Kategorija: latviešu tautas dzīvesziņa un ierašas

Publicēts

Prof. Dr. Kārlis Straubergs. Latviešu tautas paražas

Definēt, kas īsti ir tautas paražas nav viegli. Pirmā kārtā paražas jāšķir no paraduma jeb ieraduma. Tā atsevišķa cilvēka ieradums pēc pusdienas nogulēties jeb vakaru pavadīt ar draugiem zināma vietā pie zināma galdiņa nav paraža, jo tam, izņemot pierastu atkārtošanos, nav dziļāku motīvu, kādi ir katrai paražai. Turpretim paraža uzņemt ciemiņus un tos neizlaist no mājas bez pacienāšanas ir ar senu tra­dīciju, ko pārkāpt ir vairāk nekā grēks un noziegums. Tāpat tradīcija nosaka Jāņu vakara svinēšanu, kāzu ceremonijas un tml. Paražas saista un noteic tradīcija un tās ir kopīgas lielākam cilvēku daudzumam, dzimtai, novadam, pat tautai, ar rituālu saistību, vairumā bāzējās uz apzinātām vai neapzinātām tautas reliģijas izskaņām resp. ticējumiem un izpaužas raksturīgā darbībā. Tautas paražās līdzi darbībai tātad iet arī ticējumi ar darbības motīviem.

fb2   indexarhīvs / yandex / mega 

pdf   indexarhīvs / yandex / mega 

 

Publicēts

Prof. Dr. Kārlis Strautbergs. Latviešu tautas paražas

Definēt, kas īsti ir tautas paražas nav viegli. Pirmā kārtā paražas jāšķir no paraduma jeb ieraduma. Tā atsevišķa cilvēka ieradums pēc pusdienas nogulēties jeb vakaru pavadīt ar draugiem zināma vietā pie zināma galdiņa nav paraža, jo tam, izņemot pierastu atkārtošanos, nav dziļāku motīvu, kādi ir katrai paražai. Turpretim paraža uzņemt ciemiņus un tos neizlaist no mājas bez pacienāšanas ir ar senu tra­dīciju, ko pārkāpt ir vairāk nekā grēks un noziegums. Tāpat tradīcija nosaka Jāņu vakara svinēšanu, kāzu ceremonijas un tml. Paražas saista un noteic tradīcija un tās ir kopīgas lielākam cilvēku daudzumam, dzimtai, novadam, pat tautai, ar rituālu saistību, vairumā bāzējās uz apzinātām vai neapzinātām tautas reliģijas izskaņām resp. ticējumiem un izpaužas raksturīgā darbībā. Tautas paražās līdzi darbībai tātad iet arī ticējumi ar darbības motīviem.

fb2   indexarhīvs / yandex / mega 

pdf   indexarhīvs / yandex / mega 

 

Publicēts

Janīna Kursīte. Latviešu folklora mītu spogulī

LatviesufolkloramituspoguliJKursitefb2

Šī grāmata ir mēģinājums ielūkoties seno latviešu priekšstatos par pasaules un cilvēka rašanos, par dievībām un gariem, par zivju un kukaiņu vietu mītiskajā sistēmā. Aplūkota krāsu un skaitļu simboliskā nozīme un citi līdz šim mazpētīti latviešu folkloras temati. Grāmata noderēs ikvienam, kas interesējas par latviešu folkloru un mitoloģiju.

indexarhīvs     yandex      mega    + pdf

Publicēts

Antons Rupainis. Archeolingvistika

ArheolingvistikaARupainisfb2

Pētijums par senvalodu izcelsmi un tautu radniecību. Dainu loma senajās valodās. Autors nācis klajā ar pilnīgi negaidītu ilgu gadu darbu, kas ienesīs pārrunas literātu un valodniecības aprindās, un tāpat vispār. īsumā — rakstnieks negatīvi nostāda patreizējo valodas pētniecību un pats nāk ar pilnīgi jaunu teoriju, hipotēzēm un pierādījumiem. Sagaidāma pamatota pretestība no, vispirms mūsu pašu valodniekiem, jo tas nozīmē laju ielaušanos svētīto kastā. Meklēs un atradīs visādas vainas un kļūdas, nedibinātas un pārdrošas hipotēzes u.t.t., bet autoram ir savs punkts, un ļoti stiprs punkts, ka tam pāri, vai garām netiks.

