfiskos datus par sevi un reizē ar tiem nerunāt arī par sacerējumiem hronoloģiskā to rašanās kārtībā. Ļermontovs ir vissubjektīvākais krievu rakstnieks; ikvienā viņa dzejolī ieveidoti paša pārdzīvojumi un izjūtas, katrs viņa episko un dramatisko sacerējumu tēls slēpj sevī vairāk vai mazāk pilnīgu dzejnieka personības atveidu. Tā Ļermontova darbi ir arī viņa pilnīgākā un patiesākā biogrāfija. ,,Dēmons” (1833 – 1840) ir Ļermontova galvenais episkais darbs ar stipru autobiogrāfisku noskaņu: dažādās variācijās tur tēlota dzejnieka ilgā, nelaimīgā jaunības mīla. Dēmons nav nekāds mūžīga ļaunuma un grēka simbols, bet lepns, izdzīts gars, patiesībā tīri cilvēciska būtne, vilšanās un pesimisma pārmākts ideālists. Iemīl sievieti un brīdi domājas atradis mieru un laimi; bet viņš nav radīts seklai, mietpilsoniskai ģimenes dzīvei, lepnums, cietsirdīgā patmīla un neapremdināmais nemiera gars viņu dzen arvien tālāk, neatradušu saskaņu dvēseles pretišķām dziņām, nemitīgi svaidītu šaubās starp labo un ļauno, nelaimīgu, bezgala vientuļu bezmērķa meklētāju. Raiņa atdzejojums.

http://yadi.sk/d/ypRp0uCuNtavg

Mihails Ļermontovs. Lirika.

