Gara, kaila siena Redžo-Emilio šaušanas poligonā. Pie šīs sienas nošāva visus septiņus brāļus Červi. Arī daudzi no viņu krievu draugiem palika uz mūžīgu dusu Itālijas zemē. Dženovas kapos blakus Kristoforam Kolumbam atdusas krievu kalējs Fjodors Poļetajevs-Poetans, kas par varonību apbalvots ar Itālijas augstāko militāro goda zīmi — Zelta medaļu. Arī viņš, šis krievu cilvēks, bija garibaldietis.
1745. gada 5. (16.) septembrī Ilariona Matvejeviča ģimenē piedzima dēls, kuram bija lemts kļūt par dižu krievu karavadoni, viņa — Mihaila Ilarionoviča Kutuzova vārdu vēsture padarījusi nemirstīgu.
Vēl tagad — pēc 250 gadiem kopš feldmaršala Kutuzova dzimšanas viņa dzīve un karavadoņa darbība joprojām interesē vēsturniekus, rakstniekus un plašas lasītāju aprindas.
Šajā grāmatā saistoši attēlota ievērojamā norvēģu polārpētnieka Fritjofa Nansena dzīve, ceļojumi un sabiedriskā darbība. Viņa apbrīnojamais gājiens pāri Grenlandei, pasaulslavenais dreifs Arktikas ledos ar kuģi «Frams» un citas ekspedīcijas deva ļoti lielu ieguldījumu zinātnē.
Nansens bija arī ievērojams sabiedrisks darbinieks. Pēc pirmā pasaules kara Tautu Savienība iecēla viņu par karagūstekņu repatriācijas augstāko komisāru. Pildīdams šo pienākumu, Nansens ziedoja visus spēkus, lai sniegtu palīdzību kara upuriem.
Diženais norvēģis juta dziļas simpātijas pret Oktobra revolūciju. 1921. gadā viņš organizēja starptautisku palīdzību bada cietējiem Pie-volgā un aktīvi atmaskoja kapitālistiskajās valstīs plaši izvērsto melu kampaņu pret Padomju Krieviju. Augstu novērtēdami Nansena cildeno darbību, maskavieši ievēlēja viņu par Maskavas darbaļaužu deputātu padomes goda locekli.
A. Talanova grāmata ir viena no pirmajām pilnīgajām zinātniski mākslinieciskajām Fritjofa Nansena biogrāfijām, ko uzrakstījis padomju autors.
Romāns par divkārtējo pasaules šaha čempionu Aleksandru Aļehinu
Rakstnieka un šaha lielmeistara romāns par izcilo krievu šahistu Alekseju Aļehinu (1892—1946), par viņa uzvarām šahā un skarbo likteni, ilgus gadus dzīvojot tālu no dzimtenes. Lasītājs iepazīst slavenus šaha pasaules pārstāvjus — E. Laskeru, H. Kapablanku, M. Eivi. Romāna darbība risinās daudzās pasaules valstīs
Grāmata stāsta par visā pasaulē pazīstamās itāliešu aktrises Eleonoras Duzes dzīvi un darbu, par lielās mākslinieces nemitīgo cīņu par vērtīgu repertuāru un aktiermākslas spēju atklāt cilvēka daudzveidīgo iekšējo pasauli. O. Sinjorelli grāmata būs interesanta visplašākajām lasītāju masām.
Sērija Ievērojamu cilvēku dzīve. Prževaļskis atklājis nezināmus zemeslodes apgabalus, viņš pirmais no ceļotājiem un jaunu zemju pētniekiem šķērsojis milzīgos Centrālās Āzijas tuksnešus, viņš padarījis slavenu Krievijas zinātni.
Ar šauteni plecā, ar busoli rokā Prževaļskis izstaigājis garus ceļus, kas gandrīz sniedzas apkārt zemeslodei pa ekvatoru. Tur, kur agrāk kartē vīdēja plaši balti laukumi, parādījās viņa atklāto kalnu grēdu svītrojums, agrāk nepazīstamu ezeru viļņotās kontūras. Ģeogrāfijas atlantu lapās mainījās upju līkloču līniju zīmējums — ceļotājs bija soļojis pa šo upju ielejām. Un tur, kur viņa karavāna bija gājusi pāri klīstošo smiltāju kailajiem klajumiem, garuma un platuma grādu tīkls pārklājās ar sīkiem punktiņiem. Tā bezgalīgajiem tuksnešiem ceļotājs nosprauda ģeogrāfiskas robežas.
Sērija Ievērojamu cilvēku dzīve. XVI gadsimta pirmais ceturksnis ir viena no visspraigākajām un dramatisma piesātinātākajām lappusēm Vācijas vēsturē. Lutera uzstāšanās pret katolisko Romu bija kā zibens spēriens pulvera mucā. Sakustējās visa Vācija. Neskaitāmajiem pārmērīgi lielajiem nodokļiem apspiestie vācu zemnieki cēlās cīņai pret saviem laicīgajiem un garīgajiem kungiem. Reformācija un Zemnieku karš Vācijā, pēc Engelsa domām, izvērtās par pirmo, kaut arī neveiksmīgo buržuāziskās revolūcijas mēģinājumu Eiropā. Izšķirošo pasākumu sagatavošanā sevišķi nozīmīga loma bija Tomasam Minceram. Viņš aicināja iznīcināt apspiedējus un nodibināt tautas varu. Sī grāmata stāsta par Mincera — vīrišķīga un nelokāma cilvēka — varonīgo dzīvi.
Grāmatas autors A. Šteklijs dzimis Maskavā 1924. gadā. Beidzis vēstures fakultāti un aspirantūru Maskavas Valsts universitātē. Publicējis virkni rakstu un apcerējumu par viduslaiku vēsturi. Krievu valodā tulkojis H. Ilbergas grāmatu «Klāra Cetkina» (1958) un uzrakstījis itāļu izcilā brīvdomātāja — populārās sociālās utopijas «Saules pilsēta» autora Tomazo Kampanellas biogrāfiju (krievu valodā divi izdevumi — 1959. un 1960. g.).
Stāsts par Emīla Dārziņa dzīvi «Kas pateiks, iekš kā pastāv noslēpums, ka viens pārdzīvo savus darbus, bet otru pārdzīvo darbs uz gadusimteņiem?…» Un ar savu neilgo, bet kaismīgo, darbīgo dzīvi un ar savu daiļradi pats deva visizsmeļošāko atbildi uz šo mākslai būtisko jautājumu. Mēdz teikt, ka laiks ir bargākais un reizē taisnīgākais mākslas soģis. Vienā svaru kausā tam aizmirstība, otrā — nemirstība. Agri vai vēlu, taču no sprieduma neizbēgt. Laiks novērtējis arī Emīla Dārziņa personību, viņa mūziku kā vienreizēju parādību, pat kā leģendu. Jo viņa zīmes bija granītā kaltas.
Vienā gadu desmitā, ko liktenis bija atvēlējis profesionālai radošajai darbībai, Emīls Dārziņš spēja dot bagātīgu, laiku laikos nezūdošu ieguldījumu latviešu mūzikas un mūzikas kritikas attīstībā. Četrdesmit viens skaņdarbs, no kuriem deviņpadsmit solodziesmas, septiņpadsmit kor-dziēsmas, četri opusi simfoniskajam orķestrim un viena opera.