Šajos piecpadsmit nelielajos stāstiņos, protams, neizstāstījām visu naudas rašanās un attīstības gaitu. Blakus monētām, kurām ir gara un sena vēsture, pastāv arī papīra nauda, dažādi vērtspapīri utt. Arī par tiem varētu pastāstīt daudz interesanta, bet lai šī grāmatiņa paliek kā pamudinājums tālāk pētīt, lasīt citas grāmatas par naudas rašanos un attīstību. Notikumiem bagāta ir numismātikas vēsture. Taču bagātība pati rokā nedodas. Nezinātājam zaļas nosūbējušas ripiņas tā arī paliks nekam nederīgi nieki, viņš nemācēs izlasīt tur apslēpto. Bet apslēpts tur ir daudz — gan seno valdnieku dzimšanas un miršanas gadi, viņu valdīšanas laiks, attēlotas senas celtnes, kādas bieži vien nekur citur vairs neatrodam ne uzzīmētas, ne aprakstītas. Monētas pastāsta par seniem mākslas darbiem, kas nav saglabājušies līdz mūsdienām. Tā, piemēram, lielākā daļa izdaudzinātā sengrieķu skulptora Feidija (starp 500. un 490. g. p. m. ē.—431. g. p. m. ē.) darbu mūsdienu zinātniekiem zināmi vienīgi pēc senajām monētām. Monētas sniedz mums priekšstatu par tērpiem, frizūrām, ieročiem un sadzīves priekšmetiem, kas nav attēloti gleznās un zīmējumos. Šādas ziņas ir ļoti svarīgas senlaiku materiālās kultūras pētniekiem. Reizēm svarīgs ir pat viens pusizdzisis burtiņš uz apsūbējušas monētas — tas palīdz noteikt senu rakstības veidu. Tātad monētas, kas nokļuvušas nopietna zinātnieka rokās, var sniegt ļoti bagātīgu informāciju: tās palīdz datēt vēstures notikumus; attēli uz monētām palīdz etnogrāfiem, arheologiem, mākslas vēsturniekiem un valodniekiem; dažas īpatnības (monētu bojājumi, pārkalšanas pēdas un citas pārmaiņas ārējā izskatā) liecina par naudas reformām, politiskiem un saimnieciskiem sarežģījumiem.
