Emīls Zolā. Sabrukums

sabrukums

Franču armijas sakāves tēlojums Francijas – Prūsijas karā. Lielākajā romāna daļā stāstīts par kauju pie Sedanas un Parīzes komūnas sagrāvi un iznīcināšanu. Romāna centrā – cilvēka centieni izdzīvot sociālo kataklizmu virpulī.

indexarhīvs     yandex      mega

Franss Bengtsons. Sarkanais Pūķis

SarkanaisPuukisfBengstonsfb2

Romāna sižeta līnijas ir ļoti daudzšķautņaina — sākot ar vikingu karagājieniem un beidzot ar bērnu audzināšanu ģimenē un kristigās ticības izplatīšanu Skandināvijā, kas viss atbilda tā laika reālajai dzīvei. Pirmie misionāri Skandināvijā — Popo, Vilibalds un citi tēloti kā gudri, veikli un simpātiski cilvēki.  Svarīgākā sižeta līnija romānā saistās ar Sarkanā Pūķa, jauna skoniešu vikinga, gaitām, to skaitā braucienu pēc brāļa paslēptajiem Bizantijas valdnieka dārgumiem.

indexarhīvs     yandex     mega

Bruno Franks. Servantess

ServantessBFranksfb2

  1. gadā sarakstītais Bruno Franka (1887- 1945)  romāns «Servantess» padara rakstnieka vārdu pazīstamu tālu aiz Vācijas robežām. Romāna darbība sasaucas ar notikumiem autora dzimtenē, tādēļ drīz vien tas iekaro daudzu jo daudzu lasītāju sirdis, kuri romānā skaidri saskata drosmīgu izaicinājumu fašistiskajai reakcijai. Izcilā humānista dzīvi autors veiksmīgi izmanto, lai pamatotu savus uzskatus par tiem uzdevumiem, kādi veicami demokrātiskās Vācijas kultūras darbiniekiem fašistiskā terora apstākļos. Un tā nav nejaušība, ka salīdzinājumam ar fašistisko Vāciju viņš izvēlējies tieši Fīlipa II laikmeta Spāniju, kad inkvizīcijas un absolūtisma vara sāka sairt un kad reakcija un despotisms sasniedza tur savu augstāko pakāpi.

indexarhīvs     yandex     mega

Margareta Mičela. Vējiem līdzi

Vejiemlidzi1MMicelafb2Vejiemlidzi2MMicelafb2

Amerikāņu rakstniece Margareta Mičela (1900-1949) romānā «Vējiem līdzi» (1936) ar lielu māksliniecisku spēku attēlojusi vienu no sarežģītākajiem laikposmiem ASV vēsturē—Pilsoņu kara (1861-1865) gadus un tiem sekojošo Rekonstrukciju. Saistošajā sižeta risinājumā ietverta asi sociāla problēma — cilvēka vērtība pasaulē, kurā viss pakļauts pirkšanas — pārdošanas principam.

Vējiem līdzi-1: indexarhīvs    yandex     mega

Vējiem līdzi-2: indexarhīvs    yandex     mega

Andrāšs Berkeši. Nāra zīmoggredzenā

narazimoggredzena

Autors pieder pie ungāru rakstnieku vidējās paaudzes, literatūrai pievērsies, sākot ar 1957. gadu. Izgājis rūgtu dzīves skolu un paša pieredzēto un Izjusto pārliecinoši attēlojis šai darbā, kas uzrakstīts kā politisks detektīvromāns, reizē dodot ari Ieskatu par Ungārijai likteni otrā pasaules kara laikā un pēckara periodā.

Šai romānā jo plaši parādīts Ungārijas liktenis kara laikā un pēckara periodā, ieskaitot sešdesmito gadu sākumu. Visi romāna notikumi saistās ar galvenā varoņa Kālmana Borši likteni, viņa idejisko un morālisko iz­augsmi, taču vienlaikus iepazīstam dažādus sabiedriskus grupējumus, to attiecības un cīņu pret okupācijas varu, kā ari sarežģīto dažādu valstu izlūkdienestu darbību pēckara periodā.

Kaut arī dažos jautājumos varam autoram nepiekrist un neticēt, piemēram, Kālmana spējām veselu ādu tikt cauri ārkārtīgi daudzām «detektīviskām» situācijām, Oskara Šalgo straujajai un pamatīgajai pāraugšanai, taču šis romāns valdzina ar savu brīnišķīgo ticību cilvēkam. Reizēm ir grūti aptvert, kā šai zir­nekļa tīklam līdzīgajā intrigu vijumā iespējams to saglabāt.

indexarhīvs    yandex     mega

Augusts Deglavs. Vecais pilskungs

vecaispilskungs

Stāsti: Vecais pilskungs ; Lielā Lavīze ; Kalpa sieva ; Vecā Bembera grēki

Sulīgās krāsas tēlota lauku ļaužu dzīve 19. gadsimta beigās, rādīta muižnieku neierobežotā patvaļa. Rakstnieka simpātijas pieder mazajiem ļaudīm, viņu notēlojumā izpaužas autora demokrātisms un humānisms.

