Romāns “Slepeni salaulātie” attēlo jaunu cilvēku mīlestību, kurai ceļā stājas vecāku aizspriedumi. To galvenais mērķis ir ārējā bagātība, spožums un stāvoklis sabiedrībā.
Romāns “Pagātne” stāsta par mīlestību no pirmā acumirkļa. Bet vecāku pagātnes dēļ bērniem jāpiedzīvo uztraukuma un nemiera pilni brīži.
Varoņteika. Par zemnieku neizbēgamo traģēdiju
kapitālistiskajā sabiedrībā sarakstīts daudz spilgtu grāmatu. «Neatkarīgie» ir
liels sociāls romāns un cienīgs atrasties grāmatu plauktā starp labākajiem tāda
veida sacerējumiem.
Ar drošu un sulīgu otu gleznojot nabadzīgā
zemnieka Bjartura — ar izcilu prātu, milzu gribu un neizsīkstošu darba
mīlestību apveltīta cilvēka dzīvi, tēlojot viņa fanātisko tiekšanos pēc
patstāvīgas, no tirgoņiem, budžiem un citiem apspiedējiem neatkarīgas dzīves,
rakstnieks šai darbā ir sasniedzis lielu sociālā vispārinājuma spēku.
Viņš parādījis, ka kapitālistiskajā pasaulē godīgam
darba rūķim, lai cik talantigs un neatlaidīgs viņš būtu, ir tikai divi ceļi —
vai nu mēģināt kļūt par vilku starp vilkiem, vai arī galu galā tikt saplosītam
alkatīgajā vilku barā. Lūk, kādēļ Bjartura tēls ir cilvēcisks un pilnasinīgs.
Ar dedzību un rūpību zīmēts visās viņa iekšējās pretrunās, viņš tai pašā laikā
šķiet vispārināts kapitālisma jūgā smokoša zemnieka tēls. Bet pārvaldnieks, šis
briesmīgais un nežēlīgais plēsoņa, kas tur savās rokās visu apkaimi, viņa sieva
dzejniece, kas ir buržuāziskās svētulības pretīgs paraugs, kā ari tirgonis
Jounsons — visas šis spilgti izzīmētās figūras šķiet tipiski kapitālistisko
plēsoņu portreti.
Bjartura gadiem ilgā un veltīgā ciņa par neatkarību,
par savu stūrīti skopās zemes, par to, lai ar pārcilvēcisku darbu iegūtu kaut
jel kādu iztiku savai ģimenei, attēlota ar tādu patiesības spēku, ka mums,
sociālistiskās pasaules cilvēkiem, kļūst baigi. Stāsts aizrauj, saista.
Lasītājs nevar palikt vienaldzīgs par likteni, kāds piemeklē zem-nieku-skaldu,
kas dzivo savā mājiņā tāpat, kā dzīvojuši viņa senči pirms vairākiem
gadsimtiem, un kas atrod laiku sacerēt dzejoļus; ir jāuztraucas par visu
iemītnieku nākotni, kuri dzīvo mazajā lauku sēta ar dzejisko nosaukumu
«Vasaras»; jāpārdzīvo viņu nebeidzamās bēdas un retie mazie prieki, kā ari kopā
ar Bjarturu dziļi jāienīst pārvaldnieks un viņa sieva, tirgoņi, veiklie
kapitālistiskās kooperācijas šeplmaņi un visi, kuri cenšas atņemt lepnajam
darba rūķim pēdējo, kas viņam vēi palicis, — sapni par neatkarību.
Lasītājam no jauna paveras nabadzīgā zemnieka
traģēdija kapitālistiskajā sabiedrībā, par kuru jau tik daudz stāstījuši lielie
rakstnieki humānisti. Šoreiz tas notiek tālajā, vulkāniskajā salā, mazā,
savdabīgā zemē. Bet nevis Islandes savdabīgajā kolorītā, nevis ziemeļu eksotikā
ir meklējamas vērtības, kas izceļ šo grāmatu citu vidū. Rakstnieks stāsta par
mūžseno nabadzīgā arāja un gana traģēdiju, bruņojies ar progresīvu pasaules
uzskatu kā cilvēks, kurš bijis zemē, kur pirmo reizi kopš tā laika, kad pirmais
sējējs meta zemē graudu sauju, zemniecība ir izgājusi uz gaišā kolektīvā darba
ceļa, bet tie, kas kopš seniem laikiem atklāti vai slepeni izspieduši un
piesavinājušies viņu darba augļus, likvidēti kā šķira galigi un uz visiem
laikiem.
