Lidija Tiņanova. Draugs no tālienes: Stāsts par ceļotāju N. Mikluho-Maklaju

Grāmatā atainota ievērojamā krievu ceļotāja un zinātnieka N. Mikluho-Maklaja dzīvē. Ilgu laiku šis lieliskais cilvēks pava-dīja mežonīgo papuasu vidū Jaungvinejas ziemeļaustrumu piekrastē. Viņš ar apbrīnojamu vīrišķību un pacietību pārvar iezemiešu sākotnējo naidīgumu un iekaro papuasu uzticību un mīlestību, kas nav aizmirsta šai zemē vēl līdz mūsu dienām.

Grāmatā izmantoti vēsturiski fotodokumenti

Index   Yandex   Mega

G. Sakss (sastādītājs). Apceļosim Kurzemi

Kurzemes rietumu un ziemeļu daļu apskalo Baltijas jūra. Dienvidos atrodas Lietuvas PSR. Gar Kurzemes jūrmalu 5—40 km platumā stiepjas Piejūras zemiene. No jūras to atdala šaura kāpu josla, kas pasargā Piejūras zemieni no jūras ūdeņiem. Liepājas apkārtnē daļa Piejūras zemienes (senais jūras dibens) vēl tagad ir zemāka par Baltijas jūras līmeni, tādēļ rietumu vēji lielas ūdens masas dzen Liepājas ezerā, kā arī pārējos ezeros. Sie ezeri kādreiz bijuši saistīti ar jūru. LVI 1960

Index  yandex  mega

Viljams Villiss. Ar plostu pāri okeānam

Viljamam Villisam tiek piešķirts goda biedra nosaukums uz visu mūžu, izsakot viņam atzinību par ievērojamo, vienatnē veikto 6700 jūdzes garo jūras ceļojumu ar plostu «Septiņas māsas» no Peru bargās piekrastes līdz Samoa salu saulē izdedzinātajiem smiltājiem. Mēs cildinām šo episko, vienatnē veikto ceļojumu, kuram nav līdzīga kopš Lindberga lidojuma pāri okeānam.

Index   mega   yandex

Laima Kota. Mana turku kafija

Kad no Laimas Muktupāvelas tapu par Laimu Kotu, no eiropeiskajiem ziemeļiem pārcēlos dzīvot uz austrumniecisko Turciju.

Manā Stambulas dārzā aug mītiski koki: ābele, vīģe un lauru koks — pietiekami pilnai laimei. Ja saskata Turcijas bijušo civilizāciju klātbūtni, esošo kultūru slāņainību, ja izprot laiku lokus un vēstures likumsakarību mijiedarbību, tad jāsecina, ka mūsdienu Turciju raksturo multikulturāla sadzīvošana. Esi tāds, kāds esi, vai arī esi, kāds vēlies būt, teicis Rūmi. Dzīvojot Stambulā, tā arī jūtos. Austrumu siltums izkausēja manī rietumnieciski leduscieto feministi. Man nācās mainīt rietumnieciskos aizspriedumus par “baisi-viduslaicīgi-neizprotamajiem turkiem”, no kuriem kā sveša spēka baidās liela daļa eiropiešu. Turku ikdienišķajā tradīcijā dominē nepieciešamība rēķināties un rūpēties par saviem tuvākajiem, kas ikdienā izpaužas kā vecāko godāšana. Dzīves laime ir saskanīgā ģimenes dzīvē — tā domā turcietes. Dzīves laime ir labs darbs, mīloša sieva un godam izaudzināti bērni — tā domā turki.

Mūsdienu Turcija sevī ir sakausējusi pasaules pirmo zemkopju kultūru misticisma pilno pragmatismu, Helēnas skaistumu un karaļa Krēza bagātību, romiešu spožumu, bizantiešu ikonu zelta atblāzmu, osmaņu varenības apziņu ar moderno Rietumu demokrātijas cilvēcisko ideju praksi. Bet Stambula ir kā sultāniete — skaista, vēlīga, mazliet gražīga, bagāta un tāpēc arī dāsna! 2012

indexarhīvs / yandex / mega

 

Antonijs Ferdinands Osendovskis. Cilvēku, zvēru un dievu zemē. Jāšus cauri Centrālajai Āzijai

“Cilvēku, zvēru un dievu zemē” attēloti autora piedzīvojumi un pārdzīvojumi politisko kaislību piesātinātajā un Krievijas pilsoņu kara plosītajā Sibīrijā, kā arī Mongolijā un Tibetā. Bēgot no boļševikiem, Osendovskis, daudzkārt skatījies nāvei acīs, ieradies vietās, kur nekad nebija kāju spēris eiropietis, ticies ar Altajā un Mongolijā dzīvojošajām ciltīm un vietējiem budistu lamām, iepazinies ar asiņaino baronu vācbaltieti Ungernu fon Šternbergu…

Grāmata iemantojusi pasaules slavu. Pirmoreiz tā tika izdota 1921. un 1922. gadu mijā angļu valodā Ņujorkā, kur autoram bija laimējies nokļūt uzreiz pēc Āzijā piedzīvotā. Vēlāk, kad Osendovskis pārcēlās dzīvot uz Poliju, tā iznāca arī poļu valodā.

