Herberts Dorbe. Pagātnes vējos

Romāns divās grāmatās:  Viņus gaidīja dzīve. Vaicāju jaunībai. Vēstījuma centrā ir Gundars. Viņa vecāki puslīdz nodrošināti, viņš varētu pieslieties bagātnieku dēliņiem vai arī dzīvot savrupu dzīvi, kā saka, neiejaucoties politikā. Bet rāmais vidusceļš viņam nav pieņemams, jo viņš grib izaugt par godīgu cilvēku un tāpēc nākas iepazīties ar skarbo dzīves īstenību. Attēlojot revolucionāros notikumus Ventspilī, policejisko režīmu skolā, cariskās politikas īstenotājus — pedagogus kā arī literārās dzīves aktīvākos darbiniekus, H. Dorbe pieturas pie konkrētības. Taču faktam, kas ņemts no konkrētās īstenības, jābūt ieaustam mākslinieciskā audumā, kopumā veidojot lirisku stāstu par jauniešiem. No pārspīlējumiem lirismā pasargā dzīves skarbās tiešamības fons, to rakstnieks zīmē vienkāršiem, pat pasausiem līdzekļiem. Šāds lirisma un prozaisma samērs bijis mērķtiecīgs romāna pamatkodola — jauniešu tēlu — veidojumā, jo rakstnieka mērķis bijis — neizskaistināt dzīves īstenību, lai gan katra cilvēka dzīvē jaunības gadi šķiet visskaistākie.

indexarhīvs  /   yandex  /  mega

Ernests Aistars. Savā zemē

Romāns. Svešumā uzrakstītais un izdotais latviešu rakstnieka E. Aistara darbs ir kultūrvēsturisks romāns par latviešu zemniecības un topošās inteliģences dzīvi pagājušā gadsimta beigās, atbrīvošanos no muižas kundzības, savas neatkarības veidošanu, latviešu inteliģences cīņu pret cariskās patvaldības uzspiesto pārkrievošanu. Romāns ataino tautas atmodas ideju pāraugšanu latviskajā pašapziņā.

indexarhīvs / yandex / mega

Jevgēnijs A. Saliass. Vidzemniece uz Krievijas troņa

Šīs grāmatas autors ir grāfs Jevgeņijs Saliass (1841 — 1908), populārās rakstnieces Elizabetes Saliasas (pazīstama ar pseidonīmu Jevgeņija Tura) dēls. Grāmatas nosaukums vedina lasītāju domāt, ka tās centrālā tēma ir Krievijas ķeizarienes Katrīnas I dzīves gājums. Tomēr tā tas īsti nav — Pētera I sievu un vēlāko Krievijas ķeizarieni autors parāda tikai retu reizi, un viņa nav šīs grāmatas galvenā varone. Faktiski autora uzmanība te galvenokārt pievērsta tai videi un tiem cilvēkiem, no kuru vidus nākusi Marta Skavronska (Katrīna I), proti, viņas plaši sazarotai dzimtai. Visiem tiem, kas interesējas par vēsturi.

indexarhīvs / yandex / mega

 

Valdemārs Kārkliņš. Karaliene Kristīna

Biogrāfisks romāns. Ilgu laiku karalienes Kristīnas personība bija klāta laikmeta putekļiem, apmētāta pamfletu un ķengu rakstu dubļiem, nonievāta un nesaprasta. Tad, pateicoties vēsturnieku pūlēm, tā negaidot cēlās jaunā gaismā. Notika brīnums — pasaule ieraudzīja modernas sievietes dzīvi, kura risinājās pirms trīssimts gadiem. 1626. gadā Marija Eleonora dzemdēja karalim Gustavam Ādolfam troņmantnieci Kristīnu — meiteni, kas bija iedrošinājusies nākt pasaulē, kad visa Zviedrija gaidija dēlu. No agras bērnības viņu audzināja kā princi un gatavoja Zviedrijas tronim. Drūma bērnība, vientuļa jaunība. Pirmās mīlestības reibonis beidzās ar rūgtu vilšanos. 18 gadu vecumā viņu kronē par varenās Zviedrijas karalieni, bet arī varas un slavas skurbums drīz gaist. 1654. gadā diženā Gustava Ādolfa meita labprātīgi nokāpj no troņa, kas Vasu ciltij bija piederējis 131 gadu.

indexarhīvs / yandex / mega

 

Filips Šorts. Pols Pots. Kambodžas murga anatomija

Pols Pots – viņš arī Salots Sars, Puks, Lielais Tēvocis, Vecākais brālis, Pirmais brālis… “Ir labi mainīt vārdus. Jo vairāk maini vārdus, jo labāk. Ienaidniekam tas jauc galvu.” Tā teicis maniakāli cietsirdīgais Kambodžas diktators, kurš, ieguvis izglītību Parīzē, atbaidošā veidā mēģināja “ieviest dzīvē” franču kreiso idejas. Pols Pots un viņa vadītie Sarkanie khmeri 20. gadsimta 70.-90. gados bija pārņēmuši Kambodžu savās rokās un ir pilnībā atbildīgi par vismaz pusotra miljona cilvēku nāvi. Filips Šorts, bijušais Times of London, The Economist un BBC ārvalstu korespondents, ir uzrakstījis līdz šim visizsmeļošāko Pola Pota biogrāfiju, rūpīgi atsijājot patiesību no puspatiesībām un izdomājumiem. Autors uzsver vardarbības pēctecību, ko aizsāka Vjetnamas karš, pievēršoties ļaunam murgam līdzīgās Pola Pota “strādnieku revolūcijas” asiņainajām šausmām un stāstot par dažādu politisku spēku izraisītajiem dramatiskajiem notikumiem Kambodžā līdz pat vadoņa nāvei 1998. gada 15. aprīlī.

