Grāmatas autors turpina pētījumus par Latvijas pilīm. izdevumā apkopoti vēsturiskie materiāli par 50 Latvijas pilīm un muižām to īpašniekiem un arhitektonisko savdabību. Īpaša uzmanība pievērsta leģendām, nostāstiem un spoku stāstiem apvītajai Latvijas piļu un muižu pagātnei ietvertas arī uzziņas par naktsmītnēm muzejiem, ekskursijām un atpūtas iespējām
Arvīds Jānis Plaudis. Dīvainā tēvzeme
Šajā grāmatā par to, kādu uz gadsimtu mijas sliekšņa Latviju redz publicists Arvīds Jānis Plaudis. Bruņinieku cietokšņi iemituši senču pilskalnos. Kristīgie dievnami – svētkalnos. Alas, kur sākotni rod avoti un teikas. Muižu pilis, kur klejo spoki, Nav otras tik bagātas, interesantas, daudzveidīgas un dīvainas zemes kā mūsu tevzeme!
Arvīds Jānis Plaudis. Grafoloģija – Sirds uz papīra
Kā noteikt raksturu pēc rokraksta. Grafoloģija ir mācība par cilvēka rokrakstu, pētījumi, kuru mērķis ir noskaidrot, kā rokrakstā atspoguļojas cilvēka raksturs. Latvijā literatūras par grafoloģiju ir visai maz. Tādēļ jo vērtīgs ir rakstnieka, dziednieka un grafologa Jāņa Arvīda Plauža devums. Viņa grāmata “Sirds uz papīra” paver lasītājam ieskatu gan šīs zinātnes nozares vēsturē, gan tīri praktiskajā lietojumā. Katrs, to rūpīgi izlasījis, var paanalizēt savu paša, drauga, iemīļotā cilvēka utt. rokrakstu un atklāt raksturīgās īpašības, noslieces, spējas, talantus, pat ko gluži negaidītu… “Iemācieties izlasīt rokrakstā cilvēka dvēseli un jūs kļūsit par sabiedrības dvēseli!” aicina grafoloģijas piekritēji.
Arvīds Jānis Plaudis. Latvijas izcilākie dziednieki un gaišreģi
Dziedniecība ir sena kā cilvēcē. To dēvē arī par zintniecību, vārdošanu, pūšļošanu, šamanismu un buršanu, Pēdējais vārds nav īstais. Burvis pārdod velnam dvēseli, bet dziednieks – nereti izdzen velnu no dvēseles. Dziedniecība pastāvējusi, pastāv un pastāvēs visās tautās, rasēs un kontinentos. Ja tā būtu nevajadzīga, vairs nepastāvētu, Zinātnieki to dēvē par tautas medicīnu. Ārsti to vērtē ar dalītām jutām, uzskatot to par spēcīgu konkurenti un maldu mācību. Īstenībā modernā medicīna un dziedniecība ir māsīcas. Grūtā brīdī dziednieki meklē palīdzību pie ārstiem un ārsti – pie dziedniekiem. Tas notiek bez reklāmas.
Arvīds Jānis Plaudis. Latvijas zemes dziedinošais spēks
Ceļvedis garīgajai spēcināšanai. Šī grāmata ir par maigo, mainīgo un starojumiem bagāto Latvijas dabu; par skarbo, traģisko un arvien līdz galam neizzināto mūsu zemes vēsturi; par cilvēkiem, kuri vērīgāk ieskatījušies šai saulē un dziļāk ielūkojušies viņsaulē dziedniekiem, rīkstniekiem, tautas svētvietu pētniekiem. Par birzīm, pieminekļiem, avotiem, kuru varenais spēks ir nīdēts un palicis nenovērtēts, bet varētu kalpot tautas atdzimšanai. Grāmata, kuru izlasot, jūs uzzināsit: vai Latvijā patiesi ir piramīdas;kāpēc tieši par baznīcām vēstī tik daudz spoku teiku; * vai visi svētavoti ir svēti; * kam pienākas apslēptā manta; * kas pēc saulrieta notiek Satezeles pilskalnā; *ko saka zintniece par izrakto mantu nēsāšanu. un vēl daudz ko citu agrāk nezināmu. Lielu daļu no Latvijas savādībām autors ir skatījis savām acīm, nostaigājot aptuveni 15 tūkstošus kilometru.