Antonijs Ferdinands Osendovskis (1876-1945) ir Latgales pilsētā Ludzā dzimis ceļotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks. Pēc Henrika Senkeviča viņš ir visvairāk tulkotais poļu rakstnieks – 142 dažādu darbu tulkojumi 19 valodās. zvabc2017

indexarhīvs / yandex / mega

 

Lato Lapsa. Zem Muhameda bārdas

Droši vien atradīsies cilvēki, kas šo grāmatu atbilstoši savām vēlmēm un vajadzībām pasludinās par antisemītisku vai antiislāmisku. Es gan teiktu, ka šis ir gluži patiesīgs stāsts par zemēm, kur viens no pirmajiem svešiniekam uzdotajiem jautājumiem ir: “Kādai ticībai jūs piederat? , un par cilvēkiem, kuri šajās zemēs dzīvo un šo jautājumu uzdod.

Visas šīs zemes vieno islāms. Vienā vietā tā ir valsts reliģija, otrā — no valsts nodalīta reliģija, trešajā — ienaidnieku reliģija. Bet visas šīs zemes būtībā dzīvo, tā sacīt, zem Muhameda bārdas. Ko tas nozīmē? Šī grāmata sniedz tieši šādas saprašanas iespēju. Protams, tikai tiem, kuri vēlas saprast. Lato Lapsa 2016

indexarh   mega      yandex

Aleksandrs Jakovļevs . Roalds Amundsens

Lasītājs saņem norvēģu polārpētnieka Roalda Amundsena dzīves stāstu. Viņš dzimis 1872. gadā nelie­lajā Borges pilsētiņā Norvēģijā un neatlaidīgā darbā kļuvis par vienu no visizcilākajiem 19. un 20. gs. polārpētniekiem. 30 gadu laikā, spītē­dams visām briesmām un pārvarē­dams milzu grūtības, Amundsens sa­sniedza tos mērķus, pēc kuriem visu zemju polārpētnieki bija tiekušies vairāk nekā 300 gadu: izbrauca pa ziemeļrietumu jūras ceļu gar Ame­rikas ziemeļu krastiem; pirmais sa­sniedza dienvidpolu; izbrauca pa ziemeļaustrumu jūras ceļu gar Eiropas un Āzijas ziemeļu krastiem un ilgi dreifēja Ziemeļu Ledus okeāna Iedos; devās Arktikas plašumos ar lidmašīnu un dirižabli, pārlidojot ziemeļpolu. Lielais polārpētnieks gāja bojā 1928. gada jūnijā, piedalī­damies Nobiles ekspedīcijas glāb­šanā.

Daži vārdi par šās saistošas grā­matas autoru. Aleksandrs Jakovļevs dzimis 1880, gadā krāsotāja ģimene. Pēc  pilsētas skolas beigšanas viņš strā­dāja par telegrāfistu un tai pašā laikā gatavojās eksāmeniem eksternātā. Ieguvis gatavības apliecību, Aleksandrs Jakovļevs 1907. gadā iestājās Pēterburgas universitātes Filoloģijas fakultātē. No otrā kursa viņu par revoluci­onāru darbību izsūtīja uz Sibīriju. Pēc soda izciešanas, nometināts Jekaterinodarā, Jakovļevs sāka darbo­ties par līdzstrādnieku laikrakstos «Kubaņas Kurjers» un «Dienvidu Rīts». Publicēt savus darbus Aleksandrs Jakovļevs sācis 1921. gadā. Viņš uz­rakstījis daudz romānu un stāstu. Ievērojamākie no tiem ir «Oktob­ris», «Ērkšķu vainags», «Vienkāršās sirds ceļi», «Pakāpieni», «Cilvēks un tuksnesis» un «Ugunis laukā». 1928. gadā Aleksandrs Jakovļevs piedalījās Nobiles glābšanas ekspe­dīcijā. Pēc tam viņš uzrakstīja stās­tus par ziemeļiem un grāmatu «Roalds Amundsens». Aleksandrs Jakovļevs miris 1953. gadā.

indexarhīvs / yandex / mega / 4shared

 

Tahirs Šahs. Kalifa nams

kalifa-namst-sahs

Gads Kasablankā. Kad rakstnieks Tahirs Šahs un viņa ģimene nolemj piepildīt savu sapni un atjaunot kādu senu namu Marokas pilsētā Kasablankā, viņi drīz vien saprot, ka ieguvuši īpašumā kaut ko daudz vairāk, nekā bija vēlējušies. Līdz ar Kalifa namu jeb Dar Khalifa no tā iepriekšējās īpašnieces viņi mantojuši ne tikai trīs sargus, bet arī visnotaļ aktīvus džinus. Šie neredzamie, bieži vien draiskulīgie un dažbrīd arī neganti noskaņotie gari iemitinās pamestos marokāņu namos…

Aizraujošs, jautrs un lieliski uzrakstīts ceļojuma romāns par gadu ilgu piedzīvojumu Marokas karalistē, kur līdzās sadzīvo mūsdienas un viduslaiki un raisās stāsts kā maģisks un daudzšķautņains dārgakmens…

Tahirs Šahs (Tahir Shah, 1960) ir dzimis Londonā angļu un afgāņu ģimenē. Viņš ir žurnālists un izklaidējošu un humora pilnu ceļojumu grāmatu autors.

No angļu valodas tulkojusi Ligita Lukstraupe zvabc2016

indexarhīvs / yandex / mega