Egrāmatas Latviski, Grāmatas Latviešu valodā, Bezmaksas, Grāmatu grāmatnīca
Egrāmatas Latviski, Grāmatas Latviešu valodā, Elektroniskās grāmatas, Bezmaksas, Grāmatu grāmatnīca
pa atmiņu tekām. Reiz Doles pagasta zaļumu svētkos, lakstīgalu apdziedātajā Ķekaviņas upes līcī, čigāniete, manās rokas līnijās skatīdamās, teica: “Dēls, tev dzīvē būs darīšana ar daudz papīriem!”
Radi pareģojumu iztulkoja kā mantojuma dokumentu kārtošanu. Pēc manas pilngadības bija jādala trīs daļās mirušā tēva mājas, Baldones pagasta “Pūriņi”.
Es gan cerēju, ka čigāniete runā par rakstāmpapīru.
Es tikko biju sācis mēģināties literārā darbā, daži nieki jau bija iespiesti žurnālā “Meža Dzīve”. Taču fstais čigānietes pareģojums piepildījās tikai pēc divdesmit gadiem, kad izdalīto tēva mājas zemi atkal apvienoja kolhozs, bet es kā bēglis zaglīgi ierados Zviedrijā un strādāju papīrfabrikā.
indexarhīvs / yandex / mega
Romāns. Alfrēda Dziļuma satīriskais romāns Mežlejas taurētājs ataino latviešu “dīpīšu” nometnes Vācijā dzīvi, īpaši pievēršoties tām negatīvajām parādībām, kas draudēja ar bēgļu garīgās rosmes ievirzīšanos seklumā. Autors ar rūgtu ironiju un satīru rāda, kas notiek, ja saukli: Saglabāsim latviešu kultūtu trimdā!” par savu aizsegu izmanto godkārīgi, sīkmanīgi un netalantīgi diletanti. A. Dziļuma greizajā spogulī parādās vesela plejāde žurnālistu, aktieru, rakstnieku, gleznotāju, tajā skaitā, protams, arī viens otrs patiess talants.
indexarhīvs / yandex / mega
Romāns “Dieva dzirnas”. Reiz Doles pagasta zaļumu svētkos, lakstīgalu apdziedētajā Ķekaviņas upes līcī, čigāniete, manās rokas līnijās skatīdamās, teica: “Dēls, tev dzīvē būs darīšana ar daudz papīriem!”
Radi pareģojumu iztulkoja ka mantojuma dokumentu kārtošanu. Pēc manas pilngadības bija jādala trīs daļās mirušā tēva mājas, Baldones pagasta “Pūriņi”.
Es gan cerēju, ka čigāniete runā par rakstāmpapīru. Es tikko biju sācis mēģināties literārā darbā, daži nieki jau bija iespiesti žurnālā “Meža Dzīve”. Taču īstais čigānietes pareģojums piepildījās tikai pēc deviņiem gadiem, kad izdalīto tēva mājas zemi atkal apvienoja kolhoza laukos, bet es kā bēglis zaglīgi ierados Zviedrijā un strādāju papīrfabrikā.
indexarhīvs / yandex / mega
Romāns. “1946. gada janvārī Zviedrijas valdība izdeva Padomju Savienībai 146 baltiešu leģionārus. Par šo dramatisko notikumu ir publicētas grāmatas latviešu un zviedru valodā, tajās ir sakopotas liecības un fakti. Šī grāmata par līdzīgu tematu ir literārs darbs. Viss līdz šim publicētais man noderējis tikai par ierosinājumu. Romāna personas ir izdomātas, apstākļi un fakti ir pārkārtoti. Neviens leģionārs ar tādiem vārdiem, ar tādu izskatu un raksturu, nav Zviedrijā internēts un izdots. Arī notikumu vietas nav sauktas vārdā. Esmu mēģinājis rekonstruēt baigo patiesību ar iejušanos šo cilvēku domās un piedzīvojumos.” Autors Alfreds Dziļums
indexarhīvs / yandex / mega
Cīnītāju atmiņas. Miera zvani skan — bet stāvoklis kļuva traģisks. Latviešu leģionāri, kas cīnījās par savas zemes brīvību, pēkšņi tika apvainoti par noziedzniekiem. Ne ārstu, ne.invalīdu cilvēciskais saprāts nespēja pieņemt šo netaisnību, zuda arī uzticība izslavētajai rietumu tautu humanitātei. Kāda jēga bijusi pasaules karam, ja verdzība un terors turpinās, ja dzeloņu žogi draud nogriezt pusi Eiropas?’
