
pa atmiņu tekām. Reiz Doles pagasta zaļumu svētkos, lakstīgalu apdziedātajā Ķekaviņas upes līcī, čigāniete, manās rokas līnijās skatīdamās, teica: “Dēls, tev dzīvē būs darīšana ar daudz papīriem!”
Radi pareģojumu iztulkoja kā mantojuma dokumentu kārtošanu. Pēc manas pilngadības bija jādala trīs daļās mirušā tēva mājas, Baldones pagasta “Pūriņi”.
Es gan cerēju, ka čigāniete runā par rakstāmpapīru.
Es tikko biju sācis mēģināties literārā darbā, daži nieki jau bija iespiesti žurnālā “Meža Dzīve”. Taču fstais čigānietes pareģojums piepildījās tikai pēc divdesmit gadiem, kad izdalīto tēva mājas zemi atkal apvienoja kolhozs, bet es kā bēglis zaglīgi ierados Zviedrijā un strādāju papīrfabrikā.
indexarhīvs / yandex / mega