Jānis Klētnieks. Svētie noslēpumi

SvetienoslepumiJKletnieksfb2

Vai senatnes mīti un leģendas ir izdoma vai tēlains skatījums uz pasauli un notikumiem, vai šajos no pagātnes nākušajos stāstos rodams realitātes atspulgs vēstījums par pagājušo laiku cilvēku dzīvesveidu un varoņiem? Vai mēs zinām, ka tādi ietilpīgi jēdzieni kā “dvēsele”, “nemirstība”, “mūžīgā dzīvība”, “bezgalība” ir radušies seno ēģiptiešu un šumeru kultūras laikā? Kas patiesībā slēpjas aiz mūsdienās tik plaši, bet virspusēji lietotajiem jēdzieniem “grēku plūdi”, “septiņi treknie gadi” vai “Eiropas nolaupīšana”? Uz šīm un citām seno civilizāciju atstātajām mīklām mēģina atbildēt grāmata “Svētie noslēpumi” zvabc2012

indexarhīvs / yandex / mega

Ilze Jansone. Brokastu grāmata

BrokastugramataIJansonefb2

Tas tiešām ir nopietni it kā sīkums brokastis, bet cik daudz ap tām problēmu, kuras varētu pilnīgi nebūt, ja būtu kaut minimālas zināšanas valeoloģijā, uzturmācībā un nedaudz loģikas. Un ja būtu saglabājušās kaut minimālas nacionālās uztura tradīcijas. Šī grāmatiņa jums palīdzēs izšķirties ēst vai neēst brokastis. Ja ēst tad ko un cikos? Ko dot bērniem brokastīs? Ko mūsu senči ēda brokastīs? Vai tiešām viņi aizmiegtām acīm, tikko pamodušies, metās pie rasola bļodas vai šķina iekšā kartupeļus ar gaļu no pannas? Vai smērēja sviestmaizes — dzērāju uzkodas?! Šķiet, tāda dīvaina aina, vai ne? Bet šodien mēs redzam šādi brokastojam pat vairumu lauku ļaužu. Raudzīsim nonākt pie loģiska slēdziena ēdīsim nacionālās brokastis un problēmu nebūs! Bet galvenais cikos tās ēst? Brokastis ir jānopelna! Tās kompensēs darbā patērēto enerģiju! Ko kompensēsim, tikko pamodušies? Gulēšanu? Ja veselais saprāts vēl strādā, tad sapratīsim, ka būs vien jāatgriežas pie nacionālajām saknēm un likumībām, arī pie nacionālā uztura, lai mēs izdzīvotu kā nācija. Par to arī šajā grāmatā.

indexarhīvs / yandex / mega

Ilze Jansone. Dziedināšana pēc Ilzes Jansones sistēmas

DziedinasanaIJansonefb2

I.DAĻA Alerģija Astma celiakija diabēts Enurēze psoriāze DISBAKTERIOZES UN AIZKUŅĢA DZIEDZERA DISFUNKCIJAS PIRMĀS PAZĪMES Pēc kādām pazīmēm katrs pats var noteikt, ka mūsos dominē pūstošā mikroflora, bez jebkādām analīzēm? (Šādas pat pazīmes ir arī potenciālai vai esošai cukurslimībai un aizkuņģa diiedtera disfunkcijai.) 1.Biežas, nelielas galvas sāpes, kas dažiem pārvēršas migrēnā. 2.Hronisks nogurums, it īpaši pēc ēšanas, cilvēks «atslēdzas». 3.Kaut kur, kaut kas niez. Daireiz-pat visa miesa, kas var pāriet alerģijā, astmā, psoriāzē. nātrenē u.c. 4.Parādās ādas slimības vai vienkārši ir slikta āda pelēka, negluda, raiba sejas āda. 5.No rītiem vai pastāvīgi ir krekšķis, kas var pārvērsties klepū, bronhiālajā astmā. NOPIETNĀKAS PAZĪMES: 1.čūlas-iekšējas un ārējas. 2.Astma. 3.Ādas slimības. 4.Signāli par vēža tuvošanos labdabīgo jaunveidojumu veidā – 6.Neliela, hroniska temperatūra. 7.Smako mute, kaut zobi salaboti (pat zīdainim).(putrestīns). 8.Nervozums, hiperaktivitāte vai miegainums, agresija, depresija, melanholija. 9.Spriegojums. 10.Pūš vēderu, nāk tukšas atraugas. 11. Bezmiegs. 12.Sprēgā papēži, aug kropli nagi, tie dzeltē, slāņojas, lūzt. Krīt ārā mati vienmērīgi vai laukumiem. 13.Sāpes ap nabu vai sāp visa josta. papilomas, kārpas, bazilomas, melanomas, limfu dziedzeru, prostatas palielināšanās, taukaudzēji, cistas. mastopatija. brūni, balti plankumi -gludi vai reljefi, polipi utt. Ja nav disbakterioze un acidoze tad ar šīm slimībām nav iespējams saslimt. SALVEO jāēd tik ilgi, kamēr šīs pazīmes pazūd, tad pazudīs šīs vainas.

