Ivans Sergejevičs Turģeņevs. Kopoti raksti.

Devītais sējums. Asja Un citi stāsti: Asja ; Vēstules ; Klāra Miļiča ; Veci portreti ; Aplamis ; Ugunsgrēks uz jūŗas ; Alekseja tēva stāsts ; Pirmā mīlestība

 Desmitais sējums.  Nelaimīgā ; Paipala ; Suns  ; Rēgi ; Diezgan      Dzejas prozāSādža ; Saruna ; Vecene ; Suns ; Sāncensis ; Ubags ; „Un muļķis tevi pels ; Pašpieticīgais ; Dzīves gudrība ; Pasaules gals ; MĀsa ; Muļķis ; Austrumzemju leģenda ; Divējas četrrindas ; Zvirbulis ; Galvas kausi ; Strādnieks un Baltrocis ; Roze ; J. P. Vrevskas piemiņai ; Pēdējā satikšanās ; Slieksnis ; Apciemojums ; Necessitas — Vis — Libertas ; Nabagdāvana ; Kukainis ; Kāposti ; Zilgmes valsts ; Divējādi bagātnieki ; Vecītis ; Korespondents ; Divi brāļi ; Dzīrās pie Augstākā Gara ; Sfings ; Nimfas ; Draugs un ienaidnieks ; Kristus ; Akmens ; Dūjas ; Rītu! Rītu! ; Daba ; „Pakārt viņu!“ ; Ko es domāju? ; „Cik skaistas, cik svaigas bija rozes ;Jūras brauciens ; N. N ; Pag! ; Mūks ; Mēs vēl cīnīsimies ; Lūgšana ; Krievu valoda ; Cilvēks ar pelēkām brillēm ; Viņu gals ; Leitnanta Bubnova dēkas .

indexarhīvs / yandex / mega

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). KOPOTI RAKSTI

Lai arī kā mūsdienu sabiedrības atsevišķos slāņos Ļeņins tiek kritizēts, lamāts, zākāts un apsaukāts, tomēr jāatzīst, ka K. Marksa un F. Engelsa utopisko plānu par taisnīgu valstisku iekārtu viņam gandrīz izdevās realizēt, tādējādi pierādot savu ģenialitāti un izcilās organizatora un oratora spējas. Ne velti pateicīgā cilvēces daļa ievietoja viņa mirstīgās atliekas mauzolejā. Diemžēl cilvēku apziņas līmenis nebija un nav izaudzis līdz šādas valstiskas iekārtas pastāvēšanas iespējai, nav izaudzis līdz pakāpei, kad to varētu realizēt bez revolūcijas, asinsizliešanas, jukām, sabrukuma un diktatūras pat mūsdienu civilizācijai. Ļeņins par kādu gadu tūkstoti aizsteidzās priekšā sava laika sabiedrības attīstībai.  Kas attiecas uz Marksa, Engelsa, Ļeņina darbu kritizēšanu un zākāšanu, pirms to sākt darīt, būtu tomēr ieteicams vispirms ar tiem kaut nedaudz iepazīties, nevis akli pieņemt sabiedrībai uzspiestos stereotipus.

Lielā utopista Ļeņina rakstu grāmatas, atrastas makulatūrā.  

Piedevām pēc atsevišķas saites var lejupielādēt grāmatu skanus un par jaunu apstrādāt ar datorprogrammām. Skanu saarhivētajos failos ir arī grāmatu DjVU.

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). I Sējums 1893—1894

Visu zemju propletārieši, savienojieties!

Jaunas saimnieciskas kustības zemnieku dzīvē (Sakarā ar V. J. Postņikova grāmatu «Dienvidkrievijas zemnieku saimniecība»)

Sakarā ar тā saucamo jautājumu par tirgiem 1894. g.

Kas tie tādi «tautas draugi» un kā viņi karo pret sociāldemokrātiem? (Atbilde uz žurnālā «Russkoje Bogatstvo» rakstiem pret marksistiem)

Narodnicisima ekonomiskais saturs un tā kritika Strūves kga gramatā (marksisma atspoguļojums burzuaziskajā literatūrā) (Par P. Struves grāmatu «Kritiskas piezīmes jautājumā par Krievijas ekonomisko attīstību». S.-P. 1894. g.)

