Patētiska mozaīka. Piecstaru zvaigzne, piecstaru planēta — pasaulē latviešu strēlniekus zin, viņi jau dzīvē bij iekalti granītā, viņos iestrēdza naidnieku svins.
Salaspils Nāves nometnē!
Atmiņu krājums K. Sausnīša redakcijā. Nevar bez dusmām un sāpēm atcerēties hitleriešu zvērības mūsu zemē un citu valstu teritorijā. Padomju tauta pārdzīvoja tik nežēlīgu karu, kādu nav pieredzējusi neviena cita tauta. Ilgais un bargais karš, ko izraisīja fašistu valsts, sagādāja padomju cilvēkiem smagas ciešanas. Karā bija ierauta 61 valsts — trīs ceturtdaļas zemeslodes iedzīvotāju. Otrajā pasaules karā gāja bojā divdesmit miljonu padomju cilvēku. Desmitiem miljonu kļuva par bāreņiem, atraitnēm un invalīdiem. Liela daļa bojā gājušo ir plānveidīgu un sistemātisku iznīcināšanas akciju upuri. Nav aizmirstami hitlerisma baismīgie noziegumi, sārti, kuros dzīvus sadedzināja cilvēkus, gāzes kameras, cietumi un koncentrācijas nometnes. Hitleriskie kara noziedznieki pārplūdināja pasauli ar asinīm.
Pieci gadi(1934-1939) Redaktori: R. Bērziņš-Valdess. S. Vidbergs
Grāmatā aprakstīts tas apbrīnas vērtais uzplaukums, ko Latvijas valsts piedzīvoja visās saimnieciskās dzīves sfērās pēdējos piecos gados pirms okupācijas. Šī grāmata ir unikāla, saglabājušies tikai daži oriģināleksemplāri, jo pēc Latvijas iekļaušanas PSRS sastāvā, tās eksemplāri tika konfiscēti un totāli iznīcināti, lai tauta nekad neuzzinātu par to, ko tā zaudēja līdz ar savu neatkarību. Īpaša pateicība Latvijas patriotam Inesim Deksnim, kas šo grāmatu saglabājis nākamajām paaudzēm.
Šīs grāmatas uzdevums ir lielos vilcienos rādīt piecos gados nostaigāto ceļu un dzīves jauno struktūru, rādīt šī laikmeta dinamisku attīstību un plašā vērienā tverta darba sasniegumus — netikvien materialas dabas, bet arī kultūras dzīves sasniegumus.
Nav iespējams vienā grāmatā aptvert visu dzīvi tās daudzpusīgajās parādībās, — jāpaiet garām pat daudzām nozīmīgām lietām. Tādēļ grāmata nepretendē rādīt pārvērtības un sasniegumus visā pilnībā.
Grāmata būs savu mērķi sasniegusi, ja palīdzēs lasītājam izprast jaunā laikmeta būtību, izprast sakarību starp cēloņiem un sasniegumiem, palīdzēs gūt lasītājam pārskatu par parādību kopsakarību.
