Lugas: Kristaps Kaugurs, Luga 3 cēlienos, 5 ainās ; Bāka uz salas, Luga 3 celienos, 4 ainās ; Zeme un jūra, Drama 3 cēlienos, 6 ainās ; Vedekla, Luga 3 cēlienos, 6 ainās ; Uzvara, Luga 3 cēlienos, 7 ainās
Vilis Lācis. Bērnības un jaunības dienu dzeja
Bērnības un jaunības dienu dzeja: Mājās; Kontrabandistu dziesma, Jūras balsis, Jūra, Jūrnieka dziesma, Jūrnieku kapsēta, Ziemeļjūrā, Ērglēni, u.c.
Vilis Lācis. Stāsti
Viļa Lāča pieci iecerēti, nepabeigti un nepubliceti darbi: Vientuļā dvēsele.(Apziņas atoms); novele Ministrs un pedants; novele “Satikšanās“, kurai bijis iecerēts arī otrs virsraksts «Par vēlu»; Pamestā jahta; un pastāsts «Vatētā veste»
Vilis Lācis. Stāsti 1942-1960
Edžiņš . Notikums jūrā ; Teņa Urgas pateicība ; Vecā Krūzes dēli ; Saimnieks pārnāk mājās . Atpalikušais . Langstiņš iet medībās . Visi cilvēki ir labi ; Visvērtīgākais .Divi brāļi ; Kauns . Pateicības gūstā . Pieviltās cerības . Priežu māte . Viņš atnāks . Meitene krāj pastmarkas . Aptumsums ; Lielmoceklis . Zvēru tiesa . Uz rezervistu sola
Vilis Lācis. Stāsti 1930-1940
Sieviete. 1930 ; Kāda suņa dzīve. 1930 ; Putenī. 1931 ; Bolīvijas pastmarka. 1932 ; Vecais kurinātājs. 1932 ; Cumišas karātavas. 1932 ; Maldugunis. 1932 ; Cilvēks ar sikspārņa ausīm. 1932 ; Dzīvotgriba. 1932 ; Cietumu valsts. 1933 ; Pusnakts brīnums. 1933 ; Korķu tenderis. 1933 ; Vai bija vērts? 1935 ; Vanadziņš. 1936 ; Cīņa ar mēnesi. 1937 ; Zvaigznes pār jūru. 1937 ; Circeņi. 1937 ; Kāpēc? 1937 ; Kapteinis Sīlis. 1937 ; Četri braucieni. 1937 ; Ko tur var darīt 1938 ; Lelle un cilvēks. 1938 ; Tēva pārnākšana. 1932.-1940
Vilis Lācis. Putni bez spārniem
Kāda lasītāja: ”Esmu izlasījusi vienu Viļa Lāča grāmatu – “Putni bez spārniem”. Tā ir bijusi visu laiku vienīgā grāmata, pie kuras es tiešām esmu raudājusi. Nespēju saprast, kā var tik ļoti dziļi izjusti aprakstīt emocijas. Man cilvēki ir jautājuši, vai es tajā nejutu sociālistiskās idejas. Atklātsakot – vispār nejutu. Varbūt, ka es vienkārši uz tām vispār nekoncentrējos. Bet galvenais jau tur bija stāsts par cilvēkiem, par emocijām.”