Katra pavadītā nakts un diena nesa mūs tuvāk baigam liktenim. Mēs arvien atradāmies krievu aplenktā pilsētā.
Stāvokli varējām tikai zīlēt pēc angļu sardzes: tomēr tā mainījās pie slimnīcas vārtiem, tikmēr mums vēl bija cerības otrā pasaules karā sekas pārdzīvot. Pilsētā pieņēmās panikaCivilisti devās rietumu virzienā ar mugursomām, atlokas ratiņiem. Bēgļu mokas vēl nebija beigušās. No kā viņi bēga, kad miera zvani bija vēstījuši pasaulei jaunu taisnību un brīvību?
indexarhīvs / yandex / mega
Romāns. Šā romāna vadmotīvs ir mīlestība. Lazdu salas mieru iztraucē svešiniece — Laila no Rīgas, kura apprec padumjo Ludi. Lailā iemīlas vai visi ciema vīrieši. Luda sievas dēļ viņi gatavi cits citu pat nosist. Lailas aizraušanās ir arī zirgi, kurus, tāpat kā vīriešus, nepieciešams savaldīt. Kā liktenis izrīkosies ar šo sievieti, uzzināsiet, ja izlasīsiet romānu.
Lazdu salā ierodas ugunīga, skaista un iekārojama sieviete. Tā ir Laila no Rīgas. Viņa atnes sev līdzi nemieru, kas iemājo apkārtējos vīriešos. Lailas izturēšanās un temperaments pārvērš līdzšinējo dzīvi, jo nelabais, kas iemājojis viņas dvēselē, alkst iegūt šo vīriešu sirdis… Laila valda pār viņu prātiem un gadiem krāto mantu. Jebkurā brīdī šī sieviete ir gatava mesties zirgā un auļot pretī nezināmajam.
indexarhīvs / yandex / mega
Romāns. Latvijas Enciklopēdijā par latviešu partizāniem pēc Otrā pasaules kara atrodam tikai vienu teikumu: Par latviešu partizānu darbību 1944 gada otrā pusē un vēlāk okupētā Latvijā nekādu pietiekami pārbaudāmu ziņu nav. Divdesmit gadu laikā, dzīvojot Zviedrijā, esmu bieži sastapis šī romāna varoņus: Tanti, Jāni, Niksi, Melno Zani, Lielo un Mazo Kochus. Pārējie izklīduši tālākā emigrācijā. Ar Vaivaru esmu sarakstījies, viņš dzīvo Kanādā. Esmu dzirdējis visu viņu piedzīvojumu stāstus, izmantojis rakstītās piezīmes. Šos materiālus vēlējās iegūt arī Otrā pasaules kara vēstures rakstītāji, bet izbēgušie partizāni nevarēja tos dot, jo vēl arvien ir bīstami publicēt Latvijā palikušo mežabrāļu atbalstītāju vārdus un māju nosaukumus. Literāram darbam ir lielākas iespējas. Atsevišķus notikumus vai partizānu dzīves apstākļus esmu citējis izlasei veidā no rakstītām liecībām, bet literārie tēlojumi un dialogi ir brīvi radīti pēc mežabrāļu atmiņu stāstiem
Alfrēds Dziļums Zviedrija, 1972. gada novembrī
indexarhīvs / yandex / mega
