Ernests Aistars. Savā zemē

Romāns. Svešumā uzrakstītais un izdotais latviešu rakstnieka E. Aistara darbs ir kultūrvēsturisks romāns par latviešu zemniecības un topošās inteliģences dzīvi pagājušā gadsimta beigās, atbrīvošanos no muižas kundzības, savas neatkarības veidošanu, latviešu inteliģences cīņu pret cariskās patvaldības uzspiesto pārkrievošanu. Romāns ataino tautas atmodas ideju pāraugšanu latviskajā pašapziņā.

https://yadi.sk/i/9Fdbj_583QdB6u

https://yadi.sk/i/oTnsP7ff3RQM6w

Jevgēnijs A. Saliass. Vidzemniece uz Krievijas troņa

Šīs grāmatas autors ir grāfs Jevgeņijs Saliass (1841 — 1908), populārās rakstnieces Elizabetes Saliasas (pazīstama ar pseidonīmu Jevgeņija Tura) dēls. Grāmatas nosaukums vedina lasītāju domāt, ka tās centrālā tēma ir Krievijas ķeizarienes Katrīnas I dzīves gājums. Tomēr tā tas īsti nav — Pētera I sievu un vēlāko Krievijas ķeizarieni autors parāda tikai retu reizi, un viņa nav šīs grāmatas galvenā varone. Faktiski autora uzmanība te galvenokārt pievērsta tai videi un tiem cilvēkiem, no kuru vidus nākusi Marta Skavronska (Katrīna I), proti, viņas plaši sazarotai dzimtai. Visiem tiem, kas interesējas par vēsturi.

https://yadi.sk/i/sm0pbn2m3QVMb2

https://yadi.sk/i/H-HHtaU53RQNMT

Valdemārs Kārkliņš. Karaliene Kristīna

Biogrāfisks romāns. Ilgu laiku karalienes Kristīnas personība bija klāta laikmeta putekļiem, apmētāta pamfletu un ķengu rakstu dubļiem, nonievāta un nesaprasta. Tad, pateicoties vēsturnieku pūlēm, tā negaidot cēlās jaunā gaismā. Notika brīnums — pasaule ieraudzīja modernas sievietes dzīvi, kura risinājās pirms trīssimts gadiem. 1626. gadā Marija Eleonora dzemdēja karalim Gustavam Ādolfam troņmantnieci Kristīnu — meiteni, kas bija iedrošinājusies nākt pasaulē, kad visa Zviedrija gaidija dēlu. No agras bērnības viņu audzināja kā princi un gatavoja Zviedrijas tronim. Drūma bērnība, vientuļa jaunība. Pirmās mīlestības reibonis beidzās ar rūgtu vilšanos. 18 gadu vecumā viņu kronē par varenās Zviedrijas karalieni, bet arī varas un slavas skurbums drīz gaist. 1654. gadā diženā Gustava Ādolfa meita labprātīgi nokāpj no troņa, kas Vasu ciltij bija piederējis 131 gadu.

https://yadi.sk/i/UmerEtnO3QZX6n

https://yadi.sk/i/EbWfApz03RQNRo

Oļegs Kudenko. Dzīves orbīta

Hronikāls stāsts. O. Kudenko grāmata «Dzīves orbīta» veltīta mūsu planētas pirmā kosmonauta Padomju Savienības Varoņa Jurija Gagarina dzīvei un varoņdarbam. Strādājot pie grāmatas, autors apmeklējis vietas, kas saistītas ar viņa varoņa likteni, ticies ar daudziem cilvēkiem, piedalījies galvenajos kosmiskajos treniņos. Tas palīdzējis autoram attēlot nepieredzēto lidojumu, notikumus pirms tā un J. Gagarina dzīves pēdējos gadus. Grāmatā minēts daudz faktu un sīkāku ziņu, kuras autors smēlies no Jurija Gagarina personiskā arhīva, no viņa radinieku, tuvinieku un draugu stāstījumiem, no PSRS un ārzemju preses, radio un preses aģentūru materiāliem. Grāmata domāta visplašākajām lasītāju aprindām un pirmām kārtām jaunatnei.

https://yadi.sk/i/zsW2Zlpa3PpHXu

https://yadi.sk/i/u8RJZq-23RQTjJ

Pēteris Rozegers. Mežskolotāja raksti

Romāns. Antikvariāta literatūra. “Priekš vairākiem gadsimtiem kaktlaipiešu apkaimē esot dzīvojuši ļaudis, kas pārtikai audzējuši labību, kopuši lopus un medījuši. Bet…no saules lēkta puses uzklīdušas mežonīgu tautu masas: ļaudis riebīgi brūnām sejām, sarkanām cepurēm un sarkaniem zirgu astru pušķiem. Tie jājuši uz dīvainiem dzīvniekiem, viņiem bijuši savādi ieroči — tie devušies iekšā pat Kakta mežos. Tur šie bari laupījuši un aizveduši prom simtiem iedzīvotāju, tā ka visa apkaime palikusi tukša. Tad sabrukušas mājas un tempļi, ūdens sagrāvis dambjus un iznīcinājis ceļus un pārklājis pļavas gruvešiem vai akmeņiem. Augļu koki pārvērtušies mežeņos;” Valters un Rapa 1930