I nodaļa. Zemteksta komentārs par narodņicisma profession de foi

II nodaļa. Narodņiku socioloģijas kritika

III nodaļa. Kā ekonomiskos jautājumus nostāda narodņiki un kā Struves kgs

IV nodaļa. Kā Strūves kgs izskaidro dažas pazīmes Krievijas pēcreformas ekonomikā

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins) 2 Sējums 1895 — 1897

Šai sējumā ievietoti V. I. Ļeņina 1895.—1897. gadā sarakstītie darbi.

Pirmā šai sējumā iespiesto darbu grupa — „Fridrihs Engelss“, „Sociāldemokrātiskās partijas programas projekts un izskaidrojums”, „Krievijas sociāldemokrātu uzdevumi” un „No kāda mantojuma mēs atsakāmies?” — veltīta Krievijas marksistu programas, taktikas un organizācijas uzdevumu izstrādāšanai.

Šā sējuma ievērojamu daļu aizņem Ļeņina ekonomiskie raksti, kas vērsti pret narodņikiem: „Par ekonomiskā romantisma raksturojumu”, „Mājrūpniecības skaitīšana Permas guberņā 1894./1895. gadā un „mājrūpniecības” vispārīgie jautājumi”, „Narodņiku fantastiskās projektēšanas pērles” u. c.

Trešajā darbu grupā, kas ievietota šai sējumā, ietilpst Ļeņina aģitācijas darbi: brošūras „Likuma izskaidrošana par naudas sodiem, ko uzliek strādniekiem fabrikās un rūpnīcās” un „Jaunais fabriku likums”, uzsaukumi „Torntona fabrikas strādniekiem un strādniecēm” un „Cara valdībai”, raksts „Par ko domā mūsu ministri?”.

Sagatavojot darbu „Par ekonomiskā romantisma raksturojumu” legālajiem izdevumiem 1897. un 1898. gadā, Ļeņins aiz cenzūras apsvērumiem bija spiests rakstīt vārdu „marksisma teorija” vietā — „visjaunākā teorija”; „Marksa” vietā — „pazīstamais vācu ekonomists”; „šis socialisms” vietā — „šī mācība” u. tmt. Izdodot šo darbu 1908. gadā, Ļeņins šo izteicienu lielāko daļu ir vai nu labojis pašā tekstā, vai arī paskaidrojis piezīmēs. Iepriekšējos V. I. Ļeņina Rakstu izdevumos darbu „Krievijas sociāldemokrātu uzdevumi” iespieda pēc Ļeņina rokraksta noraksta. Šis noraksts satur dažas pārrakstīšanas kļūdas un citas neprecizitātes, ko izdarījis pārrakstītājs. Šai Rakstu izdevumā šis darbs tiek iespiests pēc 1902. gadā izdotās brošūras teksta, ko skatījis cauri un izlabojis Ļeņins.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 3.sējums. Kapitālisma attīstība Krievijā

Šai darbā autora nolūks bija aplūkot jautājumu: kā izveidojas iekšējais tirgus Krievijas kapitālismam? Ir zināms, ka šo jautājumu jau sen izvirzījuši galvenie narodņiku uzskatu pārstāvji (viņu priekšgalā ir V. V. un N.—ona kgs2), un mūsu uzdevums būs šo uzskatu kritika. Mēs atzinām, ka šai kritikā nav iespējams aprobežoties ar pretinieku uzskatu kļūdu un nepareizību iztirzāšanu; mums šķita, ka, atbildot uz izvirzīto jautājumu, nepietiek, ja minam faktus, kas runā par iekšējā tirgus izveidošanos un augšanu, jo varētu rasties iebildums, ka šādi fakti izraudzīti patvaļīgi un ka nav minēti fakti, kas runā pretim. Mums šķita, ka nepieciešams aplūkot un censties visumā attēlot visu kapitālisma attīstības procesu Krievijā. Pats par sevi saprotams, ka atsevišķai personai tik plašs uzdevums nebūtu pa spēkam, ja uz to neattiecinātu dažus aprobežojumus. Pirmkārt, kā tas jau pēc virsraksta redzams, jautājumu par kapitālisma attīstību Krievijā mēs aplūkojam vienīgi no iekšējā tirgus viedokļa, jautājumu par ārējo tirgu un datus par ārējo tirdzniecību atstādami sāņus. Otrkārt, mēs aprobežojamies ar pēcreformas laikmetu vien. Treškārt, mēs lielāko tiesu un gandrīz vienīgi aplūkojam datus par iekšējām, tīri krieviskām guberņām. Ceturtkārt, mēs aprobežojamies tikai ar procesa ekonomisko pusi vien. Bet arī pēc visiem minētajiem ierobežojumiem atlikušais temats ir ārkārtīgi plašs. Autors nebūt sev neslēpj, cik grūti un pat bīstami apskatīt tik plašu tematu, bet viņam šķita, lai noskaidrotu jautājumu par iekšējo tirgu Krievijas kapitālismam, ir absolūti nepieciešams parādīt, kāds sakars un savstarpēja atkarība ir atsevišķām daļām tanī procesā, kas norit visos sabiedriskās saimniecības novados. Tāpēc mēs aprobežojamies, aplūkodami procesa pamatlīnijas, tā speciālāku studēšanu atstādami tālākiem pētījumiem.