lermontovadzeja

Varoņdarbs — I Androņikovs Tulk Daina Avotiņa  ; DZEJA: Dzejnieks Atdz Olga Lisovska ; Romance («Ar sirdi nevainīgu   ») Atdz Imants ; Auziņš ; Turka žēlabas Atdz Imants Auziņš  ; Monologs Atdz Imants Auziņš ; Lūgšana («Ak, visvarenais   ») Atdz Olga Llsov¬ska  ; Veltījums («Jel neteic   ») Atdz Imants Auziņš ; Biedinājums Atdz Imants Auziņš ; Kaukāzs Atdz Imants Auziņš ; Nakts II Atdz Imants Auziņš ; Elēģija Atdz Imants Auziņš ; Vientulība Atdz Imants Auziņš ; Veltījums («Jel nedomā   ») Atdz Imants Auziņš ; Pareģojums Atdz Imants Auziņš ; Barda dziesma Atdz Daina Avotiņa ; 1830 gada 10 jūlijā Atdz Imants Auziņš  Ubags Atdz Kārlis Krūza ; IV       g 30 jūlijā Parīzē Atdz Elīna Zālīte  Veltījums («Kad tev tavs draugs   ») Atdz Kārlis ; Krūza ; Karavīra kaps Atdz Imants Auziņš ; Novgoroda Atdz Imants Auziņš ; Muļķa skaistulei Atdz Rūdolfs Egle ; Asmodeja dzīres Atdz Imants Auziņš  Veltījums («Kam netiklību   ») Atdz Imants Auziņš Nāve («Ir trūcis  ») Atdz Imants Auziņš  ; Vi|ņi un jaudis Atdz Imants Auziņš  ; Skaņas Atdz Imants Auziņš ; Manas mājas Atdz Imants Auziņš ; V        gada janvārī Atdz Imants Auziņš  Debess un zvaigznes Atdz Imants Auziņš  ; Straume Atdz Daina Avotiņa ; Vēlēšanās Atdz Elīna Zālīte ; Štances («Man līdz kapenēm   ») Atdz Elīna Zālīte ; Sev pašam Atdz Kārlis Krūza ; «Lai dzejnieku kā apvainotu   » Atdz Daina Avo¬tiņa  ; Slava Atdz Daina Avotiņa ; «Skumjš zvans, caur krēslu dunot, šķind   » ; Atdz Daina Avotiņa ; «Tā kā cilvēku smaidi   » Atdz Daina Avotiņa Zeme un debess Atdz Daina Avotiņa  Veltījums («Sniedz roku dzejniekam   ») Atdz ; Daina Avotiņa ; Kaimiņš Atdz Daina Avotiņa ; Andrē Senjē motīvi Atdz Rūdolfs Egle  Štances («Pārāk smagi man top zemē dzimtā   ») ; Atdz Daina Avotiņa ; Veltījums («Jau pieņemts visu augstā nolēmums   ») Atdz Daina Avotiņa ; Dzīves kauss Atdz Daina Avotiņa ; Brīve Atdz Daina Avotiņa ; Mans dēmons Atdz Daina Avotiņa ; 28 septembrī Atdz Daina Avotiņa ; «Kurš ziemas rītā   » Atdz Daina Avotiņa  «Cik šausmīgs liktenis   » Atdz Kārlis Krūza  ; Veltījums K D Atdz Rūdolfs Egle ; «Ne eņģeļiem   » Atdz Daina Avotiņa  «Reiz diena nāks   » Atdz Daina Avotiņa  Balāde («Sēd tumšā būdiņā   ») Atdz Elīna Zālīte Veltījums («Es tavā priekšā nezemošos   ») Atdz ; Daina Avotiņa ; «Nē, neesmu Bairons   » Atdz Daina Avotiņa «Agrāk skūpstiem   » Atdz Kārlis Krūza  ; Niedrājs Atdz Imants Auziņš ; Veltījums («Jel nenopūlies dīki   ») Atdz Daina ; Avotiņa ; Veltījums («Nejaušība darīja mūs tuvus   ») Atdz ; Imants Auziņš ; Divi milži Atdz Vilis Plūdonis ; «Es esmu bezprātis!   » Atdz Daina Avotiņa ; Kuģītis Atdz Daina Avotiņa ; «Kādēļ neesmu gan dzimis   » Atdz Imants Auziņš ; Bura Atdz Daina Avotiņa ; Balāde («Kurp dodies   ») Atdz Daina Avotiņa ; Nāra Atdz Rūdolfs Egle ; Huzārs Atdz Daina Avotiņa ; Mirstošais gladiators Atdz Imants Auziņš  Dzejnieka nāve Atdz Imants Auziņš  ; Borodina Atdz Kārlis Krūza ; Palestīnas zariņš Atdz Imants Auziņš  Kaimiņš («Lai esi kas   ») Atdz Rūdolfs Egle ; Gūsteknis Atdz Daina Avotiņa ; «Es nevēlos, ka pasaulei   » Atdz Daina Avotiņa ; «Kad vējā līgo   » Atdz Daina Avotiņa ; «Mēs šķīrāmies   » Atdz Kārlis Krūza  ; «Ak, velti smejies   » Atdz F Adamovlčs  ; Pārdomas Atdz Rūdolfs Egle ; Kinžals Atdz Daina Avotiņu ; Dzejnieks («Mans kinžals laistas   ») Atdz Kārlis ; Krūza ; Kazaku šūpļa dziesma Atdz Olga Ilsovska  ; Sev netici Atdz Rūdolfs Egle ; Tris palmas Atdz Rūdolfs Egle ; Lūgšana Atdz Rūdolfs Eglo ; Apburtais kuģis Atdz Olga Lisovska  Tik skumji un drūmi Atdz Olga Lisovska  M A Sčerbntoval Atdz Kārlis Krūza  ; Kaimiņiene Atdz Olga Lisovska ; Bērnam Atdz Kārlis Krūza ; Bruņinieks gūstā Atdz Rūdolfs Egle ; Mākoņi Atdz Rūdolfs Egle ; Kāpēc («Man skumji tāpēc   ») Atdz Jānis Zie¬meļnieks  ; Pateicība Atdz Olga Lisovska ; Valerlks Atdz Olga Lisovska ; Novēlējums («Tev vienam es   ») Atdz Kārlis ; Krūza  ; «Tur ziemeļos   » Atdz Olga Lisovska  ; Miroņa mīla Atdz Rūdolfs Egle ; Dzimtene Atdz Rūdolfs Egle ; Attaisnojums Atdz Olga Lisovska ; Noruna Atdz Olga Lisovska ; Pēdējais mājoklis Atdz Kārlis Krūza  ; Sapnis Atdz Imants Auziņš ; «Ardievu, Krievija   » Atdz Rūdolfs Egle  ; Tamara Atdz Olga Lisovska ; Klintsrags Atdz Rūdolfs Egle ; «Ai nē, ne kaisdams tevi   » Atdz Rūdolfs Egle ; Jūras princese Atdz Mirdza Ķempe ; «Viens es domīgs oļu ceļu eju   » Atdz Rūdolfs ; Blaumanis ; Pravietis Atdz Imants Auziņš ; Krusts klintī Atdz Kārlis Krūza ; «Neviens vairs neuzklausa   » Atdz Olga Li¬sovska  ; «Ir miglā nākamība tīta   » Atdz Olga Lisovska

http://yadi.sk/d/n8Eh_bw0Mj8wM

Mihails Ļermontovs. Mūsu laiku varonis

musulaikuvaronis

Mūsu Laiku Varonis, mani cienītie kungi, patiesi ir portrets, tikai ne viena cilvēka vien: tas ir portrets, kas veidots no visiem mūsu paaudzes netikumiem to pilnīga uzplaukumā. Jūs man atkal teiksiet, ka cilvēks nevar būt tik slikts; bet es jums teikšu, — ja jūs esat ticējuši dažādu traģisku un romantisku ļaundaru realitātes iespējai, kādēļ gan jūs neticat Pečorina realitātei? Ja jūs esat priecājušies par vel šausmīgākiem un kroplākiem izdomājumiem, kāpēc tad šis raksturs kaut vai kā izdoma jūsu acīs nerod žēlastības? Vai ne tapec, ka tajā vairāk patiesības, nekā jūs to vēlētos? Jūs teiksiet, ka tikumībai tas nenāk par labu… Atvainojiet! Ļaudis diezgan baroti ar saldumiem; no tā viņiem jau veders samaitājies — vajadzīgas rūgtas zāles, kodīgas patiesības.

http://yadi.sk/d/GFAo7xw0Mjfdp