Grāmatā sakopota materiālu izlase, pieturoties pie vienas vadītājas līnijas, kura nosprausta Prezidenta Kārļa Ulmaņa deklaracijā par 15. maiju:
„Tikai vienota tauta savā brīvā un neatkarīgā valstī var droši iet ceļu, kas ved uz priekšu, kas ved uz augšu, iet ceļu, pa kuru staigājot dienas darbi savijas ar mūžības darbiem.“
Uzmanīgi izlasot grāmatas sākumā ar lieliem burtiem izcelto Valsts Prezidenta Kārļa Ulmaņa manifestu Latvijas Tautai nevilšus rodas vēlēšanās vilkt paralēles ar pašreizējo situāciju dažās dzīves sfērās mūsu valstī…
skat arī: http://www.tautasgramatuplaukts.lv/gramata/4617
fb2 indexarhīvs / yandex / mega
pdf indexarhīvs / yandex / mega
Gina Viegliņa-Valliete. Ar zobenu un mīlestību
Kritušo stāsti par kaujām, piedzīvojumiem un mīlestību laikā no 13. gs. līdz 20. gs. sākumam
Romāns “Ar zobenu un mīlestību” ir ceļojums cauri laikmetiem vairāk nekā sešu gadsimtu garumā. Tas ir vēstījums par latviešu karavīru cīņām laikā no 13. līdz 20. gadsimta sākumam — par savu zemi, par bērnu un sievu dzīvībām. Kopā ar žemaišiem un lietuviešiem viņi daudzās kaujās guva ne vienu vien uzvaru. Daudzi krita. Viņi atdusas kādas upes ielokā zem milzīga ozola saknēm. Tumšās nakts stundās grāmatas autore saklausa kritušo karavīru dvēseļu stāstus par kaujām un mīlestību, par cīņas sparu pret ienaidniekiem neskaitāmās kaujās.
Grāmatā ir aprakstītas dažādas vēsturiskas epizodes no mūsu tautas bagātās pagātnes, lai ne tikai iepazīstinātu ar to, kas netiek atspoguļots vēstures mācību gfāmatās, bet arī parādītu, ka gadsimtu laikā pēc būtības cilvēku attiecībās nekas nav mainījies. Līdzās ir mīlestība, nodevība, skaudība, nenovīdība, labestība, cerība un apziņa — es esmu latvietis! jumava2015
indexarhīvs / yandex / mega
Arvīds Jānis Plaudis. Ceļvedis pa teiksmu pilīm 2. daļa
Grāmatas autors turpina pētījumus par Latvijas pilīm. izdevumā apkopoti vēsturiskie materiāli par 50 Latvijas pilīm un muižām to īpašniekiem un arhitektonisko savdabību. Īpaša uzmanība pievērsta leģendām, nostāstiem un spoku stāstiem apvītajai Latvijas piļu un muižu pagātnei ietvertas arī uzziņas par naktsmītnēm muzejiem, ekskursijām un atpūtas iespējām
Arvīds Jānis Plaudis. Dīvainā tēvzeme
Šajā grāmatā par to, kādu uz gadsimtu mijas sliekšņa Latviju redz publicists Arvīds Jānis Plaudis. Bruņinieku cietokšņi iemituši senču pilskalnos. Kristīgie dievnami – svētkalnos. Alas, kur sākotni rod avoti un teikas. Muižu pilis, kur klejo spoki, Nav otras tik bagātas, interesantas, daudzveidīgas un dīvainas zemes kā mūsu tevzeme!
Arvīds Jānis Plaudis. Latvijas izcilākie dziednieki un gaišreģi
Dziedniecība ir sena kā cilvēcē. To dēvē arī par zintniecību, vārdošanu, pūšļošanu, šamanismu un buršanu, Pēdējais vārds nav īstais. Burvis pārdod velnam dvēseli, bet dziednieks – nereti izdzen velnu no dvēseles. Dziedniecība pastāvējusi, pastāv un pastāvēs visās tautās, rasēs un kontinentos. Ja tā būtu nevajadzīga, vairs nepastāvētu, Zinātnieki to dēvē par tautas medicīnu. Ārsti to vērtē ar dalītām jutām, uzskatot to par spēcīgu konkurenti un maldu mācību. Īstenībā modernā medicīna un dziedniecība ir māsīcas. Grūtā brīdī dziednieki meklē palīdzību pie ārstiem un ārsti – pie dziedniekiem. Tas notiek bez reklāmas.