Mūsu darba plāns ir šāds. I nodaļā mēs cik iespējams īsi aplūkosim abstraktās politiskās ekonomijas teorētiskās pamattēzes jautājumā par iekšējo tirgu kapitālismam. Tas būs it kā ievads pārējai, faktiskai sacerējuma daļai un tālākajā iztirzājumā atbrīvos no nepieciešamības daudzkārt atsaukties uz teoriju. Trijās nākamajās nodaļās mēs pacentīsimies raksturot zemkopības kapitālistisko evolūciju pēcreformas Krievijā, proti — II nodaļā tiks iztirzāti zemstu statistiskie dati par zemniecības sairšanu, III — dati par muižnieku saimniecības pārejas stāvokli, par to, kā šās saimniecības klaušu sistēmas vietā stājas kapitālistiskā sistēma, un IV — dati par tām formām, kādās notiek tirdznieciskās un kapitālistiskās zemkopības izveidošanās. Trīs turpmākās nodaļas būs veltītas kapitālisma attīstības formām un stadijām mūsu rūpniecībā: V nodaļā mēs aplūkosim pirmās kapitālisma stadijas rūpniecībā, proti — sīkajā zemnieku rūpniecībā (tā sauktajā māj-rūpniecībā); VI nodaļā — datus par kapitālistisko manufaktūru un par kapitālistisko mājas darbu un VII nodaļā — datus par mašinizētās lielrūpniecības attīstību. Pēdējā (VIII) nodaļā mēs mēģināsim norādīt uz sakaru starp atsevišķām, jau iepriekš minētām procesa daļām un sniegt šā procesa vispārējo ainu.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). Raksti. 4 sējums 1898 — aprīlis 1901

Recenzija. Parvyss. Pasaules tirgus un lauksaimniecības krize. Ekonomiski apcerējumi. Recenzija. R. Gvozdevs. Kulaki-augļotāji, viņu sabiedriski ekonomiskā nozīme. S.-pēterburgā, 1899. Vēl par realizācijas teorijas jautājumu

Recenzija. Tirdznieciski rūpnieciskā krievija. Rokasgrāmata tirgotājiem un fabrikantiem. Sastādīta tirdzniecības un manufaktūru departamenta statistiskās nodaļas priekšnieka a. A. Blaua redakcijā. S.-pēterburgā, 1899.

Atbilde p. Ņeždanova kgm

Krievijas sociāldemokrātu protests

Recenzija. S. N. Prokopovičs. Strādnieku kustība rietumos

Recenzija. Kari Kаutskу. Bernstein und das social-demokratishe programm. Eine antikritik

Raksti avīzei „rabočaja gazeta

Mūsu partijas programas projekts

Atpakaļrāpulīgs virziens krievijas sociāldemokrātijā

Sakarā ar „profession de foi“

Par rūpniecības tiesām

Par streikiem utt

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 5 Sējums Ļeņins. Raksti-5

Sējumā ievietoti Ļeņina raksti un piezīmes, kas publicēti ,,Iskrā“: „Ar ko sākt?“, „Jauna kauja”, „Vērtīga atzīšanās”, „Krizes mācība”, „Dzimtkungi darbā”, „Cīņa pret bada cietējiem”, „Ārzemju lietas”, „Saruna ar ekonomisma aizstāvjiem”, „Demonstrāciju sākums”, ..Politiskā aģitacija un „šķiras viedoklis” “ un citi. Šais rakstos Ļeņins atsaucas uz visiem svarīgākajiem Krievijas iekšējās dzīves jautājumiem, apgaismo partijas celtniecības un proletariāta šķiras cīņas konkrētos uzdevumus.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins) 6 Sējums janvāris 1902 — augusts 1903

Sējumā ievietoti „Materiāli KSDSP programas izstrādāšanai”, kas rāda Ļeņina cīņu ,,Iskras“ redakcijas iekšienē par strādnieku šķiras partijas revolucionārās programas izstrādāšanu.

