Rutku Tēvs. Dumpīgā Rīga. Latviešu teātris anekdotos.

Izlase. «Dumpīgai Rīgai» autors devis apakšvirsrakstu «Vēsturisks romāns no kalendāra nemieru laikiem XVI gadu simteņa beigās». Atcerēsimies, ko par šiem gadiem, kad Rīga atradās Polijas karaļa Stefana Batorija varā, stāsta Latvijas PSR vēstures lappuses: «Reakcionārā baznīcas politika, kas izpaudās mēģinājumos atjaunot katolicismu, nodokļu nastas palielināšana un Rīgas vācu iedzīvotāju privilēģiju ierobežošana bija par cēloni tā saucamajiem «kalendāra nemieriem», kas notika no 1584. gada līdz 1589. gadam.

Par aktieri Arvedu Mihelsonu sarakstīts ļoti daudz literatūras, par rakstnieku Rutku Tēvu gaužām maz. Kura no šīm divām mūzām prasījusi lielāku atdevi un talanta spēku? Laikam gan pirmā mīlestība — teātris. Ieskatīsimies PSRS Tautas skatuves mākslinieces Antas Klints atmiņu stāstījuma lappusēs: «Kad Miķelītis (tā Arvedu Mihelsonu dēvēja teātrī — L. B.) saņēma honorāru, teātrī bija «Vecrīgas svētki», bet autoram nesagādāja prieku, ja pēc trešās vīna glāzes kāds sāka cildināt viņa rakstnieka talantu.

«Es esmu aktieris, kas vaļas brīžos lasa vecus kalendārus un vasarā «taisa» vēsturiskus romānus. Kāds nu tur talants!» Nereti sarunās ar kolēģiem viņš uzsvēris: «Nekad neesmu rakstniecību uzskatījis par savu profesiju. Esmu aktieris.»

Index   mega   yandex

Arveds Mihelsons. (Rutku Tēvs). Sumpurņu ciems

sumpurnuciems

Senu dienu mīlas un māņu romāns. Romāna darbība norisinās 18.gadsimtā Piltenē un Ugāles vērī, kur latviešu brīvzemnieki dziļos mežos nodibināja apmetni. rakstīts krasos pretstatos, cilvēki dalās divās pretējās, vienotrai svešās un naidīgās nometnēs. Vienu te veido vāciskā Piltene ar tās mācītāju Gosvinu Huneku un bezzobaino tiesnesi Ādamu Kunci priekšgalā, kas abi ir pārliecināti demonologi, tic raganām, visvisādiem nešķīstiem gariem un visās nelaimēs vaino latviešus, kas joprojām tikai ārēji pakļaujas luterticībai. Otra pasaule ir latviešu brīvzemnieku apmetne Ugāles vērī — meža ciems, ko māņticīgie pilsētnieki sauc par Sumpurņu ciemu un kur bargā kristiešu dieva vietā tur godā senās latviskās dievības. Romānā viscaur jūtams šis pretstats — ar viduslaiku demonoloģiju apaugusī kristietība un latviešu pagāniskā ticība.

lejuplādēt-1
lejuplādēt-2
lejuplādēt-3

Arveds Mihelsons. (Rutku Tēvs). Bendes meita

bendesmeita

Laikmetu tumsā izgaisuši seno dienu varoņi un gļēvuļi, labie un ļaunie, godājamie un nicināmie. Iekšvalnis līdz ar viņu iemītnieku būdām ir nozudis no Rīgas sejas, un tā vietā paceļas milzu akmens namu masas. Ir izzudusi nicināto šķira. Noārdīts ir arī uz mūžu mūžiem celtais senās Rīgas tiesas nejēdzības un ļaunprātības piemineklis – kauna stabs. Pat vieta, kur tas stāvējis, nav skaidri zināma. Kaut vecā Staba iela, kuras nozīme gadu simteņos aizmirsta, vēl tagad savā vietā, tak viņas pārgrozītais vārds – Stabu iela – nekā nestāsta pēcniekiem par savām asins kristībām pirms divi ar pus gadusimteņiem.

lejuplādēt-1
lejuplādēt-2
lejuplādēt-3

Arveds Mihelsons. (Rutku Tēvs). Gambija

GambijaRutkuTevsfb2

Vēsturnieki apgalvo, ka Latvija līdz šim piedzīvojusi divus zelta laikmetus — hercoga Jēkaba valdīšanu Kurzemē 17. gadsimtā un Kārļa Ulmaņa nākšanu pie varas 20. gadsimtā. Pēdējam vēl ir dzīvi liecinieki, bet par hercogistes uzplaukumu varam lasīt tikai grāmatās. Viena no tām ir Rutku Tēva (vecākās paaudzes cilvēki viņu atceras kā Dailes teātra aktieri Arvedu Mihelsonu) vēsturiskais romāns «Gambija» — pirmpublicējums 1935. gadā. Tas ir aizraujošs vēstījums par latviešu jūrniekiem un zelta meklētājiem tālajā Ājrikā, par varonību un nodevību, un, protams, par mīlestību.

lejuplādēt-1
lejuplādēt-2
lejuplādēt-3

Arveds Mihelsons. (Rutku Tēvs). Mūksalas brāļi

muksalasbrali

romāns “Mūksalas brāļi” ir aizraujošs vēstījums par dzīvi viduslaiku Rīgā. Uz spilgti iezīmēta laikmeta fona risinās romāna varoņu — Mūksalas zēnu — dēkas un piedzīvojumi. Izlasot šo grāmatu, Jūs uzzināsit gan par briesmīgiem plūdiem Daugavā, gan par raganu prāvām un inkvizīcijas darbošanos, gan par ticības kariem un Sv. Madaļas klostera noslēpumiem. Protams, te netrūkst arī kvēlas un reizē traģiskas mīlestības.

lejuplādēt-1
lejuplādēt-2
lejuplādēt-3

Arveds Mihelsons. (Rutku Tēvs). Latvietis un viņa kungs

LatvietisunvinakungsRutkuTevsfb2

Romānā spēcīgi skan tautu draudzības doma. Apspiestais latviešu zemnieks nepazīst tautību, naida un aizspriedumu, tas vienlīdz ciena vācieti Šturmu un ebreju tirgotāju Smuli godīguma, līdzcietības, cilvēcības dēļ. Kurmju Anša vīru rindās ir arī izbēgušais leišu zemnieks Juzis, Juris un Anniņa Vickopi jūtas kā savējo vidū jakutu sādžā, katordzniekiem garo ceļu uz Sibīriju ļauj izturēt daudzcietušās krievu tautas sirsnība urt līdzjūtība. Romānu caurauž cieņa pret citām tautām; patiess humānisms, cilvēcība kļūst par atsevišķa indivīda īstenās vērtības mēru. Autora simpātijas nenoliedzami ir ar tiem, kas, sevi nežēlodami, nesavtīgi un godīgi atdeva savu mūžu, savu labklājību tautas nākamībai.

lejuplādēt-1
lejuplādēt-2
lejuplādēt-3