Herberts Dorbe. Pagātnes vējos

Romāns divās grāmatās:  Viņus gaidīja dzīve. Vaicāju jaunībai. Vēstījuma centrā ir Gundars. Viņa vecāki puslīdz nodrošināti, viņš varētu pieslieties bagātnieku dēliņiem vai arī dzīvot savrupu dzīvi, kā saka, neiejaucoties politikā. Bet rāmais vidusceļš viņam nav pieņemams, jo viņš grib izaugt par godīgu cilvēku un tāpēc nākas iepazīties ar skarbo dzīves īstenību. Attēlojot revolucionāros notikumus Ventspilī, policejisko režīmu skolā, cariskās politikas īstenotājus — pedagogus kā arī literārās dzīves aktīvākos darbiniekus, H. Dorbe pieturas pie konkrētības. Taču faktam, kas ņemts no konkrētās īstenības, jābūt ieaustam mākslinieciskā audumā, kopumā veidojot lirisku stāstu par jauniešiem. No pārspīlējumiem lirismā pasargā dzīves skarbās tiešamības fons, to rakstnieks zīmē vienkāršiem, pat pasausiem līdzekļiem. Šāds lirisma un prozaisma samērs bijis mērķtiecīgs romāna pamatkodola — jauniešu tēlu — veidojumā, jo rakstnieka mērķis bijis — neizskaistināt dzīves īstenību, lai gan katra cilvēka dzīvē jaunības gadi šķiet visskaistākie.

indexarhīvs  /   yandex  /  mega

Ernests Aistars. Savā zemē

Romāns. Svešumā uzrakstītais un izdotais latviešu rakstnieka E. Aistara darbs ir kultūrvēsturisks romāns par latviešu zemniecības un topošās inteliģences dzīvi pagājušā gadsimta beigās, atbrīvošanos no muižas kundzības, savas neatkarības veidošanu, latviešu inteliģences cīņu pret cariskās patvaldības uzspiesto pārkrievošanu. Romāns ataino tautas atmodas ideju pāraugšanu latviskajā pašapziņā.

indexarhīvs / yandex / mega

Jevgēnijs A. Saliass. Vidzemniece uz Krievijas troņa

Šīs grāmatas autors ir grāfs Jevgeņijs Saliass (1841 — 1908), populārās rakstnieces Elizabetes Saliasas (pazīstama ar pseidonīmu Jevgeņija Tura) dēls. Grāmatas nosaukums vedina lasītāju domāt, ka tās centrālā tēma ir Krievijas ķeizarienes Katrīnas I dzīves gājums. Tomēr tā tas īsti nav — Pētera I sievu un vēlāko Krievijas ķeizarieni autors parāda tikai retu reizi, un viņa nav šīs grāmatas galvenā varone. Faktiski autora uzmanība te galvenokārt pievērsta tai videi un tiem cilvēkiem, no kuru vidus nākusi Marta Skavronska (Katrīna I), proti, viņas plaši sazarotai dzimtai. Visiem tiem, kas interesējas par vēsturi.

indexarhīvs / yandex / mega

 

Valdemārs Kārkliņš. Karaliene Kristīna

Biogrāfisks romāns. Ilgu laiku karalienes Kristīnas personība bija klāta laikmeta putekļiem, apmētāta pamfletu un ķengu rakstu dubļiem, nonievāta un nesaprasta. Tad, pateicoties vēsturnieku pūlēm, tā negaidot cēlās jaunā gaismā. Notika brīnums — pasaule ieraudzīja modernas sievietes dzīvi, kura risinājās pirms trīssimts gadiem. 1626. gadā Marija Eleonora dzemdēja karalim Gustavam Ādolfam troņmantnieci Kristīnu — meiteni, kas bija iedrošinājusies nākt pasaulē, kad visa Zviedrija gaidija dēlu. No agras bērnības viņu audzināja kā princi un gatavoja Zviedrijas tronim. Drūma bērnība, vientuļa jaunība. Pirmās mīlestības reibonis beidzās ar rūgtu vilšanos. 18 gadu vecumā viņu kronē par varenās Zviedrijas karalieni, bet arī varas un slavas skurbums drīz gaist. 1654. gadā diženā Gustava Ādolfa meita labprātīgi nokāpj no troņa, kas Vasu ciltij bija piederējis 131 gadu.

