Lavīna ; Ziemeļu siena ; Dapsangs.
Anšlavs Eglītis pretskatā un profilā
Anšlavs Eglītis par sevi
Par Anšlavu Eglīti — Viktors Hausmanis, Benita Smilktiņa, Viesturs Vecgrāvis, Dzidra Vārdaune, Līga Rimšēviča.
Vāka noformējumam izmantots Anšlava Eglīša fotouzņēmums (50. gadi) no rakstnieka arhīva
Anšlavs Eglītis. Mana dzīve ; Anšlavs Eglītis. Pašportreti ; Anšlavs Eglītis. Kā es rakstu romānu ; Viktors Hausmanis. Ieskats dažos Anšlava Eglīša romānos ; Benita Smilktiņa. Anšlava Eglīša stāsti un noveles ; Viesturs Vecgrāvis. Sāpe, slēpusies zem maskas ; Viktors Hausmanis. Anšlava Eglīša lugas ; Viktors Hausmanis. Anšlavs Eglītis — teātra un kino kritiķis ; Dzidra Vārdaune. Anšlava Eglīša esejas ; Līga Rimševica. Anšlava Eglīša publicistika
Anšlavs Eglītis. Bezkaunīgie veči
Romānu “Bezkaunīgie veči” Anšlavs Eglītis sarakstījis pēc tam, kad viņa un Veronikas Janelsiņas mājās ieradusies kāda neuzvedīga jauna meitene, kura domājusi, ka veci cilvēki pasaulē vajadzīgi tikai tālab, lai apkalpotu jaunos. Rakstnieks šādam uzskatam nevar pievienoties un savā romānā pierāda, ka ari vecajiem dzīve vēl turpinās un ari viņi domā, jūt un pārdzīvo; veco paaudzi no jaunās šķir vienīgi gadu starpība un dzīves pieredze. Kura ir tā diena, kad pirmo reizi jāatskārš, ka jaunība palikusi tur aiz muguras? Visu laiku liekas, ka vēl jau stundiņa laika līdz tumsai. Un tad pienāk krustdēliņš un stingri noprasa: «Onkuli Viktor, cik tev gadu? Vai jau simts?» Anšlavam Eglītim kaut ko līdzīgu nācās uzklausīt, kad viņam bija apritējuši sešdesmit: viņa un Veronikas mājās ieradusies kāda meitene kas bijusi stingri pārliecināta, ka tiesības ērti dzīvot ir tikai viņai, bet veču uzdevums ir jauniem pakalpot. Anšlavs toreiz pasmaidīja un sāka rakstīt romānu «Bezkaunīgie veči»… Šai romānā Anšlavs Eglītis smaida, arī smejas, pat drūmas pārdomas viņš paslēpj aiz smaida.
Anšlavs Eglītis. Cilvēks no Mēness
Romāns. A. Eglītis par “Cilvēku no Mēness” vēstulē Viktoram Hausmanim raksta šādi: “Tur pavisam maz kas izdomāts. Raibā, nule sabraukušo trimdinieku saime Oregonas pavalsts Selēmas un Portlendas pilsētās sniedza bagātīgu materiālu kaut vai veselai virknei romānu.” Pats Eglītis nodarbojas ar glezniecību, un tāpat kā romāna galvenais varonis Ģedimīns Kūrs, arī Anšlava Eglīša sieva Veronika Jaunelsiņa naudu trimdas gados pelna gleznojot. Tieši tādēļ “Cilvēks no Mēness” ir viens no tiem darbiem latviešu literatūrā, kas visspilgtāk attēlo mūsu tautiešu dzīvi trimdā. Noteikti jāpiemin Anšlava Eglīša augstā valodas meistarība, rakstot šo darbu. Romānā ir daudzi jaunvārdi un atvasinājumi: sēža, stāvis, drūme, piestāklis un citi. Arī cilvēku personvārdi ir vienreizēji un savā ziņā izsaka tēla būtību sava skanējuma dēļ. Tikai uzmanīgāk jāieklausās – Ģedimīns Kūrs, Tālivaldis Tarvīds, Hjalmārs Būriņš, Janīna Rauna, Bierants Pāvelkops, Oboi kundze, Valdemārs Lavenieks – ar savu skanējumu vien šie vārdi rada kādu noteiktu iespaidu un domas par šo personu.…
Anšlavs Eglītis. Ģīmetne
Grāmatā var tikties ar Anšlavu Eglīti un viņa radītajiem tēliem apmēram astoņu gadu ritējumā. Tas bija vētru laiks, skarbu pārmaiņu laiks. Sekojot līdzi Anšlava varoņu gaitām, ieraugam mūsu tautas ēršķainos ceļus. Un pārmainās pats stāstītājs – no eleganta jaunekļa viņš pārtop rūpju māktā vīrā: dzimtene atstāta. Te saimniekoja sveša vara, pats viņš dienas vadīja Alpu aizdurē Tailfingenā, strādāja, raudzījās kalnos un “zīlēja nākotni – nezināmo”.