https://yadi.sk/i/TcMyN3wR3PJXKj

https://yadi.sk/i/IhSLMtJi3RQUKm

Mirjela Mofruā. Rūmi meita

Rūmī meita ir stāsts stāstā, tajā uz Bizantijas impērijas norieta un mongoļu iebrukumu vēsturiskā fona atklājas trīs likteņi -Rūmī, Kimijas un Šamsa. Rūmī tagad tiek atzīts par vienu no lielajiem dzejniekiem mistiķiem. Par viņa dzīvi nav zināms daudz. Viņš dzīvoja trīspadsmitajā gadsimtā Anatolijā, viņu vienoja cieša, garīguma pilna draudzība ar cilvēku vārdā Šamss, un viņš savā ģimenē ieveda adoptētu meiteni – Kimiju. Apvienojot paša Rūmī dzejoļu nemirstīgo enerģiju, tēmas un kaislību ar tādu pašu bagātīgu stāstu, kāds rodams Paulu Koelju Alķīmiķī, romānā Rūmī meita vēsture, iztēle un mācība ir savīti vienā veselumā. Gluži kā visi sūfiju stāsti, arī šis vieglītēm aizskars gan sirdi, gan prātu. Ļaujiet tā liegajam pieskārienam un slēptajai melodijai atbalsoties sevī visos līmeņos! Pēc labākajām populārā Alķīmiķa tradīcijām. “Turība”, Izdots: 2009.

https://yadi.sk/i/5zssRVs03PUtvF

https://yadi.sk/i/rVkSjtBr3RQV6n

 

Erihs Solovjovs. Neuzvarētais ķeceris. Mārtiņš Luters un viņa laiks

Pirmais Mārtiņa Lutera (1483—1546) biogrāfiskais apraksts padomju literatūrā. Viņš parādīts kā viduslaiku katoļu baznīcas reformators, augošās buržuāzijas šķiras filozofijas un ētikas pamatprincipu paudējs, viens no vācu literārās valodas veidotājiem. Viņa Bībeles tulkojums vācu valodā izmantots arī tās latviskojumā. Lutera sasprindzināto reliģisko meklējumu loģika iezīmējas uz Vācijas XVI gs. pretrunīgās sabiedriskās dzīves fona, sasaucas ar Renesanses un Reformācijas sabiedrisko attiecību neviennozīmību. Pirmo reizi pāvesta Romai nācās ne vien samierināties ar neuzvarētu un nesadedzinātu ķeceri, bet vienlaikus kļūt arī «pašpārliecinātā saksieša» nolādētai.

Grāmatu papildina Lutera raksts «Par kristīga cilvēka brīvību».

https://yadi.sk/i/zKz1JoY23RQZ2g

https://yadi.sk/i/0HFqtwGN3P6KJU

lejuplādēt

Edmunds Johansons. Čekas ģenerāļa piezīmes. Atmoda un VDK.

“Neceriet, ka grāmatā tiks atklāti spiegi, aģenti, ziņotāji. Pastāstīšu vienīgi to, kā viņi strādāja. Neceriet, ka šeit tiks atklātas vērienīgāko VDK operāciju detaļas un tamlīdzīgas lietas, par kurām man lemts klusēt vēl trīsdesmit piecus gadus. Lasot šo grāmatu, jūs uzzināsiet, kā strukturējās kādreiz tik varenais monstrs – Latvijas PSR VDK, kā drupa šī varenā spēka struktūra. Neraugoties uz liegumu daudz ko izpaust, ir lietas, kuras tomēr drīkst stāstīt, un tās ir jāstāsta – kaut vai tādēļ, lai citi nerunātu niekus un neuzdotu sevi par lielajiem laikmeta varoņiem.” Edmunds Johansons – ģenerālmajors, pēdējais Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs. 2006 Pēc lasītāju lūguma:

fb2: https://yadi.sk/i/U2KbUS9L3RQa32

pdf: https://yadi.sk/i/4UjIftKx3RQZzg

Fb2: https://yadi.sk/i/zEyvdL_j3NaFyX

Pdf: https://yadi.sk/i/rrz_PJ663NaG3c

Emīls Zolā. Lurda

Triloģijas pirmajā daļā romānā «Lurda» ievērojamais franču rakstnieks Emīls Zolā (1840-1902) patiesi attēlo, kā tiek organizēti simtiem tūkstošiem ļaužu. Svētceļojumi uz Lurdu — nelielo pilsētiņu Pirenejos. kuras dziednieciskos avotus garīdzniecība pasludinājusi par «svētiem». Rakstnieks arī parāda galvenā varoņa, mācītāja Pjēra Fromāna cīņu ar savām šaubām, atspoguļo viņa braucienu uz «brīnumu» pilsētu Lurdu, kurp viņš pavada smagi slimo bērnības draudzeni Marī, ataino, kā Pjērā mostas sašutums pret elku pielūgsmi un tumsonību, kā šis brauciens arvien vairāk attālina jauno garīdznieku no baznīcas.

https://yadi.sk/i/X438Ou6m3RQcoV

https://yadi.sk/i/WTkZasf33MmB6t

download