Ievērojamu sējuma daļu sastāda darbi, kas veltīti agrārajam zemnieku jautājumam, mācībai par strādnieku šķiras savienību ar zemniecību: „Krievijas sociāldemokrātijas agrarā programa”, brošūra „Trūcīgajiem lauku ļaudīm” un citi darbi.

Nacionālā jautājuma izstrādāšanai, cīņai pret buržuāzisko un sīkburžuazisko nacionālismu veltīti raksti „Nacionālais jautājums mūsu programmā”, „Vai ebreju proletariātam vajadzīga „patstāvīga politiska partija”” un citi darbi.

Šinī sējumā ievietoti šādi darbi, kas vērsti pret eseriem: „Revolucionārais avanturisms”, „Pamattēzē pret eseriem”, „Kāpēc sociāldemokrātijai jāpieteic noteikts un nesaudzīgs karš sociālistiem revolucionāriem?” un cili.

Raksti „Patvaldība grīļojas…“, „Strūves kgs, ko atmaskojis viņa paša līdzstrādnieks”, „Politiskā cīņa un politikanisms” rāda Ļeņina cīņu pret buržuāzisko liberālismu.

„Vēstule biedram par masu organizatoriskajiem uzdevumiem”, „KSDSP statutu projekts” veltīti marksistiskas partijas organizatorisko principu izstrādāšanai.

Sējumā ietilpst darbs „Jautājumā par KSDSP komiteju un grupu ziņojumiem visas partijas kongresam”, tāpat arī KSDSP II kongresa rezolūcija projekti un runas, kas raksturo Ļeņina darbību partijas kongresa sagatavošanā un izvešanā.

Šinī sējumā pirmoreiz V. I. Ļeņina Rakstos iespiesti šādi viņa darbi: „Par demonstrācijām”, „Par sociāldemokrātiskās kustības uzdevumiem”, „Pamattēzē pret eseriem”, „Vidusskolu skolniekiem”, „Fragments no raksta pret eseriem”, „Krievijas Organizācijas komitejas aicinājuma projekts Līgai, Savienībai un Bunda ārzemju komitejai”, „Marksistiskie uzskati par agraro jautājumu Eiropā un Krievijā”, „Plāns rakstam pret eseriem”, „Pirmā runa, apspriežot partijas statūtus”, „Runa jautājumā par attiecībām pret skolu jaunatni”, „Bunda nacionālisma pēdējais vārds”.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins) 7 Sējums septembris 1903 — decembris 1904

Sējumā ietilpst grāmata „Solis uz priekšu, divi soļi atpakaļ”, kas bija boļševiku partijas organizatoriskā sagatavošana.

Šai sējumā iespiesto darbu ievērojama daļa — „Stāsts par KSDSP II kongresu”, raksts „Solis uz priekšu, divi soļi atpakaļ”. “N. Ļeņina atbilde Rozai Luksemburgai“, runas un rezolūcijas Krievijas revolucionārās sociāldemokrātijas ārzemju līgas kongresā un partijas Padomes sēdēs, uzsaukuma projekts „Partijai”, brošūra „Zemstes kampaņa un “Iskras” plāns — ir vērsta pret meņševiku oportunismu organizācijas un taktikas jautājumos un viņu šķellniecisko darbību.

Šai sējumā ievietotās vēstules — „Vēstule CK locekļiem, „Centrālās Komitejas pieciem locekļiem”, „Vēstule CK aģentiem un KSDSP komiteju locekļiem, kuri izteikušies par partijas II kongresa vairākumu”, „Vēstule Gļebovam (V. A. Noskovam)“ — rāda Ļeņina cīņu pret samierniecismu.

Darbi „Ko gribam panākt?”, „Partijai”, „Vēstule biedriem”, „Paziņojums par Organizācijas Komitejas nodibināšanu un Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas III kārtējā kongresa sasaukšanu” rāda, kā Ļeņins vadījis KSDSP III kongresa sagatavošanu. Vairākuma Komiteju Biroja un boļševiku avīzes „Vperjod” organizēšanu.