Anšlavs Eglītis. Homo novus
Anšlavs Eglītis romānā “Homo novus” uz Rīgu, uz Latvijas mākslas dzīvi un tālaika sabiedriskajām rosmēm liek raudzīties Jura Upenāja acīm. Vai Juris Upenājs tiešām būtu rakstnieks pats? Tik tiešu atbildi dot nevar. Anšlavs Eglītis mīlēja Cesvaini un Grašu krogu, taču viņš bija visīstākais rīdzinieks, dzīvoja pašā Rīgas centrā Valdemāra ielā 23, dzīvoklī 18, daudziem romānā tēlotiem sižetiskiem pavērsieniem nav nekāda sakara ar Anšlava biogrāfiju, un tomēr Jurī Upenājā jaušam rakstnieka domāšanas veidu, dzīves uztveri, arī raksturu. Viņš izlikās brašs, reizēm pat bramanīgs, taču aiz bravūras aizslēpa savu biklumu un kautrību. Arī Upenājs, iesākot sarunas ar jaukām dāmām, bieži gan sarkst, gan bālē.
Anšlavs Eglītis. Ilze
Anšlavs Eglītis. Karuselis
Ikdienas tēlojumi: Karuselis ; Maruta ; Karantēna ; Maikls ; Dvīņi ; Mērkaķis. ; Kontrakts. ; Melnais džims ; Dzimšanas diena ; Nama kaķis ; Kidnapers ; Deijo rīko viesības ; Pedrito ; Ziloņkaula tornis ; Pateicības dienas tītars ; Dienvidjūras paviljons ; Plotiņš ; Peldu baseins. ; Eizenhauera žakete. ; Zvaigzne. ; Dūjas un rīsi. ; Pikniks. Autora zīmējumi ar pildāmspalvu
Anšlavs Eglītis. Laimīgie
Anšlava Eglīša romāna «Laimīgie» darbība risinās latviešu bēgļu nometnē Eslingenē pirmajos pēckara gados. Vēstījuma centrā ir Indriķis Kandavs, kurš Eslingenē satiek savu seno ienaidnieku Borisu Zadonski. Komunistu roklaiža Zadonskis, ar segvārdu Ziedonis iefiltrējies bēgļu nometnē, cenšas pārvilināt lētticīgos atpakaļ uz «dzimteni» Padomju Savienību. Mazpamazām Indriķa Kandava atmiņās atdzīvojas dramatiskie Baigā gada un pēckara krievu okupācijas notikumi ciešā saistībā ar viņa paša dzīvesstāstu, kura traģisko samezglojumu vaininieks ir arī Boriss Ziedonis.
Anšlavs Eglītis. Līgavu mednieki
Romānā aizraujoši un ironiski vēstīts par trim jauniem cilvēkiem, kas izmisīgi cenšas atrast sev sievas, protams, pēc iespējas bagātākas, jo paši jaunekļi pārstāv sabiedrības zemākos un vidējos slāņus.