Virsleitn. Ādolfs Kontrovskis. Bruņoto spēku kvalitatīvā un skaitliskā nozīme karā

brunoto-speku-kvalitativa-un-skaitliska-nozime-kara

Cik vilinošas arī būtu cerības uz mūžīgu mieru zemes virsū, tomēr bruņotā cīņa vēl ilgus gadus būs tautu likteņu galvenā noteicēja. Neskatoties uz to, ka kultūras progress iet milzu soliem, cilvēces pirmdzimtā daba palikusi tā pati, varbūt pat ļaunāka, nekā pirms tūkstoš gadiem. Ja arī ikdienišķā dzīvē tā slēpjas zem kultūras segas, tad tomēr vēstures ritmā laiku pa laikam rodas tādi apstākļi, kad cilvēces ļaunie instinkti parādās visā pilnībā. Neapmierināto nekur un nekad nav trūcis. Dzīvotgriba ir dzenulis labāku dzīves apstākļu meklēšanai. Tas ir dabas likums, ka stiprais tos cenšas iegūt uz vājākā rēķina. Zemes lodes iespējamo labumu pārkārtošana starp atsevišķiem cilvēkiem, šķirām un veselām tautām ir notikusi visos laikos. Tā notiek arī šodien, gan mierīgu sarunu ceļā, gan draudiem un solījumiem, gan bruņotā cīņā. Tautu tiesības uz zemes lodes labumu izmantošanu noteic spēks. Bet šim spēkam nav paliekošas vērtības, — viņš var dilt un augt. Katra tāda pārmaiņa izsauc vēstures gaitā pulsojumus un vērtību pārkārtošanu. Tā, piemēram, Vācijas spēka apziņa pirms pasaules kara bija tas faktors, kas sekmēja pasaules kara izcelšanos. Vācijai šķita, ka viņas rīcībā esošais vairs neatbilst tam, ko prasa tās gods un ko var garantēt viņas spēks. Ja tagad, pēc zaudētās cīņas, tā spiesta būt mierā ar to, kas ir, tad, ļoti var būt, tikai līdz nākošam spēka briedumam. Tāpēc tautām, kuru kaimiņu dzīvot griba pulso pāri robežām, vienīgais un drošākais miera garants bijis un būs — bruņotais spēks.

Rīga. 1933. g. Autora izdevums.

indexarhīvs / yandex / mega