indexarhīvs / yandex / mega

 

Filips Šorts. Pols Pots. Kambodžas murga anatomija

Pols Pots – viņš arī Salots Sars, Puks, Lielais Tēvocis, Vecākais brālis, Pirmais brālis… “Ir labi mainīt vārdus. Jo vairāk maini vārdus, jo labāk. Ienaidniekam tas jauc galvu.” Tā teicis maniakāli cietsirdīgais Kambodžas diktators, kurš, ieguvis izglītību Parīzē, atbaidošā veidā mēģināja “ieviest dzīvē” franču kreiso idejas. Pols Pots un viņa vadītie Sarkanie khmeri 20. gadsimta 70.-90. gados bija pārņēmuši Kambodžu savās rokās un ir pilnībā atbildīgi par vismaz pusotra miljona cilvēku nāvi. Filips Šorts, bijušais Times of London, The Economist un BBC ārvalstu korespondents, ir uzrakstījis līdz šim visizsmeļošāko Pola Pota biogrāfiju, rūpīgi atsijājot patiesību no puspatiesībām un izdomājumiem. Autors uzsver vardarbības pēctecību, ko aizsāka Vjetnamas karš, pievēršoties ļaunam murgam līdzīgās Pola Pota “strādnieku revolūcijas” asiņainajām šausmām un stāstot par dažādu politisku spēku izraisītajiem dramatiskajiem notikumiem Kambodžā līdz pat vadoņa nāvei 1998. gada 15. aprīlī.

Šī grāmata ir šokējošs vēsturisks pētījums, kas pamatīgi sašūpo līdzšinējos priekšstatus. Vienlaikus tas ir sirdi plosošs lielas traģēdijas pieraksts. Diena, 2008

indexArhīvs   Mega  yandex

Mineko Ivasaki. Renda Brauna. Geiša – mana dzīve

Vēl neviena sieviete visā karjukai trīssimt gadu ilgajā vēsturē nav pavēstījusi atklātībā savu dzīvesstāstu. To darīt mums liedza nerakstīti likumi, tradīcijas un mūsu neparastā aicinājuma svētā neaizskaramība… Bet es uzskatu, ka ir pienācis laiks pārtraukt klusēšanu.

Geišu dzīvi apvij daudz noslēpumu, un par to ir daudz nepareizu priekšstatu. Ceru, ka mans stāsts palīdzēs izprast, kāda tā patiesībā ir, un kalpos arī kā vēstures liecība par šo unikālo Japānas kultūras daļu.

Mineko Ivasaki, kas tiek cildināta kā savas paaudzes visveiksmīgākā geiša, dzimusi 1949. gadā un jau piecu gadu vecumā atstājusi vecāku mājas, lai apgūtu geišu mākslu. Turpmākajos divdesmit piecos gados viņas dzīve bijusi veltīta profesijai, kas prasīja grūtu darbu un stingru disciplīnu, bet sniedza arī bagātīgu gandarījumu. Viņa apguva geišu uzvedības etiķeti un valodu, kā arī Japānas seno dejas un mūzikas mākslu. Viņa apbūra karaļus un prinčus, rūpniecības magnātus un izklaides industrijas gigantus, un daži no tiem kļuva par viņas tuviem draugiem. Ar savu lielo lepnumu un apņēmību viņa kļuva par vienu no slavenākajām geišām Japānas vēsturē un arī par vienu no pēdējām šīs, tagad jau izzūdošās mākslas meistarēm.

Šis gods viņai piederēja līdz pat aiziešanai no profesijas divdesmit deviņu gadu vecumā. Tagad Mineko kopā ar vīru un meitu dzīvo Kioto priekšpilsētā. 2009 tapals

indexarhīvs   Mega   yandex

Lora Hillenbrenda. Nesalauztais

Neparasts stāsts par drosmi un nepakļāvību. Vai cilvēks dzīves laikā spēj nonākt elle, nesalūzt un izrauties no tās? Lūija Zamperini piemērs pierada, ka var Šī grāmata vēsta par 20. grimta baisajiem kūleņiem, kuros sadragāti neskaitāmi likteņi. Nesalauztais apstiprina arī cilvēka spēju izdzīvot, neraugoties uz to,ka vēsture aizliek priekšā kāju sapnim par uzvaru olimpiskajās spēlēs, bet skrējienu stadionā iemaina pret pazemojumiem karagūstekņu nometnēs Japānā. Šis dokumentālais stāsts apliecina — reālā dzīve reizēm apmet tādus līkločus, kādus grūti atrast pat romānos. Tā ir smaga un nopietna lasāmviela un vienlaikus arī apliecinājums spējai izdzīvot. Kultūras žurnālists Arno Jundze. Jumava 2016

