Autobiogrāfisks garstāsts, kurā attēloti motīvi ģimenē, bērnībā, Vestienas skolā, vecāku un skolotāju raksturojumi.
indexarhīvs / yandex / mega
Ilze Indrāne. Cepure ar kastaņiem
Saturs: Pīlādžu laiks ; Tas cilvēks šinī pasaule… ; Sētmales magonīte ; Kastaņkoks ; Trīs pļaukas ; Pēdējā linu podziņa ; Tev jākļūst par burvi ; Ir pasaulē tādas upes… ; Piena smarža ; Nazis kabatā ; Vēlīnas hiacintes ; Klusuma mežs ; Kas tas ir granāta? ; Saules servīze ; Putns kliedz… ; Fermeriene ; Sirds vārstuļi ; Kalni pamalē ; Ugunskrūze ; Lupatiņu grīdsega ; Minūti par vēlu ; Apbraucamais ceļš ; Akmens tēlu galerija ; Vai akā ir ūdens? ; Zelta zalktis ; Gott mit uns! ; Atoms, ar kuru sākas cilvēks ; «Dūnavas mūžīgā…» ; Zvana!
Ilze Indrāne. Dievsunīši
Diviem brāļiem selekcionāriem (īstenībā pat ne pusbrāļiem) nolemtais mūžs ābeļu un puķu dārzos ir gana sūrs, mīlestība vien netverama ziedu plīva, bēda velti zemakmiņa slēpjama… Laikam jau grāmatas tapšanā liela loma bijusi ne vien mūsu tautas likteņgaitai gandrīz vai gadsimta garumā, bet arī kādām konkrētām personībām tik vitālu dzīvošanu nemēdz radīt vienīgi rakstnieka fantāzija. Valodas mirdzums, domāšanas tēlainība, dziļums un plašums, cilvēka dvēseles izpratne, ābeļu ziedēšanas apmātība un ieceres mērķtiecīga ieaugšana zemē tā ir “Dievsunīšu” būtība un sūtība.
Ilze Indrāne. Ūdensnesējs
Romāna satura galvenā persona ir Klinta – bezzemnieka Purva Kapeikas meita, skolotāja institūta mūzikāli apdāvinātākā audzēkne, kas vēlāk – it kā aiz spītības – apprec Olavu Dābolu, lielsaimnieka dēlu, bet pamet to un romāna turpinājumā darbojas par bāriņu nama vadītāju; tas jau pēc kara. Taču viņa romānā ir tikai katalizātors, ass, ap kuŗu virpuļo laikmeta skartie cilvēki. To ir daudz, tie ir dažādi, to likteņi dažādi – un aiz katra: pa dziļuma dimensijai, kuŗā nevienam “patiesi” nav vispārināmas motīvācijas. Viss beigu beigās ir – sarežģīti. Patiesību var atrast – atcērtot dziļumā iedzītās saknes, visu vērtējot aktuālā momenta “par” un “pret” mērauklām, bet ar to nekas nav atrisināts un izskaidrots. Indrāne pat nemēģina kaut ko tādu darīt, un tāpēc viņas romāna lappusēs cilvēki dzīvo, tiem ir asinis sirdī, kājās un pirkstu galos. Un tās rit, kā asinis rit pa dzīvu cilvēku dzīslām: tajās ir bailes, izmisums, spīts, mīlestība.
Ilze Indrāne. Zemesvēzi dzirdēt
Romāns. Dravnieku dzimtas sociāli psiholoģisks portretējums vairākās paaudzēs, paturot centrā Donāta kolorīto, neparasti vitālo, tautas gudrības apstaroto figūru, devis iespēju rakstniecei skaudrāk un dziļāk ielūkoties mūsu dzīves pēdējo gadu desmitu norisēs, it īpaši lauku ļaužu likteņos. Zemnieka darbs, radošs vissvētākajā šī vārda nozīmē, zemnieka domu un jūtu pasaule, viņa nepārcērtamā saite ar dabu — tas viss atainojas romānā ar Indrānei raksturīgo plastiskumu un poētiskās domas nepiegludināto skaudrumu.
Romāns «Zemesvēzi dzirdēt» pelnījis visaugstāko novērtējumu par lauku cilvēku likteņu patiesu atspoguļojumu, par lauku dzives un darba norišu enciklopēdisku attēlojumu, par skaudro patiesības izjūtu.
