Stāsti par vēsturi. Dokumentāls romāns. Autori parāda, kā no izolētām pretošanās grupām veidojas vienota partizānu kustība un dziļi sazarota pagrīde. Romānā redzam arī I. Sudmali, O. Oškalnu un citas vēsturiskas personas.
indexarhīvs / yandex / mega
Uldis Strupulis. Raunas stāsti
Romāns. Stāsti par vēsturi. Savdabīgā izteiksmē, izmantojot tautas ticējumus, paražas un nostāstus, aulors stāsta par notikumiem, kas norisinājušies Raunas pusē XVI gadsimtā, tēlo tautas beztiesisko stāvokli, vācu garīgo un laicīgo kungu divkosību, pērkamību un nežēlību. Kā visa romāna vadmotīvs darbam cauri vijas divu jauniešu — Ilzes un Inta skaidrā, pašaizliedzīgā mīlestība.
lejuplādēt
Fb2:1 https://yadi.sk/i/XUZdiiBB3RShGq 2 https://yadi.sk/d/JaeKDhYkqRikE
Arturs Kadiķis-Groznijs. Uz Daugavas krastiem
Aleksandrs Groms. Laimonis Vāczemnieks. Novadnieki
Stāsti par vēsturi
Dokumentāls romāns. Romāna «Celmlauži» turpinājums. Autori parāda, kā no izolētām pretošanās grupām veidojas vienota partizānu kustība un dziļi sazarota pagrīde. Romānā redzam arī I. Sudmali, O. Oškalnu un citas vēsturiskas peisonas.
fb2:1 https://yadi.sk/i/cvbTSf_Y3RShRC 2 https://yadi.sk/i/yEIarUjWqLC4j
Maksims Gareckis. Imperiālistiskajā karā. Viļņas komunāri
Jānis Mauliņš. Pēdas
Romānā attēlotie notikumi norisinājušies zviedru—poļa kara (no 1600. gada līdz 1629. gadam) beigās, kad Vidzemē iestājās ilgi gaidītais miers. Septiņpadsmitais gadsimts. Mežmalas mājā bez skursteņa ar apsnigušu salmu jumtu dzirdamas dziesmas. Sievas un meitas sēž ap skala guni, vērpj un dzied. Melodija pazīstama, sprigana un skaidra. Griestu baļķi nokvēpuši. Pie sienas uz plata sola, ar kažoksegām apsegušies, virsdrēbes nenovilkuši, guļ bērni. Uz akmens krāsns lielā, gludā un siltā stūra snauž pelēks kaķis un sapņo par zvirbuļiem, kurus dienā redzējis ielienam rijas salmu jumtā. Kaut kur gaisos top teiksma, bet teiksmas laikabiedri to pat nenojauš. Tā tas bijis vienmēr. Daudzi vēlāk tai ticēs, daudzi neticēs. Tā tas bijis un būs.., Bet ārā, sila tālumos, joprojām gaudo vilki.Un klīst vilkači…
Laimonis Purs. Degošais pilskalns
Vēsturisks romāns. Laimoņa Pura (Laimonis Jāņa d. Strazdiņš)romāns «Degošais pilskalns» aizved mūs 13. gadsimta Zemgalē. Tas ir ļoti svarīgs laikmets latviešu tautas vēsturē. Vācu kolonizatori — krustneši, kam dzīvo spēku ar pāvesta atbalstu un svētību piegādāja visa tā laika Eiropa, ar uguni un zobenu iebruka Baltijas zemēs un lauzās uz austrumiem — centās sagrābt savā varā krievu zemes, turienes tirgus. Lielā kaujā, kas 1242. gadā notika uz Peipusa ezera ledus, krievu karapulki Aleksandra Ņevska vadībā sakāva krustnešus un apturēja viņu ekspansiju uz austrumiem. Baltijā — Latvijā un Igaunijā — krustneši tomēr nostiprinājās. Šeit senlatviešu ciltis vēl nebija saliedētas valsti, aizstāvējās pret iebrucējiem katra atsevišķi, bez vienotas vadības, tās bija arī sliktāk apbruņotas par krustnešiem. Brīvību zaudēja lībieši, latgaļi, sēļi, kurši; visilgāk iebrucējiem pretojās Zemgale.
Laimonis Purs. Krusts virs pilskalna
Vēsturisks romāns. «Krusts virs pilskalna» (romāna «Degošais pilskalns» otrā grāmata) attēlo četrus gadus senas Zemgales dzīvē pirms 1272. gada miera līguma ar krustnešiem. Parādīta seno zemgaļu sadzīve un darba ikdiena, senā Rīga, ordeņa un virsbīskapa savstarpējās nesaskaņas un intrigas.
Laimonis Purs. Tālajos pilskalnos
Vēsturisks romāns Trešā grāmata. Latviešu padomju rakstnieka romāns risina vēstījumu, kas aizsākts vēsturiskajos romānos «Degošais pilskalns» un «Krusts virs pilskalna». 13. gadsimta septiņdesmito un astoņdesmito gadu mijā zemgaļiem izdodas uz laiku padzīt vācu krustnešus no Tērvetes. Namejs, zemgaļu virsaitis, cenšas tuvoties žemalšiem un augstaišiem, dodas sirojumā uz senprūšu zemēm, lai tur cīnītos pret vāciešiem
Laimonis Purs. Sūrābele pilskalnā
Ceturtā grāmata. Latviešu padomju rakstnieka vēsturiskās tetralogijas noslēguma romāns. Pirmā grāmata—«Degošais pilskalns», otrā — «Krusts virs pilskalna», trešā «Tālajos pilskalnos», Lasītajam jau pazīstamos varoņus sastopam izšķirošajās cīņās ar Livonijas ordeni XIII gs. beigas. Izdevums ilustrēts.