Pirmoreiz V. I. Ļeņina Rakstos ievietoti šādi dokumenti, ko iespiež šai sējumā: „Paziņojums sakarā ar Martova referātu, vēstule „KSDSP СО redakcijai” par Ļeņina izstāšanos no „Iskras redakcijas sastāva, rezolūcijas projekts par partijas III kongresa sasaukšanu un Ļeņina ceturtā runa partijas Padomes sēde par partijas literatūras izdošanu, un „Paziņojums par Vairākumu Komiteju Biroja nodibināšanu”.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 8 Sējums 1893—1894

Astotajā sējumā ietilpst V. I. Ļeņina darbi, kas sarakstīti no 1905. gada janvara līdz jūlijam, Krievijas pirmās revolūcijas sākuma periodā. Sējuma lielāko daļu aizņem raksti, kas publicēti boļševiku nelegālajās avīzēs ,,Vperjod“ un ,,Proļetarij“.

Darbos: „Patvaldība un proletariats”, ,,Port-Arturas krišana”, „Eiropas kapitāls un patvaldība”, „Sagrāve” — dota patvaldības militārā sabrukuma un politiskās krīzes analizē un paredzēta revolūcijas nenovēršamība Krievijā.

Darbi: „Divas taktikas”, „Vai mums jāorganizē revolūcija?”, „Jauni uzdevumi un jauni spēki”, „Par revolucionāro pagaidu valdību”, „Proletariāta un zemniecības revolucionārā demokrātiskā diktatūra”, „Revolucionārā armija un revolucionārā valdība” — veltīti boļševiku partijas revolucionārās taktikas pamatošanai un attīstīšanai, ineņše-viku oportunistiskās taktikas atmaskošanai un kritikai.

Darbos: „Laiks beigt”, „Īss apraksts par šķelšanos KSDSP”, „III kongresa lēmumu vispārējais plāns”, ,.KSDSP III kongresa rezolūciju projekti”, „Pirmais solis”, ..Bonapartistu stiķi”, „Otrais solis”, „Atklāta vēstule KSDSP Padomes priekšsēdētājam b. Pļehanovam” — redzama Ļeņina cīņa pret meņševiku šķeltniecisko darbību, par KSDSP III kongresa — pirmā boļševistiskā kongresa — sagatavošanu.

Sējuma ievērojamu daļu aizņem KSDSP III kongresa dokumenti, Ļeņina referāti, runas un uzstāšanās kongresā, viņa uzrakstītās rezolūcijas par bruņoto sacelšanos, par revolucionāro pagaidu valdību, par zemnieku kustības atbalstīšanu, sakarā ar notikumiem Kaukazijā un citas.

Sējumā ietilpst ari darbi, kas vērsti pret buržuāzisko liberālismu: „Liberāļu agrarā programa“, „Politiskie sofismi“, „Buržuāziskās nodevības pirmie soļi“, „ „Revolucionāri” baltos cimdos”, „Proletariāta ciņa un buržuāzijas sulainiskums”.

Sējumā iespiesti četrpadsmit darbi, kas pirmoreiz tiek ievietoti V. I. Ļeņina Rakstos. Šie darbi veltīti Krievijas revolucionāro notikumu analizei un KSDSP III kongresa jautājumiem.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 9 Sējums 1905 jūnijs — novembris

Sējumā ievietota vēsturiskā grāmata „Sociāldemokrātijas divas taktikas demokrātiskā revolūcijā, kurā Ļeņins ir devis klasisku meņševiku taktikas kritiku, ģeniāli pamatojis boļševiku taktiku un padarījis marksismu bagātāku ar jaunu revolūcijas teoriju. Grāmatas pēcvārda otrā nodaļa pirmoreiz tiek iespiesta pilnīgi visa pēc rokraksta, daļu no kura atrada 1940. gadā.

Sējumā iespiesti raksti „Proletariats cīnās, buržuāzija zogas pie varas”, „Ruligina Domes boikots un sacelšanās, „Monarhistiskās buržuāzijas astē vai revolucionārā proletariāta un zemniecības priekšgalā?», „Parlamentarisma spēle, „No aizsargāšanās — uzbrukumā un citi. Šajos rakstos Ļeņins aizstāv strādnieku šķiras revolucionāro taktiku, dod norādījumus par bruņotās sacelšanās sagatavošanu, atmasko liberālās buržuāzijas viltus „demokrātismu» un meņševiku izlīgšanas taktiku.

Rakstos „Sociāldemokrātijas attiecības pret zemnieku kustību”, „Socialisms un zemniecība» un „Sīkburžuaziskais un proletāriskais socialisms» Ļeņins pamato un izskaidro boļševiku stratēģisko cīņas plānu par buržuāziski demokrātiskās revolūcijas pāraugšanu sociālistiskā-revolūcijā.

