- Skaista skaista tēvu zeme
- Par visām zemītēm:
- Zaļi lauki, zaļi meži,
- Zil(i)s jūras ūdentiņš.
- Izmēģinājuma mācību grāmata 4 klasei
Latvijas dzīvnieku pasaule
- Bioloģijas zinātņu doktora Zanda Spura redakcijā
- Mūsdienās jau kļuvis pilnīgi skaidrs, kādus draudus cilvēces eksistencei rada biosfēras piesārņošana un tās līdzsvara izjaukšana.
- Fauna jeb dzīvnieku pasaule ir viena no biosfēras pamatsastāvdaļām. Par to uzskatāmi liecina tas, ka praktiski visur — mežos, dārzos, pļavās, tīrumos, purvos, ezeros, upēs, augsnē, pat gaisā — sastopami dzīvnieki, bieži vien ļoti lielā daudzumā.
- Bet dzīvnieki nav vienkārši biosfēras mehāniska sastāvdaļa, tie piedalās biosfēras veidošanā, tās līdzsvara uzturēšanā.
- izdevniecība «Liesma» Rīga 1974 – 2 rbļ. 20 кар.
Index Mega yandex indexpdf megapdf yandexpdf indexdoch megadoch yandexdoch
Jānis Sārts. Aronas stāsti
Krājumā ievietoti autora 30-tajos gados uzrakstītās īsprozas zīmīgākie darbi. Stāstos attēloti galvenokārt lauku ļaudis un viņu dzīve — ikdienas gājumā, darba solī, sadzīvē, Iezīmēti sulīgi raksturi, sulīga valoda.
Darbvedis Gusts ; Dunču ciems ; Mana vectēva precības ; Dumavas Kaķis ; Dzeguzes ligzda ; Karstā liksta ; Gaismas svītra ; Slideni tilti
Ivars Lu-Juhansons. Cilvēks bez vārda
Indriķis Lēmanis. Izlase-2
Stāsti: I Rūgtais biķeris ; Cīņas solī ; Anniņas gājiens uz Skudru purvu ; II Cietās rokas ; Pastalas ; Notikums ar kucēniem ; III Māte ; Nākotnes vārdā ; Nomales vējos ; Kalpones stāsts ; Savādais pasažieris ; Kungiem un dāmām ; Zāģis ; Kaujas baterija ; Rīta apskate ; Vakars kazarmā ; Upe ir neizbēgama ; Trīs platformas ; IV Lielais loms ; Ozolu Anna ; Uz rītiem ; Traktoriste Kristīne ; Ar maija vējiem ; Audēja ; V Vīrs trin cirvi ; Viņš krita par Dzimteni ; Jaungada nakts ; Dziesma ; Lakstīgala ; Stārķi un zvirbuļi ; Mārīte ; Kurš trāpīja? ; Saule lec ; Ceļš uz mājām ; Bērna mati ; Trīs sastapšanās
Indriķis Lēmanis. Izlase-1. Pa dzīves ceļiem
Romāns. Vispirms stāsti par 1905. gadu — par muižas kalpiem, kas saceļas pret saviem paverdzinātājiem, par revolūcijas vilni, kas rada bailes un nemieru pasaules varenajos — un par mazu meitēnu Anniņu, kas agri iesaistījusies revolucionārajā cīņā.
Tieši ar 1905. gada kaujiniekiem aizsākas tā cīnītāju plejāde, kas iet tautas priekšgalā padomju varas mēnešos Latvijā 1919. gadā, cīnās Krievijas plašumos par Lielā Oktobra ideāliem un komunistiskajā pagrīdē par padomju varas atjaunošanu, bet vēlāk izcīna uzvaru Tēvijas karā. Ļoti zīmīgs ir stāsts «Trīs sastapšanās». Tā varonis nemaz nav saukts vārdā, viņš ir tikai Draugs un laikam arī tāpēc it kā simbolizē to nenogurstošo cīnītāju, kurš, nežēlodams sevi, svarīgos vēstures brīžos vienmēr atrodas pašās priekšējās līnijās kaujā par tautas laimi.
No kurienes nāk šie cīnītāji, kas viņus mudina stāties ierindā un kādi viņi paši? Uz šiem jautājumiem atbild visa Lēmaņa daiļrade, kuru kopumā var īsi nosaukt par tautas cīņu vēstures māksliniecisku atspoguļojumu
Andris Kolbergs. Kopoti raksti III sējums
Mārtiņš Rozentāls. Cietuma dienasgrāmata (1929—1939)
Buržuāziskās Latvijas politieslodzītā piezīmes. Autors veltī šo grāmatu savu kritušo biedru piemiņai, tiem, kuri gājuši bojā cīņā par padomju varas atjaunošanu Latvijā. Līdz ar to grāmata ir velte 35. gadadienai, kopš Latvijā atjaunota padomju vara. M. Rozentāls vairākkārt sēdējis buržuāziskās Latvijas cietumos un rakstījis tur dienasgrāmatu. Tās ir politieslodzītā piezīmes, kurās atspoguļota drūmā cietuma ikdiena, kas tomēr nespēja nomākt revolucionāru cīņas garu un možumu. Tas ir dokuments, kas runā pats par sevi un var interesēt jebkuru lasītāju.
Ausma Gavare. Mantojums
Lata romāns. – Es saņēmu mantojumu! – ar kādu sajūsmu tiek izteikti šie vārdi un ar kādu skaudību uzklausīti. Bet, vai kāds ir dzirdējis sajūsmā saucam: – Man pieder bērnībā gūtais un dzīves laikā sakrātais garīgais mantojums!
Abi vajadzīgi mums, abiem noteikta vieta mūsu dzīvē, bet cilvēks tos revidē un pārceno, dodot vaļu noderīgajam un pabīdot malā sev nevēlamo.
Katrs pats izlemj, vai mainīt jūtas pret naudu, vai smaržojošu puķu dārzu pret lielpilsētas smakojošo pelēcību, vai guļbaļķu māju pret bezpersoniska dižnama vēsumu. Bet varbūt mēs katrs ar savu nodzīvoto dzīvi, attieksmi pret lietām un dzīvību paši nosakām saņemtā mantojuma lielumu un nozīmi.
