Māris Bērziņš. Gūtenmorgens otrreiz

“Jaunu Gūtenmorgenu mēs jau sen bijām pelnījuši. Gan lasītāji, gan visa latviešu literatūra. Un nu to atkal esam sagaidījuši caur Māra Bērziņa laipnu roku. Arī otrreizējā tikšanās ir priecīga, jautra, jestra un līksma. Turklāt Gūtenmorgens, ārēji visnotaļ pelēcīgs tipāžs ar sievu un bērniem, ar savu televizoru un alus pudeli, ar vāri nojaušamu tieksmi uz daiļām mākslām un skaistām sievietēm, it kā varētu pretendēt uz tautā iemīļoto vidējā latvieša tēlu, tomēr viņš ir krietni āķīgāks. Viņam piemīt mūsdienās visnotaļ retā spēja domāt. Viņš tiecas izprast, kā ir būt iedzītam stūrī, vai vidus ir labākā vieta cilvēkam, kas ir punkts un vai divas reizes var iebrist vienā un tajā pašā jūrā. Viņu interesē ārbūtnes un Visuma ētikas kodekss, trešā auss un Apple kartupeļu mikročipsi. Smieklīgi, vai ne? Lai gan ļoti vajadzīgi ilgi spējīgai dzīvošanai.”Gundega Blumberga. Dienas Grāmata 2017

indexarhīvs  /   yandex  /  mega

Māris Bērziņš. Svina garša

Svina garsa(M.Berzins)

Māra Bērziņa Matīss — šī romāna galvenais tēls — nav nekāds kara va­ronis. Viņš ir parasts cilvēks, kas tikai pakāpeniski apjauš, ko nozīmē piede­rēt tai vai citai tautībai, jauns puisis, kas vēlas tieši to pašu, ko viņa vienaudži vēlējušies visā pasaules vēsturē. Tieši Matīsa parastumā, līdzīgi kā daudzos citos klasiskos vēsturei veltītos daiļliteratūras darbos, slēpjas romāna spēks.

Viņā nav nekāda urrāpatriotisma — vien cilvēciska nepieciešamība, neviena netraucētam, izpriecāties par savu jaunību un pakāpeniski nostāties pašam uz savām kājām. Šī iemesla dēļ ari viņa rīcība ir neplānota un balstās vien­kāršā cilvēkmīlestībā.

Māris Bērziņš “Svina garšā” savedis kopā un saplūdinājis savu pasaules pieredzējumu pretešķības, kas, attēlojot cita laikmeta kolīzijas un izvēles, viņu pašu pārradījušas rakstniekā, kurā gan pilsonis Bērziņš, gan Gūtenmorgens tapuši nedalāmi. Tabu tēmas romānā atklātas virtuozi un metaforu daudznozīmība ieguvusi simbolu slodzi, tādējādi nekļūstot par politiskas konjunktūras vai banālu saukļu placdarmu. Darbs, kas gandarī ar humānisma balss senaizmirsto dziļumu, kas spēj ‘ savienot ikdienišķo ņirbu ar mūžīgo gaismu.diena2015

indexarhīvs / yandex / mega

 

 

 

Valdis Artavs un Gunārs Bērziņš. Vēl cerība nav zaudēta

Vel ceriba nav zaudeta(V.ArtavsG.Berzins)

Nejubilejas izdevums

Šodien tas jau redzams aklam:
Esam Eiropā līdz kaklam.
Ielās mersedesi, fordi,
Kādos nemēdz braukt pat lordi.
Spekulanti bauda dzīvi,
Reketieri jūtas brīvi,
Laupītāji droši laupa,
Zin. ka likums viņus taupa.
Ir mums eiropiski prieki,
Eiropiski bezdarbnieki.
Un pat eiropiski pļāpas
Saeimā cik uziet trāpās.
Ko par cenām sacīt varam?
Esam Eiropai jau garām.
Tikai pēteriem un jāņiem
Algas tā kā afrikāņiem.

indexarhīvs    yandex    mega

Knuts Skujenieks. Uldis Bērziņš. Teika par Igora karagaitu

Teika par Igora karagaitu(K.skujenieks)

Teika par igora karagaitu” stāsta par patiesiem un seno rusu hronistiem labi pazīstamiem notikumiem: par Severas Novgorodas kņaza Igora 1185. gada sirojumu uz „poloviešiem” (jeb kumāniem, jeb kipčakiem), kurš noslēdzās ar gaužu neveiksmi, rusu karaspēka bojāeju, Igora un pārējo kņazu sagūstīšanu. Knuta Skujenieka un Ulža?Bērziņa atdzejojumā ar Marijas Pļuhanovas eseju un komentāriem. Mākslinieks Valdis Villerušs Attēlu datorapstrāde Aldis Aleks Redaktore Ināra Stašulāne Maketētājs Oskars Stalidzāns Korektore Ruta Puriņa. Ilustrācijām izmantotas miniatūras no vēstījuma par Igora karagaitu XV gadsimta Radzivilu hronikā, kas glabājas Krievijas Zinātņu akadēmijas bibliotēkā Sanktpēterburgā. 2014

indexarhīvs / yandex / mega

Jānis Bērziņš(sastādītājs). WikiLeaks – Nošaut nedrīkst apžēlot

WikiLeaksNosautnedrikstapzelotJBerzinsfb2

Politika. Sastādītājs un Prologa autors Jānis Bērziņš. (WikiLeaks – organizācija). Mēs esam pieraduši lepoties, ka dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā. Mēs uzskatām, ka visi esam vienlīdzīgi un dzīvojam pēc likuma, kas visiem ir viens. Mēs esam pārliecināti, ka esam brīvi, un allaž lepojamies ar dāvātajām vai iekarotajām brīvībām gribas brīvību, sapulču brīvību un vārda brīvību. Pie tā esam pieraduši un ka gan ne, ja par to nepārtraukti atgādina Eiropas, Amerikas un ANO politiskie līderi. Un tikai pa retam šo lepnumu saēd šaubu tārpiņš. Varbūt tādēļ, ka vārda un preses brīvība bez pieejas informācijai, kas attiecas uz visu sabiedrību, zaudē jēgu.

indexarhīvs    yandex    mega