Un, kaut arī Islandes viensētnieks Bjarturs pagurst
nevienlīdzīgajā cīņā pret varenajiem tajā zvēru pasaulē, kurā viņš dzīvo, zaudē
savus ietaupijumus, zaudē tuviniekus, grimst nabadzībā, kaut ari šajā
nemitīgajā cīņā viņa sirds kļūst salta, pagurst viņa stūrgalvīgais, atjautīgais
prāts neauglīgos mēģinājumos atrisināt neatrisināmo, kaut ari, zaudējis visus
savus tuviniekus, visu savu mantu, viņš beigās paliek vientuļš, — šis cilvēks
nepadodas ienaidniekiem un neatdod tiem to, kas viņam ir pats dārgākais, —
sapni par neatkarīgu dzīvi.
Starp citiem šā romāna meistariski izzīmētajiem tēliem
lasītāja priekšā nostājas ari pats autors — rakstnieks humānists, kas prot
attēlot ne vien pašu sociālo parādību, bet ari tās dziļās saknes, rakstnieks
cīnītājs, kas tic savas tautas radošajiem spēkiem un tās uzvarai, kas ar savu
literāro darbu cenšas aktīvi iejaukties mūsdienu notikumos, piedalīties
progresa un miera spēku cīņā pret reakciju un kara draudiem.
Romāna «Mūžības likums» (Ļeņina prēmija 1980. gada)
varonis rakstnieks un redaktors Bačana Ramišvili papildina N. Dunibadzes
cilvēciski pievilcīgo tēlu galeriju. Ramišvili, kas ir autoru vienaudzis un
lielā mērā domubiedrs, risina būtiskāko jautājumu: Kā dzīvot? — tādējādi
aizsākdams nebeidzamu sarunu par katra cilvēka dzīves uzdevumu, par labo katrā
no mums, par žēlsirdību un līdzjūtību.
Mūsdienu gruzīnu prozaiķa (dz. 1028. g.) romāns
veltīts nozīmigām likumības problēmām. Rakstniekam mūsdienu cilvēka ideāls ir
aktīvs komunistiskās sabiedrības cēlājs, bezkornpioinisa cīnītājs par taisnību.
Autors gremdējas pārdomās par cilvēka dvēseli, kas sevī var slēpt labo un
ļauno, mīlestību un naidu, negantas dusmas un maigumu. Par romānu «Mūžības
likums» autoram 1980. gaiļa piešķirta Ļeņina prēmija.
Nodars Dumbadze (dz. 1928. g.) ir viens no
populārākajiem gruzīnu prozaiķiem gan Gruzijā, gan aiz tās robežām. Par
rakstnieka slavu liecina kritiķu izteikumi — «laimīgākais gruzīnu rakstnieks,
jo viņa darbus ir lasījis ikviens Gruzijas iedzīvotājs», «jautrais gūrietis,
kura saulainais humors iekarojis lasītāju simpātijas no Maskavas līdz
Londonai».
Latviski tulkoti viņa darbi «Es redzu sauli» (1960) un
«Nebēdā, māt!» (1976)
Baltijas republikas, to skaitā Padomju Latvija,
nostājās uz sociālisma celtniecības ceļa vēlāk par citām brālīgajām republikām
— 1940. gadā. īsā laikā republika guva milzu panākumus visu saimniecības un
kultūras dzīves nozaru attīstībā. No lauksaimniecības zemes, kāda tā bija
buržuāziskās Latvijas laikā, tā kļuva par sociālistisku republiku ar attīstītu
rūpniecību un mehanizētu liela mēroga lauksaimniecību, ar augstu progresīvās
zinātnes un sociālistiskās kultūras līmeni. Šos panākumus nodrošināja padomju
zemes visu tautu, it sevišķi krievu tautas nesavtīgā palīdzība. Latvijas valsts
izdevniecība Rīgā 1963
Andrejs Breds. Latvijas PSR ģeogrāfija. Mācību līdzeklis 7. Un 8. klasei (1983)
«Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika ir suverēna
padomju sociālistiska valsts» (Latvijas PSR Konstitūcija, 68. pants). Padomju
varas atjaunošana Latvijā un tās iestāšanās Padomju Sociālistisko Republiku
Savienībā (1940. g.) radīja labvēlīgus apstākļus tautas saimniecības
attīstībai, iedzīvotāju materiāla un kultūras dzīves līmeņa paaugstināšanai. Padomju
Latvija par sasniegumiem sociālisma un komunisma celtniecībā apbalvota ar
Ļeņina ordeni (1965. g.), Tautu Draudzības ordeni (1972. g.) un Oktobra
Revolūcijas ordeni (1980. g.).