Raksti „Politiskais streiks un ielu cīņas Maskavā, „Maskavas notikumu mācības, „Viskrievijas politiskais streiks» un „Revolūcijas pirmā uzvara» veltīti oktobra vispārējam politiskajam streikam.

Ļeņina darbi „Priekšvārds brošūrai „Strādnieki par šķelšanos partijā, „Jautājumā par partijas apvienošanos» un citi ir vērsti pret meņševiku šķeltniecisko darbību.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 10 Sējums novembris 1905 — jūnijs 1906

Boļševiku legālajā avīzē „Novaja Žizņ” iespiestajos rakstos: „Par partijas reorganizāciju”, „Karaspēks un revolūcija”, „Proletariats un zemniecība”, „Mirstošā patvaldība un jaunie tautas varas orgāni” un citos ir noteikti partijas uzdevumi Krievijas pirmās revolūcijas periodā.

Brošūra „Kadetu uzvara un strādnieku partijas uzdevumi” un darbi, kurus Ļeņins sarakstījis pēc 1905. gada decembra bruņotās sacelšanās sakāves, rezumē un vispārina revolūcijas pirmā gada pieredzi.

Darbā „Strādnieku partijas agrarās programas caurskatīšana” iztirzāta un pamatota boļševiku agrarā programa par muižnieku zemes konfiskāciju un visas zemes nacionalizāciju. ‘

Ievērojamu vietu sējumā ieņem darbi, kas veltīti partijas IV (Apvienošanās) kongresam: „Taktikas platforma KSDSP Apvienošanās kongresam”, runas un uzstāšanās kongresā, „Ziņojums par KSDSP Apvienošanās kongresu”.

Sējumā iespiests V. I. Ļeņina Rakstos pirmoreiz ietilpinātais darbs „Mūsu uzdevumi un strādnieku deputātu Padome”, kurā Ļeņins novērtē Padomes kā sacelšanās orgānus un jaunas, revolucionārās varas dīgļus.

Jauni dokumenti, kas pirmoreiz iespiesti Rakstos, ir Ļeņina atsevišķās runas KSDSP IV (Apvienošanās) kongresā: Runa, aizstāvot Muratova (Morozova) papildinājumu par parlamenta sociāldemokrātisko frakciju. Rezolūcija par mandatu komisijas pārskatiem kongresam, Iesniegums par nepieciešamību kongresam apstiprināt protokolus, Rakstisks iesniegums kongresa 17. sēdē, Rakstisks iesniegums kongresa 21. sēdē; runas un uzstāšanās KSDSP Pēterburgas pilsētas konferencē (1906. gada februārī un martā). Rakstos pirmoreiz ietilpināti Ļeņina darbi: „Rezolūcija un revolūcija, „Pat kaulēties negrib!, kas iespiesti 1906. gadā boļševiku legālajā avīzē „Volna“. Abi raksti vērsti pret kadetiem.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 11 Sējums jūnijs 1906 — janvāris 1907

Vienpadsmitajā sējumā ietilpst V. I. Ļeņina darbi, kas sarakstīti laikā no 1906. gada jūnija līdz 1907. gada janvārim. Liela daļa šai sējumā ievietoto darbu veltīti jautājumiem, kas saistīti ar I Valsts domes sociāldemokrātu frakcijas darbību, ar Domes atlaišanu un II Domes vēlēšanu kampaņas sākumu.

Raksti „Maskavas sacelšanās mācības”, „Rokas nost!” un „Partizānu karš” veltīti jautājumiem par bruņotas sacelšanās organizēšanu un taktiku.

Darbos „Sakarā ar mūsu Domes frakcijas deklarāciju”, „Kas stāv par savienību ar kadetiem?”, „Kadetu piebalsotāji”, „Politiskā krīze un oportunistiskās taktikas izgāšanās” un „Domes atlaišana un proletariāta uzdevumi” Ļeņins atmasko meņševiku taktiku atbalstīt kadetisko Domi un lozungu par Domes ministru kabinetu no kadetiem, politiski novērtē I Domes atlaišanu un nosaka partijas uzdevumus šai periodā.

