
Stāsti: Kraukļa valstība ; Bez vēsts ; Sātans ; Sieva
Egrāmatas Latviski, Grāmatas Latviešu valodā, Bezmaksas, Grāmatu grāmatnīca
Egrāmatas Latviski, Grāmatas Latviešu valodā, Elektroniskās grāmatas, Bezmaksas, Grāmatu grāmatnīca
Kādas mazpilsētas stacijā jaunais pārmijnieks Linards gādā, lai vilcieni uz fronti un no tās droši paietu viens otram garām.Tie ved karavīrus, munīciju, retāk cilvēkus no nekurienes uz kaut kurieni. Kādā reizē steidzīgais frontes vilciens aizķer cilvēku pilnā sastāva pēdējos vagonus, un Linards sadauzītajā vagonā starp mirušām sievietēm atrod meiteni, kura elpo.
Ko iesākt, ko darīt? Atstāt – nozīmē atdot nāvei. Ziņot vācu okupācijas iestādēm – gandrīz to pašu. Vest uz mājām – vecāki nepieņems, baidīsies riskēt. Linards izdara tā, ka meitene paliek dzīva, bet viņš to pazaudē. Gadi iet, meitene pieaug, bet Linardam sirdī ne dienu vairs nav miera. lauku avīze 2009
indexarhīvs / yandex / mega
Vēstule var iepriecināt, vēstule var skumdināt, paretam gadās, ka vēstule iejaucas cilvēka liktenī, notikumi sāk vērpties pavisam citādi, nekā iepriekš gribēts, un mīlestībai basām kājām jāiet asām šķembām kaisīts ceļš – kā notiek šajā romānā.
Vladimirs Kaijaks paspēja to uzrakstīt līdz pusei. Viņš nekad nevienam, pat man, nestāstīja, ko raksta. Nejautāju un nespiegoju, kad viņš kaut kur aizgāja, zināju, ka, tikko pabeigs, iedos izlasīt. Kad Vladimira vairs nebija, ilgi neuzdrošinājos apskatīt uzrakstīto, likās: nedrīkstu, jo vēl tikai pusē… Tomēr saņēmos, jo sapratu, ka pabeigt vajadzēs man.
Izrādījās, šis ir turpinājums romānam “Meitene no nekurienes”, bet lasāms arī kā patstāvīgs darbs. Līdz 167. lappusei ir Vladimira Kaijaka teksts, tālāk – mans. Centos iztēloties, kā viņš būtu sižetu risinājis. Skaidrs, ka vajadzīgi notikumi un cilvēku rīcība Kaijaka stilā, manā romānā tas droši vien būtu mazāk dramatiski. zvabc2017
indexarhīvs / yandex / mega
Stāsti: Bez vēsts ; Sātans ; Slieksnis ; Sieva ; Akācija akmens pagalmā ; Svešais ; Mazulis ; Vistu elks – Kriminālstāsts ; Iešana pa pēdām – Čākurs Jānis –
Romāns. Pagātne paliek tāda, kāda ir; tā atriebjas ikvienam, kas to grib slēpt vai sagrozīt.
Direktora klints – kriminālromāns. Pastrādātā nozieguma cēlonis īsromānā Direktora klints ir pēkšņa atklājuma rezultātā radies riebums pret cilvēku kas pirmajos pēckaŗa gados cerēdams uz karjēru, apsūdz kaitniecībā cienījamu rūpnīcas vadītāju, acīmredzot – apolītisku personu.
Brigitas brīnums – stāsts. Vēl “privātāks” ir grāmatas otrs kriminālromāns Brigitas brīnums, kuŗā risināts “klasiskais” trijstūŗa mīlestības stāsts ar kriminālu izskaņu. Kaijakam ir veiksme tieši un nesaudzīgi urbties individuālo cilvēku psīchē, tās izgaismojumi turas paticamības robežās. “Taču ne vairs tad, kad nonākts pie paša nozieguma: Brigitas brīnuma “negātīvā tēla” iztirzājumā ir vairāk didaktiskas morālizēšanas nekā cilvēkpazinējas izpratējas psīcholoģijas. Šķiet, arī Kaijaks savā kriminālromānā joprojām apzinas nosācījumu, ka literātūrai “jākalpo” un “jāaudzina” – ar iespējami caurspīdīgas didaktikas palīdzību.
Kapu māja ir kapu uzrauga nams, kurā bērnības gados dzīvojis rakstnieks Vladimirs Kaijaks, bet pa kapsētu vētrainās naktīs pastaigājusies Koka kāja, atstādama smiltīs noslēpumainus nospiedumus. Izlasot Vladimira Kaijaka atmiņu stāstu “Koka kāja, Kapu māja”, uzzināsim, cik vētrainiem notikumiem bagāta bijusi rakstnieka bērnība un jaunība — ne velti grāmatai dots apakšvirsraksts “Stāsts par to, kā es septiņreiz no nāves izglābos”. Kādas tik blēņas nav pastrādātas gan mierīgajos pirmskara, gan skarbajos kara gados! “Koka kāja, Kapu māja” beidzot atklāj arī to, kāpēc Vladimirs Kaijaks raksta tik daudzveidīgi — viņa darbu vidū ir gan latviešu literatūrā pirmie šausmu stāsti, gan sadzīves romāni, pēc kuru motīviem uzņemts populārais TV seriāls “Likteņa līdumnieki”. Atmiņu stāstā “Koka kāja, Kapu māja” savijas lauku dzīve un darbi, zēna blēņas un gotiska mistika.zvabc
indexarhīvs / yandex / mega
videoromāns. Kas paliek aiz kadra, tas parasti pazūd, jo kadrs dzen kadru, iztēlei piešķirot pašu mazumiņu. Skatītājs steidz līdzi dzīvot. Filmas varoņiem jādarbojas pilnīgi reālā vidē un šajā ziņā uz skatītāja fantāziju paļauties nav iespējams. Tāpēc filmas režisore Virdžīnija Lejiņa scenāristei Mārai Svīrei sacīja: “Tie caurumi ir jāaizpilda.” Tad nu scenāriste iedarbināja izdomu un papildināja romāna varoņu dzīves gājumu ar dažādiem notikumiem, piešķīra viņiem draugus, kolhozam priekšsēdētāju, Mirgai vēlīnu mīlestību un pēc sava prāta izšķīra Nārbuļu likteni, kuru Kaijaks bija atstājis lasītāju ziņā.zvabc82