Pētot senos klinšu zīmējumus, apbedījumus un izrakumus, var secināt, ka aizvēsturiskie alu cilvēki nebūt nav pliki mežoņi, kādus tos attēlo multiplikācijas filmās. Jau 15 000 gadu p.m.ē. viņi lietoja daudz dažādu instrumentu (sākot ar kaula adatām līdz lieliski izstrādātiem šķēpu uzgaļiem) un tērpās no ādas darinātos apģērbos. Daļa no viņiem dzīvoja alās, kas bija izgreznotas ar zīmējumiem, daļa teltīs vai pat no mamuta kauliem būvētās mītnēs. Vēl vairāk – cilvēciskās īpašības un attiecības jau ir pastāvējušas pat neandertāliešu laikā. Atrokot 60 000-30 000 gadu vecus neandertāliešu apbedījumus, redzams, ka cilvēki apglabāti rūpīgi izraktos kapos. Divās apbedījuma vietās atrasti arī ziedputekšņi, kas liecina, ka kapā bijuši ziedi. Tā kā daudzi apbedītie ir bijuši salīdzinoši veci un pat fiziski nepilnvērtīgi, Čikāgas universitātes antropoloģijas profesors Ričards Kleins uzskata, ka tieši cilvēciskās sabiedrības evolūcijas sākums – kopējas rūpes par veciem un slimiem -ļāva neandertāliešiem dzīvot ilgāku mūžu nekā viņu priekštečiem. Tiem, kuri domā, ka viss labais un ievērojamais ir izgudrots tikai 18.-19. gs., nāksies vilties – tas nebūt tā nav.
indexarhīvs / yandex / mega
pdf indexarhīvs / yandex / mega
