romāns dzīves ainās : divos sējumos. Bandava (rakstiskajos avotos: Bandowe) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.Bandava bija viena no visblīvāk apdzīvotajām kuršu zemēm. Tās galvenais centrs atradies pilskalnā pie Ventas [1], netālu no Kuldīgas, kas vēlākajos gadsimtos kļuva par visas Kurzemes galveno pilsētu.
Jēkabs Janševskis. Dzimtene.
Romāns — pagātnes liecinieks. Romāns dzīves ainās četros sējumos
Pirmais sējums. Pirmā daļa. Kalpi saimnieki un kungi: indexarhīvs yandex
Otrais sējums. Pirmā daļa. Kalpi, saimnieki un kungi:indexarhīvs yandex
Trešais sējums. Otrā daļa. Ceļi un tekas: indexarhīvs yandex
Ceturtais sējums. Trešā daļa. lauki un pilsēta: indexarhīvs yandex
Jēkabs Janševskis. Kā bagātā Čāpiņa dēls precējās
Stāsti: Bagātā Čāpiņa dēls (Kā bagātā Čāpiņa dēls precējās). Tēlojums iz Latvijas malienas ; Varkaļu pagasta skolotājs ; Lielās bēdās. Uzmetums iz Liepājas sadzīves
Jēkabs Janševskis. Mežvidus ļaudis 1.2
Romāna «Mežvidus ļaudis» tēlotais laikmets pieder pie visdrūmākiem Kurzemes pagātnē, kad mēris, bads, karš un iekšējas jukas (muižnieku nepaklausība hercogam un ķildas pašu starpā) bija izpostījuši zemes labklājību, kad zemniekiem bija nesams ne vien smags dzimtbūšanas jūgs, bet kad tiem lielā mērā bija jācieš arī no svešiem karapulkiem un apkārt klīstošu sirotāju bandām — marodieriem. Nezinādami, kā citādi līdzēties, zemnieki kur vien varēdami glābās plašajos mežos. Lai gan bēgšana un slēpšanās mežos (tāpat arī bēguļošana no viena novada otrā) bija aizliegta ar nāves sodu, tomēr daudz mežos dzīvoja bēgļi, ar neizsakāmām grūtībām dibinādami tur sev jaunas iedzīves. Nīcā kā tādu slepenu senlaiku dzīvesvietu, kur ļaudis glābušies mēra un kara nedienās, man rādīja kādu ieleju priežu mežā starp jūras kāpām un straigniem purviem. Ķemeru apvidū līdzīgā vietā bijuse pazīstama mežaļaužu iedzīve, ar nosaukumu Antiņu Rozas. Visvairāk bēgļi slēpušies jūrmales mežos — tam gadījumam, ja viņu dzīvesvietas uzzin, lai tad mēģinātu vēl glābties, bēgot laivās uz Zviedriju, prūšiem vai pašas zemes tālākiem jūrmales apgabaliem. Lielos mežos vēl šur tur atrod vecus dīķus, grāvjus un vagas it kā tīrumā — zīme, ka tur reiz dzīvojuši cilvēki un kopuši laukus. Citā vietā te būs darīšana ar tādu gadījumu, kur ļaudis mēra laikā izmiruši, tukšās ēkas sapuvušas, sagruvušas un lauki vēlāk apauguši ar mežu; bet dažā vietā vecie tīrumi mežos būs izpostītas mežaļaužu iedzīves pēdas. Vidzemē, ko kara posts vēl vairāk piemeklējis nekā Kurzemi, bēgšana un dzīve mežos notikuse arī plašos apmēros,. Tā minēta arī turienes pasakās. (…)
Jēkabs Janševskis. Līgava
1.2 grāmata. Mīlestības romāns četrās grāmatās. J. Janševskis romānu “Līgava” (izdots 1931, —32. gadā) nosaucis par mīlestības romānu, jo visām četrām grāmatām cauri vijas muižas dārznieka dēla Matīsa un viņa izredzētās meitenes Ciebas mīlestības stāsts. Taču īpašu vērtību šim darbam piešķir tā fabulā iepītais Kursas ļaužu un tautas paražu notēlojums klaušu laikmeta beigās. Romāns piesaista ar krāsaino valodu, folkloras elementiem, kolorīto sadzīves ainu tēlojumu un spilgtiem cilvēku tipiem.
3.4 grāmata. Mīlestības romāns četrās grāmatās. J. Janševskis romāna “Līgava” III un IV grāmatā turpina rādīt Kursas ļaužu dzīvi, īpaši attēlodams gājēju ļaužu un muižnieku attiecības, kā arī pašu kungu personiskās un ģimenes problēmas. Te viņš apraksta gan barona Tēzena dzīves beigu posmu un viņa cilts iznīkšanu, gan tā laika Tērbatas studentu dzīvi, gan Ciebas kopdzīvi ar veco baronu Tēzenu un viņu bērnu likteņus.
Dažādo notikumu attēlojumā daudz ir arī humora, it īpaši, apraksto žīda Judeļa izdarības, kā arī puiša Jukuma garo un dēkaino ceļojumu uz Vāciju.