Herberts Dorbe. Pagātnes vējos

Romāns divās grāmatās:  Viņus gaidīja dzīve. Vaicāju jaunībai. Vēstījuma centrā ir Gundars. Viņa vecāki puslīdz nodrošināti, viņš varētu pieslieties bagātnieku dēliņiem vai arī dzīvot savrupu dzīvi, kā saka, neiejaucoties politikā. Bet rāmais vidusceļš viņam nav pieņemams, jo viņš grib izaugt par godīgu cilvēku un tāpēc nākas iepazīties ar skarbo dzīves īstenību. Attēlojot revolucionāros notikumus Ventspilī, policejisko režīmu skolā, cariskās politikas īstenotājus — pedagogus kā arī literārās dzīves aktīvākos darbiniekus, H. Dorbe pieturas pie konkrētības. Taču faktam, kas ņemts no konkrētās īstenības, jābūt ieaustam mākslinieciskā audumā, kopumā veidojot lirisku stāstu par jauniešiem. No pārspīlējumiem lirismā pasargā dzīves skarbās tiešamības fons, to rakstnieks zīmē vienkāršiem, pat pasausiem līdzekļiem. Šāds lirisma un prozaisma samērs bijis mērķtiecīgs romāna pamatkodola — jauniešu tēlu — veidojumā, jo rakstnieka mērķis bijis — neizskaistināt dzīves īstenību, lai gan katra cilvēka dzīvē jaunības gadi šķiet visskaistākie.

indexarhīvs  /   yandex  /  mega

Herberts Dorbe. Putni daino patiesību

Mazu stāstu krājums: Grāmatu auklētāja ; Tuksnesī ; Sveicināti, vēlie viesi ; Dzejnieka kāja ; Uzticība ; Pēc autografa ; Puisītis ; Rožu mācība ; Dots pret dotu ; Elēģiju zaglis ; Pirmais aiz zārka ; Ceļinieks apstājas ; Nabaga Jonatāns ; Andrīša secinājums ; Muša nogāza ; Vakarā ; Gudra rotaļa ; Skopa piedeva ; Kļūda ; Tēva acs ; Trīs ēzeli ; Te nu bija ; Neērtā stāvoklī ; Influence ; Ceļakāja ; Spurgailes skola ; Labradzietis ; Putni daino patiesību ; Bīsties grēka ; Zadiāna vilšanās ; Mākoņu raksti ; Sūdzību grāmata ; Pazudušā tēva atgriešanās

indexarhīvs / yandex / mega

 

Herberts Dorbe. Savu bēniņu direktors

savubeninu

Stāsti un tēlojumi: Vai tā vajadzēja? ; Savu bēniņu direktors ; Par puscenu ; Šalcošā saime ; 1.  No mazā pirkstiņa līdz jumta čukuram ; 2.   No tuvākiem kaimiņiem ; 3. Viesis no tālienes ; 4. Meža malā bērziņš auga ; 5. Aug liepiņa dārza mala ; 6. «Eglīte, tu mūsu rota» ; 7. Trīs no Stendes ; 8.Daudzvārdis ; 9. Saldais zaļums ; 10. Četras neveiksmes ; Viedokļu dažādība ; Ciekurciema cielava ; Tev nebūs bīties! ; Pie trešā loga ; Varbūt ; Grāvī ; Briedis un … tas otrs ; Labs labu nemaitā ; Labu gribēdama ; Kaktusam beigas ; Un ledus lūza ; Divi un trešais     Vecākās paaudzes rakstnieka stāstos ir savdabīgi Kurzemes puses darba cilvēku portreti — tie ir gan lauku ļaudis, gan pilsētnieki. Stāstu kolorītu veido interesantas sadzīves detaļas un neparastas situācijas.

indexarhīvs    yandex      mega

Herberts Dorbe. Brāļi, piecelieties

BralipiecelietiesHDorbefb2

Herberta Dorbes romāns «Brāļi, piecelieties» stāsta par lībiešu nemieriem Kurzemē pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākumā, sniedz ainu par tautas pašapziņas mošanos un ciņu pret muižniecību Dundagas apkaimē. Lielākā daļa romāna varoņu Ir vēsturiskas personas.

indexarhīvs   yandex   mega

Herberts Dorbe. Pie Ventas grīvas

PieVentasgrivasHDorbefb2

Romāns. Ir gluži likumsakarīgi, ka arī 1891. gada oktobra dienas iezīmētas to revolucionāro notikumu virknē, kas norisuši tavā novadā. Tavu vīru un sievu atmiņa saglabājusies arī jūrmalnieku līvu 1860. gada sacelšanās pret Dundagas muižturi Sakenu, kas Iivu nabadzīgajiem jūras un zemes arājiem bija sagatavojies ar jauno nomas līgumu uzlikt kaklā žņaudzošas verdzināšanas sakas. Sacelšanās priekšgalā pret Dundagas melno bruņinieku toreiz gāja drosmīgais tautas dēls Niks Šubergs. Viņš cīņu zaudēja, bet viņa nemiera dzirksts tautas sirdī palika. Un līvu cīņas garu nekāda vara vairs nebija spējīga iznīcināt. Šiem līvu nemieriem radnieciska uguntiņa uzliesmoja 1891. gada oktobrī Ventspilī. Tādā kārtā tava novada hronists ar mierīgu roku un sirdi var vēstures lapā ierakstīt, ka šī nemiera uguntiņa saglabājās dzīva līdz Piektā gada revolūcijas liesmām, kas spēji uzšāvās gan pilsētā, gan novadā — Sarkanmuižā, Dundagā, Zlēkās. šis mans stāsts ir par jau minētā 1891. gada nemierīgo rudeni.

indexarhīvs    yandex    mega

Herberts Dorbe. Uguns logā

UgunslogaHDorbefb2

Romans. Ernests Dinsberģis gandrīz pirms simt piecdesmit gadiem soļoja no pilsētas ar kanniņu petrolejas, ko iepildīt lampiņā — kaķacītī, lai skala vietā to aizdedzinātu tumšajos, garajos rudens un ziemas vakaros šajā atstatajā Dundagas novada dižo mežu nostūrī, kur mazajā četrrūšu skolas lodziņā tas bija redzamākais gaismas avots ne tikai vēlīnam ceļa gājējam vien. … Ernests Dinsberģis — apbrīnojams autodidakts, kura mūža sākums saistās ar verdziskajiem dzimtbūšanas laikiem, sarakstījis un laidis tautā ap simt divdesmit grāmatu, tulkojis pasaules klasiķu darbus …
indexarhīvs   yandex    mega