Arvīds Jānis Plaudis. Latvijas zemes dziedinošais spēks
Ceļvedis garīgajai spēcināšanai. Šī grāmata ir par maigo, mainīgo un starojumiem bagāto Latvijas dabu; par skarbo, traģisko un arvien līdz galam neizzināto mūsu zemes vēsturi; par cilvēkiem, kuri vērīgāk ieskatījušies šai saulē un dziļāk ielūkojušies viņsaulē dziedniekiem, rīkstniekiem, tautas svētvietu pētniekiem. Par birzīm, pieminekļiem, avotiem, kuru varenais spēks ir nīdēts un palicis nenovērtēts, bet varētu kalpot tautas atdzimšanai. Grāmata, kuru izlasot, jūs uzzināsit: vai Latvijā patiesi ir piramīdas;kāpēc tieši par baznīcām vēstī tik daudz spoku teiku; * vai visi svētavoti ir svēti; * kam pienākas apslēptā manta; * kas pēc saulrieta notiek Satezeles pilskalnā; *ko saka zintniece par izrakto mantu nēsāšanu. un vēl daudz ko citu agrāk nezināmu. Lielu daļu no Latvijas savādībām autors ir skatījis savām acīm, nostaigājot aptuveni 15 tūkstošus kilometru.
Arvīds Jānis Plaudis, Elizabete Ozola. Sakrālā Latvija
Baznīcas. Pilis. Pilskalni. Svētkalni. Akmeņi. Cilvēki šai zemē ienākuši pirms 11 tūkstošiem gadu, bet rakstītie avoti aptver tikai pēdējo gadu tūkstoti. Par ko domāja, ko godināja un ko pielūdza mūsu senči? Vai viņi bija mežoņi, par kādiem tos tēloja svešzemju iekarotāji? Un kādi bija paši iekarotāji? Vai tikai verdzinātāji, bez dvēseles? Lai iznāktu no pagātnes miglas baltā skaidrībā, rakstnieks Jānis Arvīds Plaudis pierakstījis psiholoģes Elizabetes Ozolas sensitīvos redzējumus par Latvijas senatni, par to, kas noticis svētkalnos, pie svētakmeņiem, bruņinieku piHs, muižnieku mītnēs, dievnamos, Hdz ar to ieskatoties aizgājušo paaudžu dvēselē, iepazīstot seno cilvēku garīgās attīstības metodes un rituālus. Izrādās, ka Lāčplēsis bijis gaišredzīgi gudrs, bet ne pārdabiski stiprs vadonis. Teikas par cilvēku iemūrēšanu viduslaikos bieži atbilst patiesībai, un vispār, teikas nav tikai fantāzijas. Mūsu senču garīgā kultūra dažā ziņā ir pārspējusi mūsdienu narkotizēto un alkoholizēto civilizāciju. “Sakrālā Latvija” palīdzes lasītajiem atrast sev piemeroto avotu, akmeni, dievnamu, lai smeltos garīgās vibrācijas, stiprinātu veselību, gūtu pacēlumu vai mierinājumu.
Ojārs Ozoliņš. Atnācēji no saullēktu puses
Stāsti par Latvijas zemi un tautu. Ojāra Ozoliņa darbs par senās Tālavas dzīves ziņu, kosmoloģisko sakārtotību, vērtīgs ar to, ka tas ir netradicionāls, nepakļauts ne materiālistiskiem (marksistiskiem), ne citiem vēstures pētnieku iepriekšpieņēmumiem un nostājām, kas no vienas puses var būt gan ceja rādītāji, gan arī iztēles apcirpēji. Senlatvieši neapšaubāmi bija kultūrtauta, bet izcelt tās gara darinājumus no aizmirstības dzīlēm ir gaužām grūti.”Uzskatu par baltu barbariem ordenis un bruņniecība izplatīja un atbalstīja visiem līdzekļiem, lai maldinātu Eiropas sabiedrisko domu. Šis maldināšanas veids un kristietības izkārtne deva kareiviskajam bīskapam Albertam (1129.-1199.) patīkamu iemeslu attaisnot krusta karotāju vervēšanu un militāri absolūtās patvaldības nodibināšanu”,Iekarotāju melu ietekmē, manuprāt, mums vēl šobrīd daudzi priekšstati par Senlatviju ir ačgārni.