Šī grāmata ir šokējošs vēsturisks pētījums, kas pamatīgi sašūpo līdzšinējos priekšstatus. Vienlaikus tas ir sirdi plosošs lielas traģēdijas pieraksts. Diena, 2008

indexArhīvs   Mega  yandex

Oļegs Kudenko. Dzīves orbīta

Hronikāls stāsts. O. Kudenko grāmata «Dzīves orbīta» veltīta mūsu planētas pirmā kosmonauta Padomju Savienības Varoņa Jurija Gagarina dzīvei un varoņdarbam. Strādājot pie grāmatas, autors apmeklējis vietas, kas saistītas ar viņa varoņa likteni, ticies ar daudziem cilvēkiem, piedalījies galvenajos kosmiskajos treniņos. Tas palīdzējis autoram attēlot nepieredzēto lidojumu, notikumus pirms tā un J. Gagarina dzīves pēdējos gadus. Grāmatā minēts daudz faktu un sīkāku ziņu, kuras autors smēlies no Jurija Gagarina personiskā arhīva, no viņa radinieku, tuvinieku un draugu stāstījumiem, no PSRS un ārzemju preses, radio un preses aģentūru materiāliem. Grāmata domāta visplašākajām lasītāju aprindām un pirmām kārtām jaunatnei.

indexarhīvs / yandex / mega

 

Pēteris Rozegers. Mežskolotāja raksti

Romāns. Antikvariāta literatūra. “Priekš vairākiem gadsimtiem kaktlaipiešu apkaimē esot dzīvojuši ļaudis, kas pārtikai audzējuši labību, kopuši lopus un medījuši. Bet…no saules lēkta puses uzklīdušas mežonīgu tautu masas: ļaudis riebīgi brūnām sejām, sarkanām cepurēm un sarkaniem zirgu astru pušķiem. Tie jājuši uz dīvainiem dzīvniekiem, viņiem bijuši savādi ieroči — tie devušies iekšā pat Kakta mežos. Tur šie bari laupījuši un aizveduši prom simtiem iedzīvotāju, tā ka visa apkaime palikusi tukša. Tad sabrukušas mājas un tempļi, ūdens sagrāvis dambjus un iznīcinājis ceļus un pārklājis pļavas gruvešiem vai akmeņiem. Augļu koki pārvērtušies mežeņos;” Valters un Rapa 1930

indexarhīvs / yandex / mega

 

Mirjela Mofruā. Rūmi meita

Rūmī meita ir stāsts stāstā, tajā uz Bizantijas impērijas norieta un mongoļu iebrukumu vēsturiskā fona atklājas trīs likteņi -Rūmī, Kimijas un Šamsa. Rūmī tagad tiek atzīts par vienu no lielajiem dzejniekiem mistiķiem. Par viņa dzīvi nav zināms daudz. Viņš dzīvoja trīspadsmitajā gadsimtā Anatolijā, viņu vienoja cieša, garīguma pilna draudzība ar cilvēku vārdā Šamss, un viņš savā ģimenē ieveda adoptētu meiteni – Kimiju. Apvienojot paša Rūmī dzejoļu nemirstīgo enerģiju, tēmas un kaislību ar tādu pašu bagātīgu stāstu, kāds rodams Paulu Koelju Alķīmiķī, romānā Rūmī meita vēsture, iztēle un mācība ir savīti vienā veselumā. Gluži kā visi sūfiju stāsti, arī šis vieglītēm aizskars gan sirdi, gan prātu. Ļaujiet tā liegajam pieskārienam un slēptajai melodijai atbalsoties sevī visos līmeņos! Pēc labākajām populārā Alķīmiķa tradīcijām. “Turība”, Izdots: 2009.

indexarhīvs / yandex / mega

 

Erihs Solovjovs. Neuzvarētais ķeceris. Mārtiņš Luters un viņa laiks

Pirmais Mārtiņa Lutera (1483—1546) biogrāfiskais apraksts padomju literatūrā. Viņš parādīts kā viduslaiku katoļu baznīcas reformators, augošās buržuāzijas šķiras filozofijas un ētikas pamatprincipu paudējs, viens no vācu literārās valodas veidotājiem. Viņa Bībeles tulkojums vācu valodā izmantots arī tās latviskojumā. Lutera sasprindzināto reliģisko meklējumu loģika iezīmējas uz Vācijas XVI gs. pretrunīgās sabiedriskās dzīves fona, sasaucas ar Renesanses un Reformācijas sabiedrisko attiecību neviennozīmību. Pirmo reizi pāvesta Romai nācās ne vien samierināties ar neuzvarētu un nesadedzinātu ķeceri, bet vienlaikus kļūt arī «pašpārliecinātā saksieša» nolādētai.

Grāmatu papildina Lutera raksts «Par kristīga cilvēka brīvību».

indexarhīvs / yandex / mega / 4shared