Kategorija: Linde Māris

Māris Krists Linde. Balti pirms kristietības ievešanas. Tauta, kura nepiemin savu vēsturisko pieredzi, ir nolemta atkārtot savas ļaunās dienas. Mūsu liktenis ir bijis pārāk grūts, lai mēs klausītu mudinātājus sākt visu no baltas lapas un nemācītos no savas un citu vēstures. Ilgus gadus mūsu baltu vēsturi ir rakstījuši sveši ļaudis. Rakstījuši, gan tiecoties pateikt tā brīža patiesību, gan fanātiska naida un savtīga labuma vadīti. Svešu varu un interešu rakstītāji, paklausīgo ļautiņu nopirktās spalvas pilošas vaska sveces gaismā ar naidā drebošām rokām ir daudzkārt pūlējušās pārrakstīt vēsturi, bet ne lai sacītu patiesību. Pārāk īss ir bijis laiks, kurā mēs paši varējām teikt to, kas vēsturei zināms par mums. Tomēr pagātne glabā arī retus un tāpēc vēl pārsteidzošākus godīgu cilvēku darbus, kuri spējuši dot patiesus vēstures notikumu aprakstus un skaidrojumus.

indexarhīvs    yandex    mega

Ja paveramies visapkārt, rietumos redzam viļņojam mūsu Dzintara jūru. Austrumos kaut kur tālu pāri aiz Maskavas robežām stiepjas mūsu brāļu galindu zemes. Ziemeļos baltu apdzīvotības liecības atrodamas vēl aiz Helsinkiem. Bet cik tālu baltu telpa plešas uz dienvidiem? Vai kādreiz tās plašumi ir tikai mūsu senču pārstaigāti, lai ierastos Baltijas jūras krastā, jeb viņi tur ir ilgstoši dzīvojuši un varbūt… mūsu radi šeit dzīvo joprojām!? Nav taču ierasts runāt par kaut kādu baltu ..dienvidu” telpu, tomēr tāda ir, tikai dziļi paslēpta pasūtījuma vēstures dzīlēs. Tāpēc tieši par to tiks runāts šajā sējumā.

indexarhīvs    yandex     mega

Baltu apdzīvotās pasaules plašās telpas austrumu malā starp varenu priežu siliem, ozolainēm un damakšņiem jau vairāk nekā divus tūkstošus gadus atpakaļ kādā Maskavas upes krasta pakalnā atradās galindu ciems. Šī telpa bija tik baltiska, ka arheologiem neizdevās atrast nekādu pazīmju vai liecību par slāvu atrašanos tajā līdz X gs. Beigām. Bet tad pienāca XII gadsimts… Paies laiks, un kādreiz neievērojamā baltu telpas nomale pamazām vien pārvērtīsies par kaimiņu lielvalsts galveno pilsētu. Tā savā mantojumā pārņems kādas citas tūkstošiem gadu vecas impērijas garīgo mantojumu. Reizēm tās iespaids būs tik liels, ka pilnībā aizstās vietējo vēsturi, kas ar savu izbijušo spožumu dažam labam žilbina acis vēl mūsdienās… Kā tas notika? Kādi spēki un dzinuļi radīja valsti, kas arī mūsu tautas dzīvē ir ienesusi daudzas vēstures drūmās lappuses? Kāda nozīme šīs valsts izveidē un vēsturē bija mums un citām baltu tautām? Kāpēc mēs tik maz zinām par šīs v alsts v ēsturi, un kas ir v eidojis mūsu uzskatus par to? Tie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem atbildi cenšas dot šī grāmata.

indexarhīvs    yandex    mega

Lai arī cik dīvaini tas neliktos, taču Latvijā nav pieejama patiesa Lietuvas valsts vēstures grāmata. Citādās vēstures uzdevums ir kaut īsumā aizpildīt robu.  Latviešu, un lietuviešu vēsturē ir daudz kopība. Mūsu dzīslās tek kuršu, zemgaļu un sēļu asinis. Tās bagātīgi ir lietas kopīgās cīņās par brīvību. No lielākajam kopējām kaujām varam minēt Saules  kauju 1236. gada 22. septembrī, kas tagad tiek atzīmēta kā Baltu vienības diena. Šajā kaujā Zobenbrāļu ordenis tika pilnībā iznīcināts. Nākošā, žemaišu un kuršu kopīgā uzvara notika 1260. gada 13. jūlijā pie Durbes. Karuzes kaujā viņi cīnījās plecu pie pleca. Mūsu senči kopīgi steidza palīgā brāļiem prūšiem, kur savu dzīvību ziedoja Namejs… Karalis Mindaugs, dižkunigaitis Ķēstutis un Ģedimins ir cieši saistīti ar Latviju un savā titulā nesa vārdus Zemgales lielkungs. Tieši Lietuvas zobeni atnesa brīvību no tatārumongoļu varas vēlākajai Ukrainai un Baltkrievijai, sagrāva Vācu ordeni. Lietuvas valsts tajā laikā pletās no Baltijas līdz Melnajai jūrai! 1562. gadā Livonijas ordeņa mestrs Rīgā zvērēja uzticību baltu valsts Lietuvas karalim Sigismundam Augustam, Jagaiļa dinastijas pārstāvim. Zvērestu pieņēma lietuviešu kanclers N.Radzivils, un lielais cīņu loks bija noslēdzies! Tā ir diena, kas būtu jāsvin ar zvanu skaņām visā Baltijā! Mūsu senču cīņa ar ordeni noslēdzās ar uzvaru! Vēl vairāk baltu tautas bija apvienotas vienā valstī! Kā tas notika? to lasītājs atradīs šajā grāmatā.

