Edvīns Gilberts. Dzimtais akmens

Mūsdienu amerikāņu rakstnieka Edvīna Gilberta romāns «Dzimtais akmens (1956.) stāsta par radoša cilvēka likteni kapitālistiskajā sabiedrībā. Autors runā par novatorismu un tradīcijām, par biznesu mākslā, par mākslinieka godu un sirdsapziņu. Sižets veidots kā trīs jaunu arhitektu dzīves, epizožu virknējums.

Index  mega  yandex

Edvīns Gilberts. Vāveres ritenī

Piedz rom. Grāmatā pastāstīti jauna, talantīga, bet nabadzīga rakstnieka piedzīvojumi Holivudā, kur viņš uzaicināts par scenāristu. Kaut gan Tonijs Vilards Holivudā ilgi neuzturas, tomēr pagūst pietiekami iepazities ar tur valdošo kārtību. Tur valdošais «bizness» saindējis ne tikai kinorūpniekus, bet ari kino radošos darbiniekus. Kas ir labāk — godīga nabadzība, atsakoties izdabāt darba devējiem, vai pārpilnība un nodrošināts stāvoklis, pārdodot savu talantu? Tonijs izvēlas godīgo nabadzību.

«Vāveres ritenī» ir amerikāņu rakstnieka Edvina Gilberta pirmais romāns. Tas ir ass pamflets par piecdesmito gadu Amerikas garīgo dzīvi. Darbība risinās Holivudā. Darbojošās personas ir scenāristi un režisori.

Tonijs Vilards Holivudā ilgi neuzturas, tomēr pagūst pietiekami iepazīties ar tur valdošo kārtību, un viņu uz visiem laikiem pārņem naids un riebums pret to.

Index   Mega  yandex 

Mihails Koršunovs. Grupa EL-16

Stāsts. Krievu rakstnieka stāsts par mūsdienu jauniešiem, dzelzceļnieku profesionāli tehniskās skolas audzēkņiem — nākamajiem elektrolokomotīves vadītājiem, par jauniešu profesijas izvēli, viņu attieksmi pret darbu, godīgumu, draudzību, mīlestību. Stāsta centrā — divu brāļu likteņi. Viens no viņiem, aizstāvot savas profesijas godu, iet bojā, otrs cenšas iet viņa pēdās — kļūt par elektrolokomotīves vadītāju.

Index  mega  yandex

Mārgareta Atvuda. Sirds mirst pēdējā

Stens un Šarmeina ir precēts pāris, kas cenšas izdzīvot vidē, kur valda ekonomisks un sociāls sabrukums. Viņi mitinās savā automašīnā, pārtiek no dzeramnaudas, ko Šarmeina saņem, strādādama bārā, baidās no bandām, kas klejo apkārt, un slīgst arvien dziļākā izmisumā. Tāpēc, ieraudzījuši sludinājumu par Pozitrona projektu – “sociālu eksperimentu”, kas piedāvā pastāvīgu darbu un pašiem savu māju Saderības pilsētā -, viņi nekavējoties piesakās tajā. Apmaiņā pret šo paradīzi ir tikai jāziedo sava brīvība katru otro mēnesi, kas jāpavada cietuma kamerā. Sākumā viss ir labi. Taču pamazām, slepus viens no otra, Stens un Šarmeina kaislīgi iemīlas savos dublieros – pārī, kas dzīvo viņu mājā, kamēr viņi paši atrodas cietumā. Drīz virsroku gūst neuzticēšanās, vainas apziņas un iekāres radītā spriedze, un Pozitrons sāk atgādināt baisa pareģojuma pārtapšanu īstenībā. “Sirds mirst pēdējā” ir dzēlīgi asprātīgs un draudīgs romāns par tuvu nākotni, kurā likumam paklausīgie tiek ieslodzīti, bet likumpārkāpēji bauda brīvību, un Mārgareta Atvuda tajā apliecina savu žilbinošo rakstnieces talantu. Zvabc 2016

Index  mega  yandex

Jānis Lapsa. Rūgtums

Okeāna rūgtuma piesātināts ne tikai tāljūras zvejnieku darbs, bet nereti arī viņu likteņi krastā. Romāna galvenais varonis vidējā zvejas tralera kapteinis Juris Brasa, kas allaž gūst spīdošus panākumus darbā, pēkšņi pārliecinās, ka viņš ir galīgi nepieredzējis tādās vēl diemžēl sastopamās cilvēku attiecībās kā karjerisms, negodīgums, varaskāre, neuzticība ģimenē. Kā kapteinis tiek pāri šim savas dzīves rūgtajam slieksnim, to uzzināsim, izlasot šo romānu.

Index   mega   yandex

Ilze Kanāre. Ieva (Aktrise Ragārēs)

Ilze Kanāre (īstajā vārdā Ņina Ivanova) dzimusi 1918. gada 27. janvārī, Gdovas pilsētiņā, Peipusa ezera krastā, un’ šogad viņai būtu bijuši septiņdesmit divi… Sešpadsmit gadu vecumā, ar Ņinas Dreimanes vārdu laikrakstā «Brīva Zeme» publicēts pirmais dzejolis. No 1934. līdz 1940. gadam viņa ir viena no aktīvākajām jaunās literātu paaudzes autorēm. 1940. gada sākumā Latvijā iznāk viņas vienīgā dzejoļu grāmata «Vid-zemniece». 1938. gadā iespiests I. Kalnāres pirmais romāns «Aktrise Ragārēs» (otrā izdevuma nosaukums — «Ieva»), darbs ar spilgtu lauku dzīves atainojumu un spilgtiem tēliem — saimniekiem, kalpiem, gājējiem. 1940. gadā radiofona izdevumā «Latvijas Vilnis» publicēts I. Kalnāres otrais romāns «Pārraudzes dienasgrāmata», kur attēlota jaunās pārraudzes Gundegas Salas darba vasara Rūjienas novadā. Arī šinī romānā rakstniece spilgti un detalizēti parāda Latvijas lauku dzīvi. Sākoties karam, I. Kalnāre paliek Latvijā. Vācu okupācijas laikā periodiskajos izdevumos publicēti viņas dzejoļi un trešais romāns «Sniega roze». Iznāk grāmata «Divi tēlojumi» (1943), kurā ievietoti abi pirmie romāni. 1944. gadā I. Kalnāre aizbrauc uz Vāciju, bet 1945. gada pavasarī atkal atgriežas Kurzemē. Pēc vācu fašistu kapitulācijas par pretpadomju darbību I. Kalnāri izsūta uz Kazahiju. Latvijā I. Kalnāre atgriežas 1956. gadā, strādā visdažādākos darbus. Viņa dzīvo noslēgti un savas dienas vada kādā pašas radītā fantāzijas pasaulē, tā arī nespējot atbrīvoties no pārliecības, ka viņu citi cilvēki nesaprot un nenovērtē. Šad tad viņa uzraksta pa dzejolim, kurus publicē. Arvien biežāk viņu nomāc grūtsirdība un pesimisms, viņai nav spēka cīnīties pret savas dzīves traģismu. Viņai nebija tuvinieku. Veselībai strauji pasliktinoties, zūd darba spējas un I. Kalnāre nonāk Ropažu veco ļaužu mītne. 1968. gada 22. augustā ar ieganstu pasērst pie mātes kapa Piebalgā viņa aiziet…

Index   mega   yandex