Arvīds Jānis Plaudis. Nogrimusī Eiropa
Šī grāmata ir par pagātni, kas turpinās šodien un gaidāma rīt. Par pilsētām un ciemiem, ko aprijis okeāns, nogremdējušas jūras un pārklājuši ezeri Eiropas kontinentā. Nirēji Vidusjūrā arvien no jauna dūņās atklāj primitīvus mūrus un kolonnas. Kuģojot virs Dogera sēkļa, zvejnieki izvelk pirmatnējo mednieku ieročus. Pasaules okeānu nevar iežēlināt, to iespējams vienīgi apturēt, kā izdarījuši Nīderlandes iedzīvotāji, izglābjot savu zemi. Jūs uzzināsit pierādītus, kā arī mazāk zināmus faktus par Eiropas vēsturi un arheoloģiju, ģeogrāfiju un hidroloģiju, kultūru un mākslu; neklātienē piedalīsities nogrimušu civilizāciju meklējumos; iepazīsities ar Eiropas tautu teikām, nostāstiem, leģendām.
Arvīds Jānis Plaudis, Elizabete Ozola. Sakrālā Latvija
Baznīcas. Pilis. Pilskalni. Svētkalni. Akmeņi. Cilvēki šai zemē ienākuši pirms 11 tūkstošiem gadu, bet rakstītie avoti aptver tikai pēdējo gadu tūkstoti. Par ko domāja, ko godināja un ko pielūdza mūsu senči? Vai viņi bija mežoņi, par kādiem tos tēloja svešzemju iekarotāji? Un kādi bija paši iekarotāji? Vai tikai verdzinātāji, bez dvēseles? Lai iznāktu no pagātnes miglas baltā skaidrībā, rakstnieks Jānis Arvīds Plaudis pierakstījis psiholoģes Elizabetes Ozolas sensitīvos redzējumus par Latvijas senatni, par to, kas noticis svētkalnos, pie svētakmeņiem, bruņinieku piHs, muižnieku mītnēs, dievnamos, Hdz ar to ieskatoties aizgājušo paaudžu dvēselē, iepazīstot seno cilvēku garīgās attīstības metodes un rituālus. Izrādās, ka Lāčplēsis bijis gaišredzīgi gudrs, bet ne pārdabiski stiprs vadonis. Teikas par cilvēku iemūrēšanu viduslaikos bieži atbilst patiesībai, un vispār, teikas nav tikai fantāzijas. Mūsu senču garīgā kultūra dažā ziņā ir pārspējusi mūsdienu narkotizēto un alkoholizēto civilizāciju. “Sakrālā Latvija” palīdzes lasītajiem atrast sev piemeroto avotu, akmeni, dievnamu, lai smeltos garīgās vibrācijas, stiprinātu veselību, gūtu pacēlumu vai mierinājumu.
Arvīds Jānis Plaudis. Sila runcis
Ziemas romāns «Sila Runcis» (1942—1944) ieved neparastā vidē — dziļos sniegos iesnigušā klusā un mežainā Latvijas novadā, kas saucas Ātrupe. Dvēseles mieru atgūt turp dodas augstskolu beigušais mežkopis Madis Palaiks. Bet arī šai Ātrupes pasaulei nav līdzsvara, tāpat kā nav harmonijas un vienkāršības tās cilvēkos. Sāk risināties negaidīti notikumi, Ātrupe zaudē šķietamo stabilitāti. Traģēdijas, kuru saknes iesniedzas tālā pagātnē, pārrauj vairāku cilvēku mūžu. Romāna beigās Palaiks atkal ir pie sabrukušas pasaules drupām, un atkal viņam jārod sevī spēks celt jaunu. Bet vispirms — jāiegūst ticība tam, ka ir iespējama tāda pasaule un cilvēku attiecības, kas spēj pastāvēt traģisku katastrofu apdraudētajā cilvēku zemē. Sis glābiņš ir — mīlestība.
Arvīds Jānis Plaudis. Slepeno organizāciju vēsture
Slepenās organizācijas kopš saviem pirmsākumiem bijušas aizdomu un spekulāciju objekts, īpaši tajās neiesaistītu dalībnieku vidū. Tās raisījušas satraukumu jau Senajā Grieķijā, kad slepenās tikšanās simboliski dēvēja kā tikšanās sub rosa (“zem rozes”). Grāmatā aplūkotas reliģiskās un politiskās organizācijas un slepenās biedrības dažādos gadsimtos un kontinentos sākot no Senās Ēģiptes laikiem līdz pat 21. gadsimtam. Ēģiptes rituāli, druīdi, pitagorieši, templiešu ordenis, vudū sekta, sātanisti, jezuīti, katoļu ordenis Opus Dei, rozenkreiceri, ilumināti, masoni, — īsumā iepazīsit viņu pasaules uzskatus, ceremonijas, rituālus un teorijas.