indexarhīvs  yandex   Mega

Kriss Bodžaljans. Tuksneša meitenes

Pati noklusētākā masu slepkavība cilvēces vēsturē ir Osmaņu impērijas vērstais genocīds pret armēņu tautu. Par to šī nežēlīgā nozieguma veicēji ne tikai nerunā, bet arī cenšas darīt visu, lai pasaule neko neuzzinātu. Un, kā zināms, neatzīt savu vainu nozīmē atbrīvot sevi no atbildības.

Taču, cik gan ilgi ir iespējams noklusēt notikumu, kas ir aiznesis gandrīz 2 miljonu cilvēku dzīvību un licis veselai tautai būt izkaisītai pa visu pasauli. Emigrējušie atrada sev jaunas mājas, taču sāpe par nodarīto ir joprojām dzīva un tiek pārmantota no paaudzes paaudzē līdz pat šodienai. Šo pašu sāpi ir pārmantojis arī rakstnieks Bodžaljans. Lai arī viņa senči ir emigrējuši uz citu valsti pirms vairākām paaudzēm, viņš nav varējis neatskatīties uz savas dzimtas un zaudētās etniskās dzimtenes vēsturi.

Genocīds ir skāris katra armēņa ģimeni, tieši tāpēc to pieminēt, par to runāt un pieprasīt taisnīgu tiesu ir kļuvis par ikviena armēņa pienākumu. Bodžaljans, iegūstot slavu un atpazīstamību, atklādams par savas tautas traģisko likteni visai pasaulei, to jau ir izpildījis. Par spīti nežēlīgajam liktenim, mana tauta ir spējusi ne tikai izdzīvot, bet arī gūt lielus panākumus visos pasaules nostūros, un vienmēr tā atcerēsies par svarīgo pienākumu senču priekšā.

Aiks Karapetjans, režisors. jumava 2015 yandex

indexarhīvs  Mega

Bleins Hardens. Bēgšana no nometnes nr. 14

Jauna cilvēka ievērības cienīga odiseja no Ziemeļkorejas uz brīvību rietumu pasaulē

Vai cilvēcība, draudzība, mīlestība, ģimene, uzticēšanās un tiesības būt cilvēkam 21. gadsimtā ir tikai tukši vārdi? Pieredzējušais žurnālists, reportieris un rakstnieks Bleins Hardens, stāstot par Šina šokējošo dzīvi ieslodzījumā un viņa pārsteidzošo izkļūšanu brīvībā, atklāj pasaulē represīvākās totalitārās valsts noslēpumus. Šī ir grāmata par izturību un drosmi, izdzīvošanu un cerībām. Hārdena iespaidīgais stāsts par neparasto jauno cilvēku, kurš dzimis, audzis un spējis izdzīvot nebrīvē, atmasko šo mākslīgi veidoto, šausmu romānam līdzīgo pasauli Ziemeļkorejas koncentrācijas nometnēs, kas pastāv joprojām. Ziemeļkorejas politieslodzīto nometnes eksistē jau divreiz ilgāk, nekā savulaik pastāvēja Staļina gulagi, un divpadsmit reižu ilgāk par nacistu koncentrācijas nometnēm. Lai gan nometnes ir labi redzamas satelītattēlos, Ziemeļkorejas valdība noliedz to eksistenci. Līdz šim nav zināms neviens tajās dzimušais un uzaugušais, kuram būtu izdevies izbēgt, -neviens, izņemot Šinu Donhjoku.

Jaunā korejieša dzīvesstāsts neatstāj vienaldzīgu nevienu.

Bleins Hārdens meistarīgi paver “dzelzs priekškaru”, aiz kura slēpjas Ziemeļkorejas varas elite.zvabc 2016

indexarhīvs  yandex  Mega