Darbi „Sociāldemokrātija un vēlēšanu vienošanās”, „īpašs ieskats”, kas iesniegts KSDSP Viskrievijas novembra konferencē, „Aicinājuma projekts vēlētājiem”, „Par blokiem ar kadetiem”, „Sociāldemokrātija un Domes vēlēšanas”, „„Dzirdēsi muļķa spriedumu”… (No s.-d. publicista piezīmēm)” veltīti II Domes vēlēšanu kampaņas jautājumiem.

Rakstos „Krievijas politisko partiju klasifikācijas mēģinājums”, „Eseru meņševiki” un „Mietpilsoniskums revolucionārā vidē” analizēta Krievijas politisko partiju šķiriskā būtība.

V. I. Ļeņina Rakstos pirmoreiz ievietota lapiņa „Ko vēlēt Valsts domē?“, rakstiņš „Bunda savienošanās ar Krievijas sociāldemokrātisko strādnieku partiju un raksts „Strādnieku partijas uzdevumi un zemniecība, kas izskaidro boļševiku galveno vēlēšanu kampaņas lozungu par pilnīgi patstāvīgu proletariāta šķiras politiku un par to, ka nav pieļaujami bloki ar kadetiem.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 12 Sējums 1907 janvāris —jūnijs

Vairāki sējumā iespiestie darbi veltīti KSDSP revolucionārajai taktikai II Valsts domes vēlēšanu kampaņas periodā — kreisā bloka aizstāvēšanai un cīņai pret meņševis-tisko politiku vienoties ar kadetiem. Pie tiem pieder: „Sociāldemokrātijas vēlēšanu kampaņa Pēterburgā, „Kā balsot vēlēšanās Pēterburgā? (Kam izdevīgas pasakas par melnsimtnieku briesmām?) „Otrā Dome un otrais revolūcijas vilnis”, „Par oportunisma taktiku”, „Boļševiki un sikburžuazija”, „Domes vēlēšanas un Krievijas sociāldemokrātijas taktika”, „Drīzā Domes padzīšana un taktikas jautājumi” un citi.

Sējumā ietilpst Ļeņina dokumenti un raksti par KSDSP V kongresa sagatavošanu, kā arī viņa referāti un runas kongresā: „Rezolūciju projekti KSDSP pieklājām kongresam”, raksts „Revolucionārās sociāldemokrātijas platforma”, „Ziņojums KSDSP V kongresam sakarā ar šķelšanos Pēterburgā un ar to saistīto partijas tiesas nodibināšanu”, „Referāts par attiecībām pret buržuāziskajām partijām” un citas runas.

Darbi — „Referāts Pēterburgas organizācijas konferencē jautājumā par Domes kampaņu un Domes taktiku”, „Šķelšanās rīkotāji par nākamo šķelšanos”, „Reorganizācija un šķelšanās likvidēšana Pēterburgā” parāda Ļeņina cīņu par KSDSP Pēterburgas organizācijas idejisko saliedēšanu uz bo|ševisma principu pamata.

Ļeņina darbi — „Priekšvārds L. Kugelmanim rakstīto K. Marksa vēstuļu krievu tulkojumam” un „Priekšvārds grāmatas ,,J. F. Rekera, J. Dicgena, F. Engelsa, K. Marksa u. c. vēstules F. A. Zorgem u. c.“krievu tulkojumam” — raksturo, kāda teorētiska un politiska nozīme ir K. Marksa un F. Engelsa korespondencei, ko pirmoreiz krievu valodā daļēji publicēja 1907. gadā.

ŠAai sējumā ievietoti arī Ļeņina raksti par agraro jautājumu: „Runas projekts agrarajā jautājumā olrajā Valsts domē” un „Agrārais jautājums un revolūcijas spēki”.

Sējumā tiek iespiesti darbi, kas ievietoli V. I. Ļeņina Rakstos pirmoreiz: „Sakarā ar Pēterburgas pils. Maskavas rajona pārskatu par II Domes vēlēšanām”, „Piezīme pie Igaunijas sociāldemokrātu rezolūcijas” un „Pirmais svarīgais solis”, kurā V. I. Ļeņins kritizē II Domes deputātu meņševiku oportunistisko rīcību.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

 Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 13 Sējums  jūnijs 1907 — aprīlis 1908

Raksti „Pret boikotu”, „Publicista piezīmes”, „Revolūcija un kontrrevolūcija”, „Trešā Dome”, „Politiskas piezīmes”, „Jaunā agrarā politika” ir veltīti tā Krievijas politiskā, stāvokļa analizei un novērtējumam, kāds bija izveidojies pēc pirmās revolūcijas sakāves, un partijas organizāciju uzdevumu noteikšanai reakcijas laikmetā. Šajos rakstos, tāpat kā šajā sējumā publicētajās Ļeņina runās KSDSP Pēterburgas un Viskrievijas konferencē, Ļeņins ir formulējis arī Domes boļševiku taktikas uzdevumus jaunajā posmā.

