Kriss Bodžaljans. Tuksneša meitenes

Pati noklusētākā masu slepkavība cilvēces vēsturē ir Osmaņu impērijas vērstais genocīds pret armēņu tautu. Par to šī nežēlīgā nozieguma veicēji ne tikai nerunā, bet arī cenšas darīt visu, lai pasaule neko neuzzinātu. Un, kā zināms, neatzīt savu vainu nozīmē atbrīvot sevi no atbildības.

Taču, cik gan ilgi ir iespējams noklusēt notikumu, kas ir aiznesis gandrīz 2 miljonu cilvēku dzīvību un licis veselai tautai būt izkaisītai pa visu pasauli. Emigrējušie atrada sev jaunas mājas, taču sāpe par nodarīto ir joprojām dzīva un tiek pārmantota no paaudzes paaudzē līdz pat šodienai. Šo pašu sāpi ir pārmantojis arī rakstnieks Bodžaljans. Lai arī viņa senči ir emigrējuši uz citu valsti pirms vairākām paaudzēm, viņš nav varējis neatskatīties uz savas dzimtas un zaudētās etniskās dzimtenes vēsturi.

Genocīds ir skāris katra armēņa ģimeni, tieši tāpēc to pieminēt, par to runāt un pieprasīt taisnīgu tiesu ir kļuvis par ikviena armēņa pienākumu. Bodžaljans, iegūstot slavu un atpazīstamību, atklādams par savas tautas traģisko likteni visai pasaulei, to jau ir izpildījis. Par spīti nežēlīgajam liktenim, mana tauta ir spējusi ne tikai izdzīvot, bet arī gūt lielus panākumus visos pasaules nostūros, un vienmēr tā atcerēsies par svarīgo pienākumu senču priekšā.

Aiks Karapetjans, režisors. jumava 2015 yandex

indexarhīvs  Mega