Ikviena padomju republika var tālāk plaukt un
nostiprināties tikai PSRS brālīgo sociālistisko nāciju lielajā saimē. (No PSKP
Programmas)
Piektās klases fiziskās ģeogrāfijas pamatkurss dod
vispārīgu priekšstatu par zemeslodi, tās virsmu un tur notiekošajām dabas
parādībām. Sestajā klasē un septītās klases pirmajā pusgadā jāmācās pasaules
dalu un svarīgāko valstu ģeogrāfija, kas iepazīstina ar katras pasaules daļas
daudzveidīgo dabu, ar ceļotājiem un pētniekiem, kas padarījuši ģeogrāfijas
zinātni bagātāku ar jaunām zināšanām par agrāk nepazīstamām zemēm, par to, kā
dzīvo un ko dara cilvēki dažādās zemeslodes vietās, un kādas valstis atrodas uz
tās. Latvijas Valsts Izdevniecība Rīgā 1962
Trešais un arī visprecīzākais un vislabāk noformētais
1973 gada izdevums (salīdzinot ar 1990 gada izdevumu)
Vēstures zinātņu doktora profesora M. Stepermaņa un
vēstures zinātņu kandidātes docentes V. Kanāles sarakstītais mācību līdzeklis
«Latvijas vēsture» domāts 7.—11. klašu audzēkņiem. Grāmatā netiek atkārtoti
PSRS vēsturē aplūkotie vispārējie jautājumi, jo katru Latvijas vēotures tematu
mācās saistībā ar attiecīgo PSRS vēstures vielu.
«Latvijas vēstures» grāmatā ietvertā viela pārsniedz
skolu vēstures programmā paredzēto apjomu, tādēļ paveras plašas iespējas
patstāvīgam darbam ar mācību grāmatu.
Šajā grāmatā ievietotie Latvijas vēstures apraksti un
izskaidrojumi, protams, neaptver visu Latvijas vēsturi. Tādēļ pilnīgāku un
tēlaināku priekšstatu par Latvijas vēsturi būs iespējams gūt, izlasot grāmatas
beigās pievienotajā ieteicamās papildliteratūras sarakstā minētās grāmatas.
Apstiprinājusi Latvijas PSR Izglītības ministrija
izdevniecība «Zvaigzne» Rīgā 1973
Lukians Buščiks. PSRS vēsture. 1 daļa. Mācību grāmata 8. klasei.
Interesantā, raitā, viegli uztveramā valodā aprakstīti un ilustrēti atsevišķi, galvenie Krievijas vēstures posmi no pirmatnējās kopienas laikiem līdz mūsu ēras 17. gs
Mācību grāmata 8. klasei. Akad. A. Pankratovas
redakcijā. Apstiprinājusi Latvijas PSR Izglītības ministrija
Visai aizraujoša, skaisti ilustrēta un viegli uztverama
mācību grāmata par Krievijas vēstures atsevišķiem posmiem laikā no XVIII līdz
XX gadsimtam. Apstiprinājusi PSRS Izglītības ministrija. Ceturtais izdevums.
1990
Romāns. Pasme tulkot dvēseli tās slēptākās norises mijiedarbē ar brīžam skarbajām, brīžam drastiskajām esamības izpausmēm, apbrīnojamā sajūta, ar kādu Dafinija di Morjē izseko savu varoņu likteņiem – tas viss arī šajā populārās rakstnieces romānā par kādu dzimtu, kuras piederīgie reizumis jūtas dīvaini neiederīgi sev atvēlētajā laikā.
Levantieši ir tirgotāju un vidusjūras austrumu krasta (Levantes) kolonistu pēcteči, kuru saknes meklējamas Dienvideiropā daļēji Itālijā un Francijā, vēl no Krusta Karagājienu laikiem.
Vārds levantietis dažkārt pieņēmis arī negatīvu nokrāsu saistībā ar to, ka tie nostādījuši materiālās vērtības augstāk par morāles kritērijiem un cilvēcīgām attiecībām.