Tomass Mains Rīds. Jātnieks bez galvas

12JatnieksbezgalvasTMainRidsfb2-1

Nosodīti buržuāziskās Amerikas necilvēciskie tikumi, to caurauž ticība godīgo un drosmīgo cilvēku spēkiem. Viens no viņiem — Zebs Stamps — atklāj Kolhauna noziegumu, glābj un attaisno nevainīgi notiesāto Džeraldu. Šajā romānā izpaužas Mainam Rīdam piemītošā taisnības mīlestība, kritiskā attieksme pret kapitālisma vilku likumiem, simpātijas pret cilvēkiem, kas cieš no tiem. Šīs jūtas sasilda Maina Rīda labākās grāmatas, arī romānu «Jātnieks bez galvas», kuru pamatoti uzskata par vienu no labākajiem Maina Rīda darbiem. Samākslotas izskatās romāna «laimīgās» beigas: nabaga mustangu mednieks negaidot kūst par bagātu baronetu, un līdz ar to ir iespējamas viņa laulības ar Poindekstera meitu. Nav attīstīta Džeraldā iemīlējušās jaunās meksikānietes sižeta līnija.

indexarhīvs    yandex    mega

Tomass Mains Rīds. Borneo sala. Skalpu mednieki

9BorneosalaSkalpumedniekiTMainRidsfb2

Borneo sala ir aizraujošs romāns, kurā stāstīts par jūrasbraucēju piedzīvojumiem pēc kuģa bojāejas, par viņu cīņu, lai izdzīvotu, nokļūstot uz mežonīgas salas. Tā varētu būt saistoša lasāmviela skolēniem un visiem, kas interesējas par dabu, dzīvniekiem un neparastiem piedzīvojumiem.

Bēgšana un pakaļdzīšanās, cīniņi uz dzīvību un nāvi ar indiāņiem, dzīve prērijā — šādu eksotisku ainu T. Mains Rīds piedāvā romānā «Skalpu mednieki». Grāmata mūsu lasītājam var likties neparasta, jo autors attaisno indiāņu kā īpaši nežēlīgu un morāli mežonīgu cilvēku iznīcināšanas iespējamību.

indexarhīvs    yandex    mega

Sat-Oks. Sāļo klinšu zeme

8SaloklinshuzemeSatOksfb2

Vesterns. «Sāļo Klinšu zeme» ir autobiogrāfisks stāsts, ko uzrakstījis Sat-Oks, indiāņu ševanēzu cilts virsaiša un poļu revolucionāres dēls. «Sat-Oks» ir indiāņu vārds un nozīmē «Garā Spalva». So vārdu mazais indiāņu zēns — uti — ieguvis niknā sadursmē ar varenu ērgli. Aizraujoši un poētiski Sat-Oks stāsta par savu neparasto bērnību, ko pavadījis Kanādas mūžamežos, par mednieku cilts dzīvi, tikumiem un paražām, par lieliskiem indiāņu jaunekļiem karotājiem, drosmīgiem un vīrišķīgiem, kas ir lepni uz savu brīvību, pazīst skaudros meža likumus, ir humāni nepieciešamajā cīņā ar varenajiem biezokņu iemītniekiem. Bet biezoknis — tas ir ševanēzu cilts mājas, viņu tēvu un vectēvu mājas, viņu dzimtene.

indexarhīvs    yandex     mega

Līzelote Velskopfa-Henriha. Harka – Virsaiša dēls

1HarkavirsaisadelsVelskpfaHenrihafb2

Piedzīvojumi, fantastika, ceļojumi. No cikla «Lielas Lācenes dēli». Bērni visā pasaulē labprāt lasa grāmatas par indiāņiem. Pirms gadiem piecdesmit viņu interese par indiāņiem bija vēl lielāka. Tā laika paaudzei vēl bija dzīvā atmiņā vīriš­ķīgās tautas cīņa par savu brīvību, un jaunie lasītāji, kā vienmēr jūtīgi pret jebkuru pārinodarījumu, ar sirdi un dvēseli bija indiāņu pusē, kurus apspieda baltie.

indexarhīvs    yandex     mega

Tomass Mains Rīds. Oceola – Seminolu virsaitis

3OceolaSeminoluvirsaitisTMainRidsfb2

Piedzīvojumi, fantastika, ceļojumi. Romāna darbība norisinās Floridā, kas deviņpadsmitā gadsimta vidū bija kļuvusi par centrālo notikumu arēnu Amerikas Savienotajās Valstīs. šī auglīgā, ļoti bagātā pussala kopš 16. gs. sākuma bija vairākas reizes mainījusi savus saimniekus. 1820. gadā uz visiem laikiem to savai teritorijai pievienoja ASV. Un, lūk, vajadzēja paiet tikai desmit gadiem, lai plantatoru un valsts ierēdņu smadzenēs rastos neģēlīgā doma, ka indiāņiem no Floridas jāpazūd. Oceola ir vēsturiska persona, tas ir viskareivīgākās indiāņu cilts virsaitis, kas ilgu laiku gudri un varonīgi vadījis savus sarkanādainos brāļus cīņā pret kolonizatoriem. Un, kaut ari Main-Rida romānā Oceola brīžam tēlots gandrīz vai kā izglītots un visai kulturāls baltais cilvēks, šajā literārajā tēlā diezgan spilgti atklājas patiesā, reāli dzīvojušā savas tautas varoņa garīgie vaibsti. Gudru, augstsirdīgu, bet reizē arī lepnu un atriebīgu — tādu mums rakstnieks parāda savu Oceolu. Blakus šim vadonim romānā vienu no galvenajām vietām ieņem jaunais muižnieks un vēlāk amerikāņu virsnieks Džordžs Rendolfs, kura tēlā nav grūti saskatīt zināmu līdzību ar pašu autoru.

