Edmunds Johansons. Čekas ģenerāļa piezīmes. Atmoda un VDK.

“Neceriet, ka grāmatā tiks atklāti spiegi, aģenti, ziņotāji. Pastāstīšu vienīgi to, kā viņi strādāja. Neceriet, ka šeit tiks atklātas vērienīgāko VDK operāciju detaļas un tamlīdzīgas lietas, par kurām man lemts klusēt vēl trīsdesmit piecus gadus. Lasot šo grāmatu, jūs uzzināsiet, kā strukturējās kādreiz tik varenais monstrs – Latvijas PSR VDK, kā drupa šī varenā spēka struktūra. Neraugoties uz liegumu daudz ko izpaust, ir lietas, kuras tomēr drīkst stāstīt, un tās ir jāstāsta – kaut vai tādēļ, lai citi nerunātu niekus un neuzdotu sevi par lielajiem laikmeta varoņiem.” Edmunds Johansons – ģenerālmajors, pēdējais Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs. 2006 Pēc lasītāju lūguma:

fb2   indexarhīvs / yandex / mega / 4shared

pdf   indexarhīvs / yandex / mega / 4shared

 

Emīls Zolā. Lurda

Triloģijas pirmajā daļā romānā «Lurda» ievērojamais franču rakstnieks Emīls Zolā (1840-1902) patiesi attēlo, kā tiek organizēti simtiem tūkstošiem ļaužu. Svētceļojumi uz Lurdu — nelielo pilsētiņu Pirenejos. kuras dziednieciskos avotus garīdzniecība pasludinājusi par «svētiem». Rakstnieks arī parāda galvenā varoņa, mācītāja Pjēra Fromāna cīņu ar savām šaubām, atspoguļo viņa braucienu uz «brīnumu» pilsētu Lurdu, kurp viņš pavada smagi slimo bērnības draudzeni Marī, ataino, kā Pjērā mostas sašutums pret elku pielūgsmi un tumsonību, kā šis brauciens arvien vairāk attālina jauno garīdznieku no baznīcas.

indexarhīvs / yandex / mega / 4shared

 

Emīls Zolā. Roma

Triloģijas otrajā daļā, romānā «Roma», E. Zolā allēlo abata Pjēra Fromāna tālākās gaitas, parāda, kā jaunais garīdznieks, uzturoties mūžīgajā pilsētā Romā, aizstāv pie pāvesta savu grāmatu, kā pa grūtu maldu un vilšanos ceļu beidzot nonāk pie patiesās atziņas. Rakstnieks plaši tēlo arī tā laika Romas sabiedrību — aristokrātus un garīdzniecību —, ka arī antīko Romu ar tās slavas apvītajiem pieminekļiem.

indexarhīvs / yandex / mega / 4shared

 

Emīls Zolā. Parīze

Triloģijas trešajā romānā «Parīze» atkal tiekamies ar abatu Pjēru Fromānu, kurš pēc ceļojumiem uz Lurdu un Romu ir atgriezies Parīzē dzīli vīlies savā ticībā. Tagad Pjērs meklē mierinājumu filantropijā, taču drīz vien pārliecinās, ka arī tā ir gluži veltīga. Tikai iepazīstot sava brāļa Gijoma darbīgo ģimeni, arī Pjērs pilnīgi pārvēršas un rod savas dzīves piepildījumu darbā un mīlestībā pret Marī.

indexarhīvs / yandex / mega / 4shared

 

Emīls Zolā. Parīzes vēders

Romānā «Parīzes vēders» autora uzmanības centrā — Impērijas laika sīkburzuāzija, tās attieksme pret republiku. Attēlojot plaukstošas buržuāzijas materiālo pārpilnību autors apraksta Parīzes tirgu, veltījot veselas lappuses spilgtiem tirgus ainu tēlojumiem. Tirgus personificē «resnvēderaino Parīzi», kas aptaukojusies un klusībā atbalsta Impēriju. Parīzes «kārtīgo, miermīlīgo» cilvēku filozofiju vispilnīgāk izteic desu veikala īpašniece Liza Kenī, kuras pārliecību nosaka pelņa. Tās dēl viņa ir spējīga pastrādāt nelietības un pat nodevību pret nelaimīgo Florānu .

indexarhīvs / yandex / mega /

 

Vija Upmale. Zemes sāpe

Romānā attēlota senā un nesenā pagātne; tā ir kādas paaudzes atmiņa un šodienas sāpe. Kas noticis ar zemi, tās kopēju — zemnieku, ar viņa tikumu un sirdsapziņu? Kā izmainījušies vecie lauki? Kas pie šim pārvērtībām ir vainīgs? Kas vēl saglabājies?

indexarhīvs / yandex / mega / 4shared

 

Aleksandrs Janševskis. Dzīvotgriba

“Dzīvošana ir cīņa; ja ne pašai dzīvei, tad garam tā vajadzīga. Vienmēr galvu augšā! Turies pie modra un gaiša prāta un nezaudē sirdsapziņu, jo bez tās nebūsi vairs cilvēks! Sargi savu dvēseli no izmisuma!” “…neviens stāsts un neviens romāns nav tik patiess kā šī dokumentālā dzīve, kas nāk no paša tās rakstītāja bez rakstnieka starpniecības.”

indexarhīvs / yandex / mega / 4shared