daudz kas viņam ir izdevies. Kļūt par vienu no visbagātākajiem cilvēkiem valstī, varbūt pat – visbagātāko. Saņemt lielāko mantojumu mūsdienu Latvijas vēsturē. Pašam sevi atzīt par Latvijas vienīgo ģēniju, – pārējie esot tikai viduvējības. Izpelnīties jau kopš 1988. gada beigām vadītās pilsētas pie jūras iedzīvotāju vairākuma nezūdošas simpātijas – un vienlaikus regulāru saukāšanu par meli, zagli, korumpantu un oligarhu. Apsteidzot kādreizējo nedraugu Andri Šķēli, kļūt par Latvijas visizmeklētāko cilvēku – un vienalga sekmīgi izvairīties no strīpainās pidžamiņas pielaikošanas. Arī šīs grāmatas mērķis nav piemērīt Aivaram Lembergam šo te pidžamiņu, piemeklet viņam atbilstošākus kriminalpantus, uzskaitīt likumpārkāpumus vai – kad nu nekas cits neatliek – „ētiski nepieņemamas darbības”. Turklāt mēs pietiekami labi pazīstam mūsu sabiedrību un tās garastāvokļa maiņas, lai lieliski saprastu: tas, kas pašlaik plašajās tautas masās tiek uzskatīts vai vismaz skaļi saukts par īstu nāves grēku, pēc dažiem gadiem vairākumam šķitīs gandrīz vai mātei Terēzei – lai viņai vieglas smiltis – piedienīga rīcība. Un arī otrādāk. 2005
Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Inta Saatčiane. Latvietis parastais
Cilvēks, kuru jūs varat iepazīt šai grāmatā, ir jūsu un mūsu valsts prezidents. Un viņš ir tāds, kāds viņš ir. Tas, ko viens viņā sauks par simpātisku apdomīgumu un piesardzību, otru acīs būs konformisms un bailīgums. Ko vieni dēvēs par praktiskumu un biznesa veiksmi, citiem šķitīs paslepu kampšanas un valstiskās zagšanas paraugs.Kas vienam būs pakļaušanās sīkām cilvēciskām vājībām, otram liks raudzīties uz valsts galvu kā tādu kazanovu pensijā. Un tā tālāk. Protams, viss, kas šajā grāmatā aprakstīts, jau ir pagātnē — gan pēdējā brīža rāpšanās pa padomju nomenklatūras kāpnēm, gan «korektā kampšan a», gan brunču mednieka gaitas, gan vairīšanās no atbildības un dārgi izmaksājušu kļūdu atzīšanas. Pašlaik šim bailes jau pirms dzimšanas izdzīvojušajam cilvēkam vina vecumā un ar vina bankas kontu it kā patiešām nav vajadzības ne mēģināt vēl kaut kur, kaut ko pieklājīgi pakampt, ne uztraukties par to, vai viņš ievēros pareizos spēles noteikumus. Tas nozīmē, ka pie valsts stūres ir cilvēks, kuram līdz ar to it kā nekas netraucētu rūpēties tikai un vienīgi par valsts un tās iedzīvotājiem. Bet vai tā būs? 2011
Lato Lapsa, Kristīne Jančevska. Latvijas miljonāru noslēpumi un jaunais Latvijas 500 miljonāru saraksts
Šajā grāmatā ne tikai pirmoreiz publicēts pilns Latvijas 500 miljonāru saraksts ar visiem viņu īpašumiem, bet arī, balstoties tikai un vienīgi uz neapgāžamiem faktiem, skaitļiem, izteikumiem un līdz šim nepieejamiem dokumentiem, mūsu miljonāri parādīti tieši tādi, kādi viņi ir. Enerģija un slinkums, uzpūtība un līdzcietība, melīgums un godaprāts, vienreizēja veiksme un sāpīgi bankroti tas viss šeit iet roku rokā. Pasūtinājuma slepkavības, darbs divdesmit četras stundas diena, izlietnes ar zelta krāniem, mantas cīniņi ar pašu bērniem, VDK rūdījums un prihvatizācijas līkloči — esiet sveicināti Latvijas miljonāru pasaulē! 2005
Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Sandris Metuzāls. Mūsu Vēsture 1985—2005 -1
Latvijas mūsdienu vēsture slēpj atbildes uz desmitiem un simtiem neapšaubāmi interesantu jautājumu — daļai no tiem atbildes nekad nav atrastas, daļai jau sen piemirstas, ļo vairāk, ka ir tūkstoši, varbūt pat desmiti tūkstošu cilvēku, kuriem šī tīšā vai netīšā amnēzija neapšaubāmi ir izdevīga. Un nez vai tā ir tikai sagadīšanās, ka tieši viņi lielākoties ir dzīves saimnieki mūsdienu Latvijā. Tas arī ir galvenais šīs grāmatas — pirmās no iecerētajiem trim mūslaiku Latvijas vēstures sējumiem — tapšanas iemesls: neļaut aizmirst nedz varoņus, nedz neliešus, nedz vienaldzīgos. Un tā nu šī pirmām kārtām arī ir grāmata, kas neļauj un neļaus aizmirst — protams, tikai tiem, kam nav vēlēšanās aizmirst visu un visus, kuri veidojuši Latvijas mūslaiku vēsturi un kuru dēļ mūsu zeme pašlaik ir tieši tāda, kāda tā ir. Brīdinām: šī nav garlaicīgā oficiozā, “mācību grāmatu” vēsture, ko raksta varas apmīļotie un piejaucētie hronisti, kuru galvenā misija, kā brīžam šķiet, ir — uzrakstīt tā, lai, pasargi Dies, neaizvainotu nevienu, no kura kādreiz var būt atkarīgs viņu maizes kumoss un sviesta cibiņa. Šī ir reālā, īstā, patiesā un interesantā vēsture, lai ari daudziem tā būs kā… 2008
Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Sandris Metuzāls. Mūsu vēsture 1985-2005 -2
Kurš bija īstais sertifikātu tēvs? Kāpēc Latvija brīnumainā kārtā nepazaudēja blēžiem uzdāvinātos 400 miljonus? Kurš izstrādāja lielās pievākšanas shēmas — “Huseins” vai tomēr “Stjopa”? Kuri policijas darbinieki paspēja izņemt naudu no grūstošajām naudas noguldītāju firmām — un vai to bizness tiešām bija viena vienīga blēdība? Kā tur īsti bija ar tiem Zīgerista banāniem? Vai par vislielākajiem muļķiem mūs tiešām uzskatīja pirmie populisti — bet varbūt tomēr Latvijas Mobilais telefons? Kurš izdomāja “zilo brālību”? Kā tika izdomātas elegantākās prihvatizācijas shēmas? Cik Latvijas spiegu patiesībā noķēra krievi? Kāpēc mēs neīstenojām šitake sēņu megaprojektu, kam Latviju ar rāvienu vajadzēja iecelt ekonomikas lielvalstu vidū? Kurā pasaules malā devītais vilnis gandrīz apraka mūsu kaismīgāko dabas draugu, kurš dzelmē meklēja patvērumu no sekotājiem? Kāpēc sākās pirmais mafijas karš Latvijā — un vai tas patiešām bija pirmais? Šis ir jau otrais “Mūsu vēstures” sējums, bet jautājumu, kā redzams, kļūst tikai vairāk. Par laimi, arī atbilžu — un sen aizmirstu faktu.. Mēs tiešām esam darījuši visu, kas mūsu spēkos, lai šī grāmata būtu iespējami patiesīgs stāsts par patiesi notikušo — un nevis kādam izdevīgs “Latvijas viedoklis par Latvijas vēsturi”, kurā “pareizās” lietas pareizi akcentētas, bet “nepareizās” saprātīgi noklusētas. Par iznākumu mums jāsaka vislielākais paldies gan visiem tiem lasītājiem, kuri izteica savu viedokli pēc pirmā sējuma iznākšanas, gan tiem, kas sekoja interneta portālā TVNET publicētajiem otrā sējuma fragmentiem un uz nebēdu papildināja, koriģēja, piepalīdzēja un atcerējās, lai “Mūsu vēstures” otrais sējums būtu maksimāli precīzs un pilnīgs.2008
Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Sandris Metuzāls. Mūsu Vēsture 1985—2005 -3
Mūsu vēstures noslēdzošais sējums nāk klajā tieši laikā, kad mēs plūcam tos savdabīgos augļus, bet drīzāk jau asaku, ko mums sagādājuši daudzi no šīs grāmatas varoņiem —tie, kas visus šos gadus ir izmisīgi kārpījušies pēc naudas un varas, lai šādā īpatnā veidā aplaimotu Latviju un tās iedzīvotājus. Ja akli ticētu šo varas nesēju vārdiem, Latvijas vēsture sastāvētu no viņu titānisko pūļu apraksta, cīnoties ar objektīvajām grūtībām un varonīgi tās pārvarot. Taču “Mūsu vēstures” trešais sējums tāpat kā pirmie divi ir nevis viņu vēlamā, bet gan mūsu visu īstā un reālā vēsture. Detalizēts stāsts par to visu, ko viņi mums stāstījuši, ko patiesībā darījuši un kas no tā sanācis. Kas korupcijas apkarošanu pārvērta par smieklīgu farsu? Kad un kā izveidojās politiskās barotavas? Kurš dārznieks mirklī pārvērtās par vienu no valsts galvenajiem privatizētājiem? Kāpēc izšķīda mīts par vienoto Baltiju? Kuru premjeru uzvarēja cūkas? Kad patiesībā sākās nekustamo īpašumu burbulis —un kas īsti to aizsāka? Kāpēc mūsu nodokļi ir tieši tādi, kādi tie ir? Kurš politiķis izdomāja Andri Šķēli salīdzināt ar Dievu? Un kurš pirmais sāka politisko biznesu ar Kārļa Ulmaņa vārdu? Vai tiešām Latvija domāja par Roņu salas ieņemšanu? Kurš patiesībā nogulēja pirmo banku krīzi? Kāpēc izgāzās integrācija un skolu reforma?.. Atbildes uz šiem un tūkstošiem citu “neērtu” un “nepareizu” jautājumu — šajā, iespējams, mūsu desmitgades bīstamākajā grāmatā. 2009
Lato Lapsa, Kristīne Jančevska. Parex krahs. Nejēgas, nelgas un noziedznieki
- Parex banka bija nolemta iznīcībai neatkarīgi no noguldītāju panikas viļņa pagājušā gada rudenī. Noguldītāju panika un bankas vadītāju stulbums šo procesu tikai paātrināja. Kargins un Krasovickis tiešām būtu jātiesā—tieši tāpat kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Krūmane. Nozieguma sastāvs skaidri nebūs saskatāms varbūt vienīgi no liktenīgās valdības sēdes aizmukušajam Maizītim. * Rimšēvičs savu auto ar nolaižamajiem sēdekļiem neatstātu Hārlemā ar vaļā durvīm un logiem, bet tieši to viņš uzspieda valdībai. Tostarp Godmanim, kurš personiski atbildīgs par vismaz 50 miljonu aizplūšanu no Parex. * Slakterim un Bičevskim nevajadzētu uzticēt pat puvušu ābolu pārdošanu, jo viņi noteikti salaistu tūtē arī to,. — izšķirošajās sarunās pat pilnīgi dezorientētais Kargins viņus spēja apspēlēt kā ciema muļķīšus. Mūsu valsts finanšu sistēmu vada cilvēki ar milzīgām algām, kurus uztrauca eksotisku valūtu kursu izmaiņas, bet kuriem pat prātā neienāca, ka Latvijā krīze varētu skart kādu lielu banku. Un viņi joprojām uzskata, ka par miljardu valsts līdzekļu ir tiesīgi lemt bez kādiem aprēķiniem un analīzes. * Šie ir tikai daži no šīs grāmatas autoru secinājumiem par Latvijas visu laiku lielāko finanšu krahu. Tas pirmoreiz izsekots dienu pa dienai, pamatojoties uz līdz šim slēptiem dokumentiem un jaunatklātiem faktiem. Atēna, 2009
