Stāsts par Ivara Lu-Juhansona jaunību.
Indriķis Lēmanis. Izlase-2
Stāsti: I Rūgtais biķeris ; Cīņas solī ; Anniņas gājiens uz Skudru purvu ; II Cietās rokas ; Pastalas ; Notikums ar kucēniem ; III Māte ; Nākotnes vārdā ; Nomales vējos ; Kalpones stāsts ; Savādais pasažieris ; Kungiem un dāmām ; Zāģis ; Kaujas baterija ; Rīta apskate ; Vakars kazarmā ; Upe ir neizbēgama ; Trīs platformas ; IV Lielais loms ; Ozolu Anna ; Uz rītiem ; Traktoriste Kristīne ; Ar maija vējiem ; Audēja ; V Vīrs trin cirvi ; Viņš krita par Dzimteni ; Jaungada nakts ; Dziesma ; Lakstīgala ; Stārķi un zvirbuļi ; Mārīte ; Kurš trāpīja? ; Saule lec ; Ceļš uz mājām ; Bērna mati ; Trīs sastapšanās
Indriķis Lēmanis. Izlase-1. Pa dzīves ceļiem
Romāns. Vispirms stāsti par 1905. gadu — par muižas kalpiem, kas saceļas pret saviem paverdzinātājiem, par revolūcijas vilni, kas rada bailes un nemieru pasaules varenajos — un par mazu meitēnu Anniņu, kas agri iesaistījusies revolucionārajā cīņā.
Tieši ar 1905. gada kaujiniekiem aizsākas tā cīnītāju plejāde, kas iet tautas priekšgalā padomju varas mēnešos Latvijā 1919. gadā, cīnās Krievijas plašumos par Lielā Oktobra ideāliem un komunistiskajā pagrīdē par padomju varas atjaunošanu, bet vēlāk izcīna uzvaru Tēvijas karā. Ļoti zīmīgs ir stāsts «Trīs sastapšanās». Tā varonis nemaz nav saukts vārdā, viņš ir tikai Draugs un laikam arī tāpēc it kā simbolizē to nenogurstošo cīnītāju, kurš, nežēlodams sevi, svarīgos vēstures brīžos vienmēr atrodas pašās priekšējās līnijās kaujā par tautas laimi.
No kurienes nāk šie cīnītāji, kas viņus mudina stāties ierindā un kādi viņi paši? Uz šiem jautājumiem atbild visa Lēmaņa daiļrade, kuru kopumā var īsi nosaukt par tautas cīņu vēstures māksliniecisku atspoguļojumu
Andris Kolbergs. Kopoti raksti III sējums
Mārtiņš Rozentāls. Cietuma dienasgrāmata (1929—1939)
Buržuāziskās Latvijas politieslodzītā piezīmes. Autors veltī šo grāmatu savu kritušo biedru piemiņai, tiem, kuri gājuši bojā cīņā par padomju varas atjaunošanu Latvijā. Līdz ar to grāmata ir velte 35. gadadienai, kopš Latvijā atjaunota padomju vara. M. Rozentāls vairākkārt sēdējis buržuāziskās Latvijas cietumos un rakstījis tur dienasgrāmatu. Tās ir politieslodzītā piezīmes, kurās atspoguļota drūmā cietuma ikdiena, kas tomēr nespēja nomākt revolucionāru cīņas garu un možumu. Tas ir dokuments, kas runā pats par sevi un var interesēt jebkuru lasītāju.
Ausma Gavare. Mantojums
Lata romāns. – Es saņēmu mantojumu! – ar kādu sajūsmu tiek izteikti šie vārdi un ar kādu skaudību uzklausīti. Bet, vai kāds ir dzirdējis sajūsmā saucam: – Man pieder bērnībā gūtais un dzīves laikā sakrātais garīgais mantojums!
Abi vajadzīgi mums, abiem noteikta vieta mūsu dzīvē, bet cilvēks tos revidē un pārceno, dodot vaļu noderīgajam un pabīdot malā sev nevēlamo.
Katrs pats izlemj, vai mainīt jūtas pret naudu, vai smaržojošu puķu dārzu pret lielpilsētas smakojošo pelēcību, vai guļbaļķu māju pret bezpersoniska dižnama vēsumu. Bet varbūt mēs katrs ar savu nodzīvoto dzīvi, attieksmi pret lietām un dzīvību paši nosakām saņemtā mantojuma lielumu un nozīmi.
Latviešu tautas sakāmvārdi
Visvaldis Lāms. Akmeņu brasls – Izlase: 2 sēj.
Lilija Dzene. Aktieris pret savu gribu
Dokumentāls stāstījums par Eduardu Pāvulu. Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka, PSRS un LPSR Valsts premiju laureāta Eduarda Pāvula māksla ir dzīves skarbuma un arī skaistuma piesātināta, tā māca palikt cilvēkam jebkuros likteņa pavērsienos. Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece, mākslās zinātņu kandidāte Lilija Dzene nodod lasītajiem monogrāfiju par savas paaudzes aktieri, kura devums teātrī un kino cieši sabalsots ar sabiedrības un mākslas attīstības procesiem.
Imants Ziedonis. Tik un tā. Grāmata par Madlienu
Grāmata par vienas lauku saimniecības — sovhoza «Madliena» — direktoru Jūliju Beļavnieku, un reizē grāmata par veselu novadu — šodien un vēsturē, šodien un nākotnē. Apbrīnojama ir tautas dzejnieka dokumentālās grāmatas spēja pārvarēt vienaldzību arī tajos, kuri nav tieši saistīti ar lauksaimniecības ražošanu. «Patērētājs, kas neko nedara, vēl nav tik bīstams kā patērētājs, kas neko nedomā…» raksta autors. «Cilvēks neieprogrammē ne savā ciemā, ne savā laikā domu, plāno tikai darbību, bet domāšanu gaida no otra.»