indexarhīvs    yandex     mega

Prūsija, prūšu valoda. Prūsa ir trešā baltu zeme, kuras vārds jau agri parādījās pasaules vēsturē, lai ar laiku tajā ierakstītu visšausmīgākās lappuses. Kamēr Latvija un Lietuva pārdzīvoja atmodu un atjaunoja savu valstiskumu, Prūsija bija iekarotāju varā. Šķietami mūžīgi pasaules lielvara nedaudz vēlāk tika izdzēsta no kartes, bet atdzimstošā prūšu tauta saņēma nāvīgu triecienu: citām lievarām pārdalot pasauli, prūši tika izkauti un padzīti no savas dzimtenes. Bet ir vārds — TOMĒR…  TOMĒR prūši nav miruši. Tieši pašreiz notiek prūšu nacionālā atmoda. Un kaut vēl ejams garš un grūts ceļš, jau atkal skan prūšu valoda, daudzi no jauna atrod savas etniskās saknes, un nepaies ilgs laiks, kad Prūsija atdzims. Par spīti tiem, kuri iecerējuši lemt likteņus tautu un zemju vietā! Šajā grāmatā lasītājs var uzzināt to, ko mums tuvākajiem prūšu radiniekiem- nezināt ir nepiedodami

indexarhīvs    yandex     mega

senprūšu teksti: indexarhīvs    yandex     mega

Jau turpat divus tūkstošus gadu skandināvu un baltu vēsture ir cieši saistīta. Kopš gotu parādīšanās Baltijā pāris gadsimtus pēc Kristus dzimšanas, vēlākajām tirdzniecības apmetnēm līdz šodienai, kad daudzi no mums nes skandināvu vārdus, nemaz nezinot, ka arī daudzi skandināvi saucas mūsu vārdos. No asiņainām cīņām par tiesībām valdīt senču zemēs līdz kuršu iebrukumiem Skandināvijā un lūgšnām: „Dievs, atpestī mūs no mēra un kuršiem!” Katram izglītotam latvietim būtu jāpazīst skandināvu kultūra. Ne tikai tās jaunākie sasniegumi, bet arī senie galvenokārt sāgas. Tās nav tikai pasaules kultūras svarīga sastāvdaļa, bet arī svarīga liecība par mūsu senatni. Tiesa, šīs liecības dažam labam ir kā sarkana lupata bullim, tāpēc ilgus gadus par tām tika klusēts. Taču patiesība ir kā īlēns maisā to nenoslēpsi! Šī grāmata lasītājam sniegs ieskatu vienā no saistošākajiem laika posmiem normaņu un baltu vēsturē vikingu laikmetā. To turpinās vairāki sējumi ar kopējo nosaukumu „Sāgas”, kurās lasītājs gūs patiesu prieku un zināšanas par sāgu bagāto un arī mūs skarošo pasauli.

indexarhīvs    yandex    mega

Saturā: Mongoļi ; Čingizhans ; Lielā hana pārveidojumi ; Ziemeļu Ķīnas iekarošana ; Cīņa ar Karakidanas hanisti. Centrālās Āzijas iekarošana ; Čingizhana nāve ; Čingizhana pēcteči – čingizīdi ; Čingizhana armija ; Tataru-mongoļu jūgs ; Karagājiens uz Eiropu … [u.c.] Pirms vairākiem tūkstošiem gadu mūsu priekšteči no Dienvidurālu telpas uzsāka ceļu uz rietumiem. Daļa no viņiem pagriezās uz dienvidiem, lai ieietu Indijā un radītu tur vienu no attīstītākajām kultūrām, kuras valodā ir tik daudz līdzīgā ar šodienas baltu valodām. Bet mūsu senči, sekojot ērgļa lidojumam, cīnoties ar dažādām ciltīm, devās tālāk uz rietumiem, lai ierastos Baltijas jūras krastā. Viņi bija vieni no pirmajiem, kas iemina šo garo ceļu. Cik tālu viņi aizgāja tas lasāms citās sērijas grāmatās. Mēs apskatīsim tautas, kas nākošajās tūkstošgadēs atkārtoja senču ceļu. Ko tās atnesa Eiropai, it sevišķi baltu austrumu un dienvidu telpai? Kāds ir tālajā pirmdzimtenē palikušo baltu iespaids uz vēlākajiem notikumiem? Vai mūsu asinis joprojām vēl dod savu pienesumu, tikai jau citām kultūrām? Un kādas ir šīs tautas, ko tās ir devušas mums un pasaulei? Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem mēģināts sniegt atbildi šajā sējumā.

