Valdemārs Kārkliņš. Karaliene Kristīna

Biogrāfisks romāns. Ilgu laiku karalienes Kristīnas personība bija klāta laikmeta putekļiem, apmētāta pamfletu un ķengu rakstu dubļiem, nonievāta un nesaprasta. Tad, pateicoties vēsturnieku pūlēm, tā negaidot cēlās jaunā gaismā. Notika brīnums — pasaule ieraudzīja modernas sievietes dzīvi, kura risinājās pirms trīssimts gadiem. 1626. gadā Marija Eleonora dzemdēja karalim Gustavam Ādolfam troņmantnieci Kristīnu — meiteni, kas bija iedrošinājusies nākt pasaulē, kad visa Zviedrija gaidija dēlu. No agras bērnības viņu audzināja kā princi un gatavoja Zviedrijas tronim. Drūma bērnība, vientuļa jaunība. Pirmās mīlestības reibonis beidzās ar rūgtu vilšanos. 18 gadu vecumā viņu kronē par varenās Zviedrijas karalieni, bet arī varas un slavas skurbums drīz gaist. 1654. gadā diženā Gustava Ādolfa meita labprātīgi nokāpj no troņa, kas Vasu ciltij bija piederējis 131 gadu.

indexarhīvs / yandex / mega

 

Jānis Kārkliņš. Latviešu pūcesspieģelis

pucesspiegelis

šanas dēkas 20. un 30. gadu Valmiera, pat Latvija nav iedomājama bez grāfa Miķeļa Amālijas dēla Vanaga, Šanas biedrības virsaiša: tālaika kalendāros, presē, satīriskajos izdevumos viņš bija ļoti populārs. Un šanietis Jānis Kārkliņš (1891—1975) vēlāk, 60. gados, Zviedrijā sakopo visā pasaulē izklīdināto šaniešu atmiņas par sava Virsaiša neparasto mūžu trijās biezās grāmatās —«Latviešu Pūcesspieģelis», it kā sasaucoties ar Šarla de Kostēra romānu «Leģenda par Pūcesspieģeli».

yandex

Latviešu pūcesspieģelis Kara vētrās un rāmā laikā. Otrā grāmata

Latviesupucesspiegelis2JKarklinsfb2

Visādām varām mainoties, Virsaitis represēts netiek. Laikam jau tāpēc, ka viņam nekas nepieder. Pēc kara viņš ilgāku laiku strādā par grāmatvedi apavu darbnīcā. Cilindru gan ir nomainījusi cepure ar nagu. Viņa pēdējā darba vieta, kad ir jau pāri septiņdesmitam, bet nav taču darba staža!— ir biešu kraušanas laukums Valmieras dzelzceļa stacijā. Un, lienot cauri stāvošām vagonu sastāvam, vilciens sakustas . .. Virsaitis pie samaņas nāk Valmieras slimnīcā. Jau — bez kājām. Mūža pēdējie desmit gadi aizrit Valmieras pansionātā.

indexarhīvs    yandex    mega

Valdemārs Kārkliņš. Zelta zvans

ZeltazvansVKarklinsfb2

Romānā saistoši attēlotas latviešu strēlnieku gaitas pēc 1917. gada revolūcijas un pilsoņu kara laikā. Ar diviem galvenajiem tēliem — Aleksandru Midegu un Nikolaju Vaivadu — autors atklāj, kā strēlnieki sadalās divās pretējās nometnēs — “baltajos” un “sarkanajos”. Izkarojušies pa plašo Krieviju, beigu beigās abi varoņi gan tomēr sadzird dzimtenes aicinājumu. Daiļdarba vēsturiskajā, vielā ir izmantoti arī vēsturiski personāži. Tā, piemēram, Ģederta Veldres tēlā skaidri samanāmi leģendārā strēlnieku vadoņa Fridriha Brieža vaibsti. Romāna spraigo, dramatisko sižetu ik pa brīdim atdzīvina joku plēsēji strēlnieki Vilis Avens un Žanis Oga, kurus varētu uzskatīt par Šveika līdziniekiem latviešu literatūrā.

indexarhīvs     yandex     mega