Egrāmatas Latviski, Grāmatas Latviešu valodā, Elektroniskās grāmatas, Bezmaksas, Grāmatu grāmatnīca
Pieder pie “Tūkstots un viens spoks” (Les Mille et Un Fantômes) stāstiem. Viens no dvīņu brāļiem Lisjēns atgriežas savā kalnu mājā Korsikā. Viņš redz sava brāļa spoku. Spoks viņam izstāsta ka ir noslepkavots, pieprasa atriebību un pazūd. Tālāk korsikānim ir vīzija. Viņš redz divkauju, kuras laikā miris viņa brālis. Lisjēns izaicina brāļa slepkavu Šato-Reno uz divkauju un viņu nogalina.
kādas meitenes – Luīzes vajāšana, lai piespiestu viņu kļūt par izlaidīgā izvirtuļa Florences hercoga Aleksandra mīļāko. Viņai palīdz slēpties Lorencino savā mājā, ar nodomu nogalināt hercogu Aleksandru. Kad meitene izdzird hercoga balsi viņa domā ka ir nodota, iedzer indi un nomirst sava mīļākā rokās. Desmit gadus vēlāk Lorencino tiek atrasts miris kādā Venēcijas ielā.
Pasaku par augstdzimušo un cēlo princi Riekskodi, laipno un nesautīgo meiteni Mariju un viņu pretinieku ļauno Peļu kēniņu sacerēja vācu rakstnieks Hofmanis, kuru vēlāk pievienojot sev raksturīgo dzīvesprieku pārstāstīja franču rakstnieks Dimā. Viņš atbrīvoja apbrīnojamo Hofmaņa fantāziju no daudzām liekām sižeta detaļām, padarot galveno pasakas domu reljefāku, bet varoņu tēlus vienkāršākus un cilvēcīgākus, siltākus un dzīvākus. Šī pasaka kļuva par pamatu P.I. Čaikovska baletam.
Šī romāna sižets un doma smelti no slavenā itāļu skulptora un juveliera Benvenuto Čellīni memuāriem. Čellīni būdams viens no itāļu renesanses virzītājspēkiem, sava mūža novakarē uzrakstīja atmiņas par savu vētraino un piedzīvojumu pilno dzīvi, kuras Dimā ar sev raksturīgo meistarību atainojis šinī darbā.
Pasaka. Reiz senos laikos dzīvoja divi brāļi — viens bagāts, otrs nabags. Bagatais brālis bija zeltkalis. Viņam bija cieta sirds, tik cieta kā akmens.
Romāna galvenais varonis ir grāfs Gabriels Montgomerijs, karaļa Anrī II nejaušais slepkava. Autora fantāzijas radītais stāsts par viņa mīlestību uz karaļa pusmāsu Diānu de Kastro un viņa tēva mīklainā pazušana, papildināta ar reālu zemnieka Martena Herra dzīvesstāstu. vēsturiskie notikumi ir Sen-Kantēnas aplenkums, Kalē ieņemšana, Anrī II ievainojums turnīrā, kam sekoja viņa nāve, Ambuāzas sazvērestība, Franciska II nāve un tam sekojošie reliģiskie kari.
Šis romāns kļuvis par pamatu operai Traviata.Tajā stāstīts par Parīzes kurtizānes mīlestību uz romantisko jaunekli Armānu Divālu. Par Margaritas Gotjē prototipu kļuva Dimā mīļākā Marī Diplesī, kura 23 gadu vecumā nomira ar tuberkulozi. Slimības dēļ viņa nepanesa stipras ziedu smaržas, rožu vai hiacinšu aromāts viņai izraisīja galvas reiboņus, tāpēc viņa mīlēja kamēlijas, kuras nemaz nesmaržo.
Romāns sākas ar Jana de Vita un viņa brāļa Kornēlija linčošanu, kuru izdara satrakots pūlis. Tālāk tiek aprakstīti 18 mēneši pēc šī notikuma. Valstī vēl turpinās tulpju mānija un Hārlemas varas iestādes piedāvājušas simttūkstoš florīnu tam, kurš izaudzēs kaut ko ekskluzīvu – melnu tulpi. Labākie valsts dārznieki uzsāk sacensību lai iegūtu šo milzīgo atlīdzību. Vistuvāk panākumiem nonācis jaunais Kornēliuss van Berle, tomēr pilnīgi negaidot ciņu iesloga Levenšteina cietoksnī.
Galvenais varonis – profesors Redlovs ir ķīmijas skolotājs. Viņš bieži atceras savas pagātnes kļūdas un neveiksmes. Par to zina arī rēgs, šausminošais Redlova dubultnieks, kurš viņam piedāvā darījumu, ka Redlovs aizmirsīs visu slikto un nepatīkamo savā dzīvē ar noteikumu, ka ikviens, ko profesors satiks, arī saņems šādas spējas. Redlovs sāk jaunu dzīvi, bez nomācošajām atmiņām, toties viņa raksturā parādās neizskaidrojamas ļaunas īpašības – dusmas, kuras viņš izgāž uz apkārtējiem – kādu no saviem studentiem, uz kalpotājiem un kaimiņiem. Bez tam Rēga noteikums sāk piepildīties, un arī cilvēkiem, ar kuriem tiekas profesors, raksturā parādās šīs īpašības. Tikai pēc pamatīgiem ķīviņiem un strīdiem, stāsta personāži saprot, ka vajag glabāt atmiņas par savām kļūdām, lai tās neatkārtotu. Ziemassvētku laikā visi sapulcējas un atgriež Rēgam viņa dāvanu.
