Romāns. «Lapas no mana mīlestības atmiņu koka krīt un krīt, vienīgi lapotne nekļūst kailāka. Tā šalks vēl, manai pēdējai elpai melnajā klusumā aizejot,» — tādā izskaņā beidzas romāns, kur daudz vietas arī realitātei un dzīves nopietnībai.
Laimonis Purs. Gaismas staru lokā
Laimonis Purs. Karuselis
Romāns. Vai tā ir mīlestība vai veca vīra pielūgsme, ko Arnolds Pakalnietis jūt pret Ingu? Kādēļ pat radniecīgas dvēseles bieži vien nerod saskaņu? Vai tāpēc vien drīkst nosodīt otru cilvēku, ja viņa rīcība, viņa spriedumi neatbilst paša priekšstatiem par pareizo un nepareizo? Cik sūra ir vienaldzība! Rakstnieks iesaista lasītāju pārdomās par šiem un ari citiem jautājumiem.
Laimonis Purs. Gaismēnas
Romāns “Gaismas staru lokā” ; Kāda notikuma atstāsts “Ēna ceļa garumā” ; Stāsti: “Hello, Džon!” ; “Pie upes” ; “Diena pirms virpuļa” ; Leļļu luga “Lāčplēsis” ; Pārrunas par prozu, kritiku un laikmetu “Par dzīvi un literatūru”
Fb2:1 https://yadi.sk/i/RYkakIjm3RSfPn 2 https://yadi.sk/i/Os5BAl6jqAjRW
Laimonis Purs. Daugav’s vienu malu
Lata romāns.
Uz ežiņas galvu liku
Sargāj’ savu tēvuzemi.
Gadu tūkstošus mūsu senči kopa un sargāja dižupes Daugavas, rāmules Lielupes, straujteces Gaujas un kurzemnieciskās Ventas ielīkumotos tīrumus, plēsumus, atmatas, ganības, pļavas un mežus. Sviedri un asinis simtiem gadu barojuši zemi. Tagad pēkšņi sākam katrai tautai visdārgāko atdot par santīmiem, jo kā uzradušies iestāstītāji apgalvo tad izdevīgāk esot uzmest plecos nabaga kulīti un doties plašajā pasaulē meklēt laimi. Kriminālpolicista piezīmes romānam
indexarhīvs yandex mega
Laimonis Purs. Ēna ceļa garumā
Laimonis Purs. Apsūdzēto sols
Romāns. Otro romānu „Apsūdzēto sols”(1959) pat Rietumos literatūrkritiķis Jānis Grīns novērtējis atzinīgi, jo „neviens „padomju latviešu” rakstnieks neesot pat mēģinājis patēlot mazos ļautiņus, ko trūkums spiež zagt” un „ar to viņš (Purs) apsūdz arī pašu komunistisko sistēmu.”
Laimonis Purs. Degošais pilskalns
Vēsturisks romāns. Laimoņa Pura (Laimonis Jāņa d. Strazdiņš)romāns «Degošais pilskalns» aizved mūs 13. gadsimta Zemgalē. Tas ir ļoti svarīgs laikmets latviešu tautas vēsturē. Vācu kolonizatori — krustneši, kam dzīvo spēku ar pāvesta atbalstu un svētību piegādāja visa tā laika Eiropa, ar uguni un zobenu iebruka Baltijas zemēs un lauzās uz austrumiem — centās sagrābt savā varā krievu zemes, turienes tirgus. Lielā kaujā, kas 1242. gadā notika uz Peipusa ezera ledus, krievu karapulki Aleksandra Ņevska vadībā sakāva krustnešus un apturēja viņu ekspansiju uz austrumiem. Baltijā — Latvijā un Igaunijā — krustneši tomēr nostiprinājās. Šeit senlatviešu ciltis vēl nebija saliedētas valsti, aizstāvējās pret iebrucējiem katra atsevišķi, bez vienotas vadības, tās bija arī sliktāk apbruņotas par krustnešiem. Brīvību zaudēja lībieši, latgaļi, sēļi, kurši; visilgāk iebrucējiem pretojās Zemgale.
Laimonis Purs. Krusts virs pilskalna
Vēsturisks romāns. «Krusts virs pilskalna» (romāna «Degošais pilskalns» otrā grāmata) attēlo četrus gadus senas Zemgales dzīvē pirms 1272. gada miera līguma ar krustnešiem. Parādīta seno zemgaļu sadzīve un darba ikdiena, senā Rīga, ordeņa un virsbīskapa savstarpējās nesaskaņas un intrigas.
Laimonis Purs. Tālajos pilskalnos
Vēsturisks romāns Trešā grāmata. Latviešu padomju rakstnieka romāns risina vēstījumu, kas aizsākts vēsturiskajos romānos «Degošais pilskalns» un «Krusts virs pilskalna». 13. gadsimta septiņdesmito un astoņdesmito gadu mijā zemgaļiem izdodas uz laiku padzīt vācu krustnešus no Tērvetes. Namejs, zemgaļu virsaitis, cenšas tuvoties žemalšiem un augstaišiem, dodas sirojumā uz senprūšu zemēm, lai tur cīnītos pret vāciešiem