Latviešu literārajā valodā pieaug interese par valodas kultūru, it īpaši pēdējā laikā. Latviešu valodniecībā dažādos avotos ir iztirzāti atsevišķi teorētiski jautājumi un analizēti valodas prakses materiāli, taču pagaidām trūkst vispārinājumu, konceptuālas teorijas. Pašreiz ļoti maz iespējams uzzināt par latviešu nacionālās valodas un literārās valodas funkcionēšanas sfēru un komunikatīvo situāciju, arī par komunikatīvo (situatīvo) normu, kaut gan zināmi šādu elementu pētījumi (sakarā ar valodas līdzekļu lietojumu) latviešu valodniecībā ir. Autore nav izvirzījusi sev mērķi šo robu aizpildīt, taču, balstoties uz teorētiskiem pamatiem (normatīvajām gramatikām), vārdnīcām, dažādiem valodas prakses materiāliem, centusies veidot noteiktu analīzes sistēmu.