Vilis Lācis. Zvejnieka dēls
Romāna darbība notiek zvejnieku ciemā Vidzemes jūrmalā 20. gadu beigās un 30. gadu sākumā. Šā romāna idejiski tematisko saturu veido Zvīņu ciema zvejnieku smagā cīņa par eksistenci. Autors daudzpusīgi raksturojis zvejniekciemu un zvejniekus, viņu priekus un nedienas, sūro, riska pilno, bet nenodrošināto darbu. Mierinājumu un aizmiršanos zvejnieki meklē degvīnā. Par to autors ironizē: “ Piedzēries zvejnieks ir visgudrākais cilvēks pasaulē, viņš saprot visu, zina un spēj visu….. ja tikai gribētu. Bet viņam tikai negribas.” Dzeršana vēl vairāk pasliktina zvejnieku stāvokli, kropļo viņus fiziski un garīgi. Jaunais zvejnieks Oskars Kļava ar rūgtumu saka: “ Pudele degvīna un dūres taisnība vīriem, tenkas un jauna kleita sievām – tādi ir tie robežstabi, kas iezīmē mūsu dzīves apvārsni.” Smagais darbs un nabadzība padara ļaudis pasīvus, trulus, māņticīgus. Tāpēc viņus var izmantot spekulants Garoza, zvejnieku “aizstāvētājs” – ierāvējs Piķieris un citi krāpnieki. Ar izsmieklu zvejnieki uzņem Oskara nodomu zvejot ar jūras murdu. Ņirgāties un lielīties – to viņi prot, bet ar grūtībām nodibinātajā kooperatīvā, kas varētu uzlabot viņu materiālo stāvokli viņi, ielaiž zagļus un neliešus. “Zvejnieka Dēls” (1934) ir Viļa Lāča populārākais darbs, kurš tulkots daudzās valodās. Pēc romāna motīviem uzņemta pirmā latviešu pilnmetrāžas filma (1939.gadā), otreizējais ekranizējums – 1957.gadā, kā arī romāna dramatizējums daudzas reizes iestudēts teātros.
Latvijas Valsts Izdevniecība Rīgā 1956. mākslinieks M. Karpenko un V. Valdmanis
Vilis Lācis. Pazudusī dzimtene
Grāmata vēstī par tāltālām zemēm un iezemiešu cīņu pret apspiedējiem – koloniālistiem.
Vilis Lācis. Zītaru dzimta (Vecā jurnieku ligzda)
Ar pirmā pasaules kara sākumu mainās kapteiņa Andreja un viņa sievas Alvīnes, viņu bērnu Kārļa, Inga, Ernesta, Elzas un Jankas patriarhālais dzīves veids, gadiem paejot darbā un retos, pieticīgos svētkos. Brīvprātīgi uz fronti aiziet Kārlis, tālajos jūras braucienos bez vēsts pazūd Ingus… Nevēlēdamies dzīvot vācu armijas okupētajā teritorijā, Zītari evakuējas uz tālo Altaja novadu. Neparasti smagie dzīves apstākļi un pēcrevolūcijas perioda krasi mainīgā politiskā situācija skar arī katru no Zītaru ģimenes locekļiem. Kad rodas iespēja atgriezties Latvijā, Andreja un Alvīnes nav vairs starp dzīvajiem. Izputējusi vecā jūrnieku ligzda un jaunie Zītari nespēj vairs saglabāt tēva mājas – visa pēc kara palikusī manta tiek izūtrupēta. Sākas jauns laika posms. Alvīnes un Andreja bērni paliek vienatnē ar savu likteni.
Zītaru dzimta (Vecā jurnieku ligzda)-1,2,3 indexarhīvs yandex mega
Zītaru dzimta (Vecā jurnieku ligzda)-4,5,6 indexarhīvs yandex mega
Vilis Lācis. Ceļojums uz Norieta pilsētu
Mazliet fantastisks dēku stāsts. Viļa Lāča garais stāsts „Ceļojums uz Norieta pilsētu” ir viens no fantastikas aizsācējiem latviešu prozā. Darbs sarakstīts laikā, kad priekšstati par visu strādnieku „laimes zemi” – Padomju Savienību – autoram ir vairāk teorētiski nekā reāli. Šajā saistībā nozīmīga ir neticība ideāla ilgtspējai. Drīz pēc publicēšanas stāsts guva asu kritiku latviešu presē, kas iznāca Padomju Savienībā. Arī pēc kara bija sūdzības par Viļa Lāča pretpadomju grāmatu, un autors ķērās pie labojumiem.