indexarhīvs / yandex / mega

Jānis Arvīds Plaudis. Kā dziedināt sevi

KadziedinatseviJAPlaudisfb2

Joga veselībai un dzīvespriekam. Galveno jogas vingrojumu iedarbības spēks ir bīstams iesācējam, nezinātājam, pārsteidzīgajam vai fanātiķim. Būdams jau krietni pāri pusmūžam, es biju tērējis spēkus uz nebēdu, pārkāpjot vienu no pamatnoteikumiem — nepārpūlēties. Gala iznākumā mans organisms bija tuvu sabrukumam. Tagad esmu atjaunojis spēkus sākotnējā līmenī. Sešdesmit sešu gadu vecumā ar pilnu pārliecību varu apgalvot, ka nezinu, kas ir vecuma nespēks, locekļu deformācija, vāja redze vai aizdusa.

indexarhīvs / yandex / mega

med. zin. doktors, profesors Imants Eglītis. Mūsdienu medicīna cīņā ar depresiju

MusdienumedicinacinaardepresijuIEglitisfb2

Pacientiem ar dziļu un ilgstošu depresiju ir nomākta, nelaimīga cilvēka poza, seja pauž skumjas, bēdas, fiziskas un psihiskas ciešanas. Pacienta lūpas visbiežāk ir cieši sakniebtas, mutes kaktiņi nolaisti, retāk – mute puspievērta, mēle – aplikta, uzacis – sarauktas, pierē – raksturīga kroka. Slimnieks ir mazkustīgs, lielāko dienas daļu sēž galvu nodūris, skatās lejup vienā punktā vai kaut kur tālumā, neseko ar acīm apkārt notiekošajam. Bieži pavada laiku, guļot gultā. Senākie autori apraksta trāpīgu novērojumu – dziļā depresijā pacients it kā neapzināti cenšas aizņemt pēc iespējas mazāk vietas: sēdot tā ceļi ir cieši saspiesti, guļot – slimnieks savelkas čokurā,velk segu uz galvas uz cenšas pievirzīties tuvāk gultas malai. Runājot slimnieks tikko kustina lāpas, tā ka pat grūti dzirdēt, ko viņš saka. Depresijā cilvēks arvien izskatās vecāks par saviem gadiem.

indexarhīvs / yandex / mega

Imants Eglītis, Jānis Strazdiņš. Par alkoholismu.

ParalkoholismuIEglitisJStrazdinsfb2

Grāmatā populāri pastāstīts par alkoholismu — vienu no lielākajiem sociālajiem ļaunumiem. Autori īpaši pakavējas pie alkohola postošās iedarbības uz galvas smadzenēm un alkoholisma smagajām sekām — dažādam psihozēm un gala rezultāta — plānprātības. Aplūkota arī populārajā literatūrā maz skartā problēma — pusaudžu alkoholisms.

indexarhīvs / yandex / mega

Imants Eglītis. Psihiatrija

PsihiatrijaIEglitisfb2

Pēdējo reizi profesora Eglīša balss nonāca līdz manīm apmēram 1993.gadā (precīzi neatceros, datumu toreiz diemžēl nenofiksēju, jo man pat prātā nevarēja ienākt, ka dzirdu viņu pēdējo reizi). Tas bija raksts kādā Latvijas avīzē; nupat nesen bija nodibinājusies «atjaunotā brīvā Latvija», un profesors Eglītis rakstīja, ka padomju laikā Latvijas psihiatri NAV nodarbojušies ar disidentu ieslodzīšanu psihiatriskajās slimnīcās politisku motīvu dēļ, ar nozāļošanu un citādu viņu spīdzināšanu, bet gan ir godīgi ārstējuši tos, kas ir bijuši patiešām slimi. Es nešaubījos, ka profesoram ir taisnība, jo vēl pirms tam, lasīdams kliedzošus rakstus (ne tikai Latvijas, bet arī Krievijas un pat ASV) literatūrā par it kā psihiatru izdarītajiem noziegumiem pret pacientiem, es vienmēr viegli varēju uzstādīt šiem bļāvējiem diagnozes, un man nebija nekādu šaubu, ka viņi ir patiešām psihiski slimi.

indexarhīvs / yandex / mega