Lato Lapsa. Razbainieku salas
Pitkērna ir sala nekurienes vidū, uz kuru aizbēga pasaules visslavenākā kuģa dumpja dalībnieku pēcteči, lai tur ar puskailām sievietēm dzīvotu, kā pašiem tīk. Kārtīgi razbainieki viņi ir joprojām. Sākumā šī bija iecerēta kā bilžaina ceļojuma iespaidu grāmata par šo un citām Dienvidjūru salām — paradīzi zemes virsū. Pat nonākšana notiesāta pedofila recidīvista pajumtē jau pirmajā ceļojuma nedēļā neko būtisku nebūtu mainījusi. Taču visādos veidos uzietie tuvākas vai tālākās pagātnes ļaudis izrādījās svarīgāki un interesantāki par visu Dienvidjūru repertuāru. Brīžam sāka šķist, ka viņi pa šo grāmatu saimnieko kā pa savu kabatu, kaut daudziem nekad nekādu kabatu nav bijis. 2015
fb2 indexarhīvs yandex mega
Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Inta Saatčiane. Šofera dēls, Minhauzens
Šis ir stāsts par puiku, kurš nolēma būt pilnīgi citādāks nekā viņa tēvs šoferis — neuzticīgs vīrs, dzīves neveiksminieks un garīgi slims slepkava, kuru viņš ir noliedzis visu savu mūžu un no kura uzvārda atteicies, kā vien iespējams. puika darīja, ko varēja, kaut Dieviņš viņam nebija devis pārāk daudz,— viņš nebija ne briesmīgi gudrs, ne apdāvināts, bet no savas dzimtas vīriešu dzimuma pārstāvjiem acīmredzami bija mantojis galvenokārt muldēšanas un šeptēšanās talantus. citā zemē viņš būtu kļuvis par kuslu Minhauzena parodiju un kā tāda arī vadītu savu dzīvi, taču puikam paveicās — viņš piedzima un auga zemē, kur tieši šie talanti izrādījās pieprasīti. Vēl uzaudzējis prāvu nekaunības slānīti, apveltīts ar neikdienišķu enerģiju, mūsu varonis kļuva par to Aināru Šleseru, kādu mēs pazīstam šodien. Bet vai patiešām pazīstam? Šī grāmata par tās galveno varoni pastāsta daudz ko tādu, ko līdz šim par viņu neesam pat nojautuši — un ko Viņš pats ir slēpis, cik vien spējis. 2010
Lato Lapsa. Trīspadsmit Amerikas
Argentīna, Beliza, Čīle, Ekvadora, Gvatemala, Hondurasa, Kolumbija, Kostarika, Nikaragva, Panama, Peru, Salvadora, Venecuēla — šajā kopumā milzīgajā pasaules daļā ir ne tikai visdažādākais klimats, ne tikai bezgala skaisti vulkāni, ledāji, salas, džungļi, upes, ezeri, kalni, kanjoni, drupas un vēl viss kas, bet arī milzīgā daudzumā dzīvo visdažādākie cilvēki — visu izmēru, nokrāsu, izskatu — un ar likteni un dzīvi viņiem ir īpašas attiecības. Šie cilvēki arī uzvedas visdažādākajos veidos — no mūsu skata punkta brīžam diezgan nenormālos. Galīgi neracionālos. Nekur citur neesmu tik spilgti saskatījis gan to, ka ikvienam cilvēkam, zemei un pasaules daļai ir savs liktenis, gan to, ka ir, patiešām ir iespējams ja ne šo likteni pārrakstīt, tad vismaz tam stāvēt pretim. Šeit gadu simteņiem ilgi ir dzīvojuši cilvēki, kam tā ir bijusi specialitāte. Cilvēki, kuri nepadodas. Cilvēki, kuri nesamierinās ar to, kā viņiem iet. Cilvēki, kuriem galva pilna ar visādām blēņām, bet to vidū ir arī ticība, cerība un mīlestība, ko šeit nav pieņemts pārdot par lēcu virumu. Vai arī, ja nu ir pārdotas, tad pēc kāda laiciņa viņi tās prasa atpakaļ. 2013