indexarhīvs     yandex     mega

Publicēts

Edīte Olupe. Latviešu gadskārtu ierašas

latviesugadskartuierasdas

Latviešu gadskārtu ieražas nepārprotami iekļaujas gada dabiskajā ritējumā, tai vissenākajā kalendārā, kas ir pašā dabā noskatīts, Saules un Mēness gaitas ietekmēts. Ar gadalaiku miju, dabas cikliskumu visciešākajā veidā ir saistīts arī zemkopja gads, kur rūpju pilni un saspringti darba posmi mijas ar atelpas un gandarījuma brīžiem svētkos, nosakot šo svētku agrāro raksturu. Saskanīgi dzīvot, būt saskaņā ar dabu un tās ritmiem — tā ir augstākā no mūsu senču gudrībām, un svētki, kas ir kā izlīdzsvaroti akcenti gada plūdumā, neizjauc šo harmonisko dzīvošanu. Senie latvieši nepazina apzīmējumu svētki, kas ir aizgūts no slāviem; tā vietā viņi lietoja savus, latviskos nosaukumus: laikmeti, laikgadi, laiki lielo saulgriežu svētku apzīmēšanai un laika dienas, laikdienas, pasvētdienas, pussvētdienas mazāk ievērojamām svinamajām dienām. To apliecina gan dainas, gan ticējumi (LD 17531, 33293, 33294; LTT 20664; LFK 358, 519; 32, 360):

indexarhīvs    yandex     mega

Publicēts

Diāna Karaša. Latviskās sadzīves tradīcijas un godi

latviskassadzivestradicijas

Grāmatas autore Diāna Karaša ir Latvijas Kultūras fonda Spīdolas stipendiāte. Viņas interešu lokā ietilpst latviešu mūsdienu gadskārtu un svētku tradīcijas, kas ir mūsu tautas kultūras sastāvdaļa. Latviešiem kā senai kultūras tautai šīs tradīcijas bijušas visai izkoptas, taču laika gaitā tās daudz ko zaudējušas no sava īpatnā rakstura un daļēji vispār zudušas. Ar šo izdevumu D. Karaša grib palīdzēt musu sadzīves tradīcijām un godiem atgūt latvisku saturu un formu.

indexarhīvs     yandex     mega

Publicēts

Oļģerts Ziļickis (Made Ozola, Marija Zonenberga). Ļaujiet jel atvases dzīt. Baltu tautu civilizācija Eiropā un pasaulē 48. g . tk p. m. ē. − m. ē. 13. gs

LaujietjelatvasesdzitOZilickisfb2

Ar O.Ziļicka grāmatu „Ļaujiet jel atvases dzīt!” lasītāji jau vairākus gadus varējuši iepazīties internetā. Diemžēl pilnā apjomā darbs nav izdots. Tas ir komunistiskā režīma represētā vēsturnieka (politisku motīvu dēļ izslēgts no Ļeņingradas universitātes Vēstures fakultātes) mūža darbs, kas ietver autora dzimtas, piecu paaudžu, seno zinšu (mūsdienu valodā – zināšanu) apkopojumu. Tie ir 3 stāsti 46 pastāstos ar 96 ilustrācijām un pierādījumiem par minētajā laikā pastāvējušo baltu civilizāciju, tās ciltīm un tautām, izzušanas laiku, cēloņiem un sekām, par saglabājušajām baltu relikta tautām, par mūsdienu Eiropas tautu izcelsmi. Pirmā publikācija.

indexarhīvs    yandex     mega

Publicēts

Marija Zonenberga, Oļģerts Ziļickis, Made Ozola. Mantotais pienākums

Sava aizvēsture un vēsture ir visām tautām, arī izzudušajām. Vienai tā ir labi izpētīta un uzrakstīta, citai – atstāta novārtā. Baltu un ariešu tautu izcelsmes un vissenāko piedzīvojumu aizvēsture, kuru kādreiz cītīgi glabāja “tās (tie), kas valdīja par tautas prātiem”, nododot zināšanas no paaudzes paaudzei, ir gandrīz zudusi reizē ar zinātājiem, kas tika sadedzināti sārtos ar kristīto fanātiķu rokām…

indexarhīvs    yandex     mega

Publicēts

Mūsu senču zināšanas

mususencuzinasanas

no saita Māras loks http://www.marasloks.lv

Vij, Dieviņi, Zelta viju visgarām jūras malu,
Lai nenāca sveša salna šai zemē ziedu traukt.

Dievatziņa, Dzīvesziņa, Latviskais kalendārs, Saules gads, Par gadskārtām, Dienu ticējumi, mēneši, svēte, Meteņi, Lieldienas, Ūsiņi, Jāņi, Pēteri, Laidene, Jēkabi, Māras, Apjumības, Mārtiņi, Ziemassvētki, Mūsu senču dievestība

indexarhīvs    yandex     mega

 

Publicēts

Irēna Saprovska. Sapratne

sapratne

„Priekšāzijas semītisko zvejnieku un ganu uzskati iekarotāju iztulkojumā ar varu iebruka latviešu iemitīgo zemkopju tīri āriskajā pasaules un pārpasaules celtnē, kur valdīja tūkstošgadīgi ētiski principi un nesatricināma ticība senseno Dievu varai. Kristīšana ar uguni un zobenu noveda tautas dvēseli sabrukumā un  garīgajā juceklī, kas izpaudās radošās gribas, īpatnības, dižuma, vienības un reliģiskas dzīves pamatu izpostīšanā.” *

indexarhīvs    yandex     mega