indexarhīvs    yandex     mega

Džeimss Fenimors Kupers. Zvērkāvis

5ZverkavisDFKupersfb2

Piedzīvojumi, fantastika, ceļojumi. Indiāņu romānu virknē ietilpstošie pieci romāni (1.Pionieri, 2.Zvērkāvis, 3,Pēdējais mohikānis, 4.Takuzinis, 5.Prērija) ir uzskatāmi kā pieci patstāvīgi, sižetiski nesaistīti romāni, kurus kopējā vienībā saista daži tēli un kolonizācijas process. Romānu galvenais varonis ir amerikāņu pionieris [1] un mednieks Natenjels Bampo. Romānos tas figurē vēl ar dažādiem citiem piedēvētiem vārdiem — Ādzeke, Zvērkāvis, Takuzinis, Vanagacs, Garā Stobrene. Bampo ir visu romānu saistošais ķēdes loceklis. Viņam ir ari draugi un līdzgaitnieki: indiānis Cingačguks (Lielā Čūska) un tā dēls Unkass — pēdējais no citkārt lielās mohikāņu cilts. Sagrupējot romānus atbilstīgi galvenā varoņa Bampo biogrāfijas hronoloģiskajai secībai, iegūstam ne vien varoņa dzīvesstāstu, bet mūsu acu priekšā arī atklājas Ziemeļamerikas kolonizācijas process — no cietzemes austrumu piekrastes, ko eiropieši okupēja jau 17. gadsimtā, arvien tālāk uz rietumiem, arvien dziļāk un dziļāk cietzemē. «Zvērkāvi» sastopam jaunu mednieku Netiju Bampo pirmatnējos mūžamežos, kur vēlāk nodibinājās Ņujorkas štats — jaunās Amerikas centrs. Turpmākajos romānos, sekojot Bampo gaitām, virzāmies arvien vairāk un vairāk uz rietumiem. Un, kad beidzot Bampo jau kļuvis vecs, viņa roka vairs nevar noturēt šauteni un viņš no zvēru mednieka kļuvis par traperi — zvēru ķērāju ar cilpām un lamatām (romānā «Prērija»), mēs ar viņu esam nostaigājuši tālo ceļu līdz pašiem Klinšu kalniem un neapdzīvotajām prērijām. Te Bampo arī mirst.

indexarhīvs    yandex    mega

Arkādijs Fīdlers. Mazais Bizons

7MazaisBizonsAFidlersfb2

Piedzīvojumi, fantastika, ceļojumi. Izrādījās, ka Mazais Bizons — sauksim viņu tagad tikai šajā vārdā — sākotnējā teksta variantā atbilstoši vēsturiskajai patiesībai bija iekļāvis daudz tādu noti­kumu, kas visnotaļ nebija glaimojoši baltajiem kolonizatoriem, it īpaši amerikāņiem. Amerikāņu izdevēji kate­goriski pieprasīja svītrot visas šīs kompromitējošās vie­tas. Pretējā gadījumā viņi atteicās grāmatu iespiest, bet Mazais Bizons katrā ziņā gribēja to izdot, tādēļ nācās piekāpties. Teksts, kas parādījās iespiestā veidā, bija likai sākotnējā manuskripta fragmentārs sakopojums un nedeva par īstenību tādu priekšstatu, kādu bija tiecies radīt autors. Manai grāmatai — Mazā Bizona biogrāfijai — ļoti maz kopēja ar to izdevumu, ko kādreiz laidis klajā ame­rikāņu izdevējs Ņujorkā. Abi darbi sasaucas tikai vispā­rējās līnijās, Šī biogrāfija tiecas patiesi, bez jebkādiem viltojumiem attēlot laiku, kad dzīvoja Mazais Bizons, un ar to arī būtiski atšķiras no pieminētā izdevuma. Pēc sa­vas ievirzes un ar daudziem patiesiem indiāņu dzīves notikumu aprakstiem tā tuvojas Mazā Bizona darba sā­kotnējam — neizdotajam variantam, jo izziņas materiālu man sniedza abi uzticamie Mazā Bizona tuvinieki, un mans uzdevums bija izdarīt tikai šā materiāla atlasi un piešķirt tam literāru izklāsta formu. Arkādijs Fīdlers

indexarhīvs   yandex    mega