indexarhīvs     yandex     mega

Henriks Senkevičs. Krustneši

KrustnesiHSenkevicsfb2

Romāns «Krustneši» radīts laikā (1900), kad svešu varu jūgā smokošā poļu tauta sevišķi smagi izjuta karojošā ģermānisma spiedienu. Poznaņas lielhercogistē tiek varmācīgi īstenots Bismarka pasludinātais lozungs — «ar dzelzi un asinīm iznīdēt svešzemniekus». Trakojošie šovinisti rupji vilto vēsturi un cildina Teitoņu ordeņa varoņdarbus, kas pirmais cirta ceļu vācu ekspansijai uz austrumiem. Rakstnieks patriots Senkevičs ne reizi vien pacēla balsi pret varas orgānu piekopto ģermanizācijas politiku Polijas vācu daļā. Taču nesalīdzināmi lielāka nozīme nekā publicistiskajiem rakstiem šai cīņā bija viņa romānam «Krustneši». Autora nopelns nav tikai tas, ka viņš patiesā gaismā parādīja ordeņa plēsonīgo dabu; lasot par savu tālo senču varonīgo cīņu pret svešzemju iebrucējiem, kas beidzās ar slavu un lietuviešu apvienoto spēku spožu uzvaru, poļu patrioti šai romānā smēla ticību uz atbrīvošanos no pašreizējo apspiedēju jūga. Teitoņu ordenim, ko XII gadsimta pirmajā pusē ataicināja uz Poliju tuvredzīgais Mazāvijas kņazs, vajadzēja, pēc viņa domām, pasargāt Mazāviju no kareivīgo prūšu uzbrukumiem. Piecdesmit gados ordenis iekaroja visas prūšu zemes, nežēlīgi izrēķinoties ar uzvarētajiem. Kad tas nu bija noticis, izrādījās, ka pats ir vēl bīstamāks kaimiņš poļiem nekā bija prūši. Krustneši atšķēla no Polijas vairākus novadus un kopā ar radniecīgo Zobenbrāļu ordeni, kas jau bija pratis nostiprināties Austrumbaltijā, sāka apdraudēt Lietuvu, uzmākties Krievzemei. Poļu zemju apvienošana vienā valstī tai laikā vēl nav pabeigta, taču tās varenība ar katru gadu pieaug. Top pilsētas, rodas arvien jaunas nocietinātas pilis, attīstās amatniecība, uzlabojas apbruņojums. Polija, pēc ta laika parunas, no koka valsts kļūst par dzelzs valsti. Tomēr visi labi apzinās, ka cīņa ar tādu pirmklasīgu militāru spēku, kāds ir Teitoņu ordenis, nebūs viegla. Tiek meklēti sabiedrotie, rīkotas sarunas, slēgti līgumi. 1385. gadā pēc vienošanās Krevnā nodibinās Polijas- Lietuvas ūnija, un Lietuvas lielkņazs Jagailis apprec Polijas karalieni Jadvigu, kļūstot par abu vareno valstu valdnieku. To redzot, krustneši ari nesnauž, vervē sev Rietumos brīvprātīgos, nodrošina Vācijas imperatora un Romas pāvesta atbalstu, mēģina sanaidot sabiedrotos. Tieši šo gatavošanos izšķirošajai sadursmei, ko abas puses visādi cenšas attālināt, arī aptver romānā tēlotie notikumi. Beidzot tā tomēr kļūst neizbēgama. 1410. gada vasarā milzu kaujā pie Crīnvaldes un Tannenbergas ciemiem ordenis cieš smagu sakāvi. Viss plašais lauks nosēts kritušajiem un ievainotajiem. Citu pēc cita pie Jagaiļa ved ievērojamus vācu un ārzemju bruņiniekus, kas padevušies gūstā. Tas bija smags trieciens ordenim, no kura tas vairs tā arī neatkopās. «Ne tikai nodevīgais krustnešu ordenis te gulēja sakauts pie karaļa kājām,» lasām romāna pēdējā lappusē pēc tikko beigušās kaujas notēlojuma, «šai pestīšanas dienā pret poļu tautas krūtīm sašķīda visa vācu varenība, kas līdz tam kā vilnis neapturami mācās virsū nelaimīgajām slāvu zemēm.» Tāds ir tas fons, uz kura izvēršas romāna darbība. Izmantojot ļoti skopos vēstures materiālus, H. Senkevičam tajā izdevies patiesi un meistarīgi notēlot ne tikai tā laika notikumus, bet arī cilvēku dzīves veidu, raksturus, domu gaitu. Mēs visu redzam un uztveram it kā ar varoņu acīm, viss mums liekas saprotams, lai arī cik reizēm liktos šodienai neatbilstošs; viss pārliecina.

indexarhīvs    yandex    mega