indexarhīvs     yandex    mega

Mums vēsture nav atvēlējusi iet mēģinājumu un atradumu ceļu, tāpēc ir jāmācās no citu kļūdām. Ko mēs varam mācīties no Bizantijas? Pirmkārt, sapratni, ka sava valsts ir jātur augstāk par paša likteni. Svešas idejas un pamācības, kā dzīvot, ja tās nebalstās tautas dvēselē, ved tikai un vienīgi pretī apjukumam un atņem spēkus. Tieši nevajadzīgi strīdi un sekošana svešiem padomiem iztērēja šīs gadu tūkstošus vecās valsts pēdējos spēkus. Daži tās valdnieki pacēla Bizantiju slavas augstumos, lai citi vestu pretī iznīcībai. Bet visas impērijas ir brukušas, sabruka arī Bizantija. Mūsu uzdevums ir mācīties no kļūdām, nevis atkārtot tās. Saturā: Pirmsākumi ; Bizantijas impērija ; Bizantijas agrīnais posms ; Vidusbizantijas impērijas varas uzplaukums (867-1025) ; Vidusbizantijas impērijas noriets (1025-1204) ; Latīņu ķeizariste (1204-1261) ; Bizantija Paleologu nama laikā ; Svētbilžu ķildas … [u.c.]

indexarhīvs    yandex     mega

Bruņinieki un bruņnieciskums… Spožās bruņās tērpti stalti vīri. kas gatavi doties jebkurās briesmās. Nevīstoša slava, uzvaras asiņainās kaujās, sākot no cīņām par Pestītāja kapu Svētajā zemē un pret pagāniem. Bet apkarotie pagāni bija arī mūsu senči. Tāpēc vietā ir jautājums kādi bija šie bruņinieki? Kā tie izveidojās, par ko un ar ko cīnījās? Kādi bija mūsu senči cīņās ar bruņiniekiem, kuru pelēkās akmens pilis Latvijas pakalnos joprojām atgādina par seniem laikiem. Ne viss būs gluži tā, kā mēs domājam, izdzirdot bruņinieku vārdu, ne viss būs tā, kā ir mācīts par senajām kaujām, kuras dunējušas mūsu brīvības vārdā. Ne katrs bruņās tērpts karavīrs uzreiz kļūst bruņinieks, ne katrs hronikā rakstītais vārds par viņu darbiem būs slavas apvīts, un patiesais bruņnieciskums bieži vien būs redzams tajā pusē, kuru pasūtījuma vēsture mums cenšas pasniegt kā gara tumsā un atpalicībā grimstošu. Kamēr citur pasaulē kristietības ienākšanu zemē svin ar baznīcu zvaniem, baltu tautu neiznīcināmā atmiņā joprojām glabājas asiņainais krustnešu iebrukums mūsu dievzemītē.

indexarhīvs    yandex     mega

Grāmata par Čingizhanu, viņa dzīvi un darbiem ir viens no Citādās vēstures stāstiem, kurā mums savus priekšstatus par kādu cilvēku nākas pilnībā mainīt. Kopš skolas sola esam mācīti, ka mūsu priekšā redzams viens no cilvēces asiņainākajiem iekarotājiem. Taču, uzzinot patiesību, tā vietā visā varenībā pace]as tēls, kas otrās tūkstošgades laikā mūsu dzīvē ir atstājis visdižāko ieguldījumu. „Kā tas var būt?!” nesaprašanā iesauksies lasītājs, un mums ir tikai viena atbilde jāizlasa šīgrāmata, un viss kļūs skaidrs. Protams, Čingizhana laiks ir karu un asiņu pārpilns, bet vai tad tie neesam mēs paši, kuri vēl nesen daudz asiņainākus vīrus, kas, nevis veicināja cilvēces attīstību, bet gan to pat noveda iznīcības draudu priekšā, dēvēja par „titāniskiem miera cīnītājiem”, „cilvēces lielākajiem ģēnijiem” un „tautu tēviem”? Vai mēs sev neaizmiglojam skatienu neredzot, ka tieši mūsdienās, nevis drūmajā vergturības laikā, ir visvairāk patiesai verdzībai pakļautu cilvēku? Šī grāmata, saturot sevī „Slepeno mongoļu teiksmu”, ir kļuvusi par piekto visā pasaulē, kas ļauj teiksmu izlasīt, tādējādi padarot latviešu valodu par vienu no pirmajām, kas sniedz iespēju iepazīt ziņas, kuras vēl nesen varēja un drīkstēja apgūt tikai Čingizhana pēcteči

indexarhīvs     yandex     mega