Sējumā ietilpst ļoti svarīgi Ļeņina darbi par agraro jautājumu: „Agrārais jautājums un Marksa kritiķi” (X—XII nodaļa) un „Sociāldemokrātijas agrarā programa Krievijas pirmajā revolūcijā 1905.—1907. gadā”.

Sējumā ievietots „Priekšvārds” V. I. Ļeņina pirmajam, trīssējumu rakstu krājumam „12 gados”, kuru pilnīgi izdot neizdevās cenzūras spaidu dēļ. Priekšvārds ir to cīņu īss vēsturisks apskats, kuras vedis Ļeņins par revolucionāro marksismu pret liberālismu un oportunismu.

Rakstā „Arodbiedrību neitralitāte”, kas ietilpst sējumā, Ļeņins kritizē Pļehanova un meņševiku oportunismu, kuri mēģināja novirzīt Krievijas strādnieku kustību pa tredjunisma ceļu.

Divos rakstos ar vienādu nosaukumu „Starptautiskais sociālistiskais kongress Štutgartē” atspoguļota Ļeņina, boļševiku cīņa pret oportunismu starptautiskajā strādnieku kustībā. Rakstos atmaskota Vācijas sociāldemokrātu novirzīšanās no revolucionārā marksisma pozīcijām.

Sējumā iespiesti darbi, kas V. I. Ļeņina Rakstos ievietoti pirmoreiz: „KSDSP trešās konferences („Viskrievijas otrās“) rezolūcijas projekts jautājumā par piedalīšanos III Valsts domes vēlēšanās”, „Rezolūcijas projekta uzmetums par Viskrievijas arodbiedrību kongresu”, piezīme „Par Pļehanova rakstu”, „Avīzes „Proļetarij” redakcijas paziņojums”.

„Priekšvārdā Voinova (A. V. Lunačarska) brošūrai par partijas attiecībām pret arodbiedrībām”, kas arī Rakstos ievietots pirmoreiz, Ļeņins uzstājas pret arodbiedrību „neitralitātes” lozungu, norādot uz nepieciešamību tuvināt arodbiedrības partijai, lai attīstītu proletariāta sociālistisko apziņu un audzinātu proletariātu revolucionārās sociāldemokrātijas garā.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 14 Sējums 1908. Materialisms un empiriokriticisms

Šajā darbā Ļeņins sniedzis krievu mahistu un viņu ārzemju filozofisko skolotāju antimarksistisko uzskatu vispusīgu kritiku. Ļeņina darbs līdz ar to ir „marksisma teorētisko pamatu — dialektiskā un vēsturiskā materiālisma — aizstāvēšana un visa tā materiālistisks vispārinājums, ko vien svarīgu un nozīmīgu sasniegusi zinātne un vispirms dabas zinātnes veselā vēsturiskā periodā, periodā no Engelsa nāves līdz Ļeņina grāmatas „Materialisms un empiriokriticisms“ iznākšanai”. (,,VK(b)P vēsture. īsais kurss”.)

Darbs „Materialisms un empiriokriticisms” kļuvis par paraugu partejiskai, nesamierināmai cīņai pret dialektiskā un vēsturiskā materiālisma ienaidniekiem.

Sējumā ietilpst arī Ļeņina 1908. gada pavasarī sarakstītās tēzes „Desmit jautājumi referentam”, uz kurām pamatojoties boļševiku frakcija publiski norobežojās no filozofiskajiem uzskatiem, kādi bija maehistam Bogdanovam un viņa piekritējiem, kas 1905. gadā pieslējās boļševikiem.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 15 Sējums marts 1908 — augusts 1909

Sējumā ievietoti Ļeņina raksti un piezīmes, kas publicēti avīzēs ,,Pro]etarij“ un ,,Social-Demokrat“, KSDSP piektās (Viskrievijas) konferences un avīzes ,,Proļetarij“ paplašinātās redakcijas apspriedes dokumenti.

Darbos: ,,Uz taisna ceļa“, „Par Krievijas revolūcijas novērtējumu”, „Par Krievijas revolūcijas ,,dabu“”, „Par pašreizējā momenta novērtējumu”, „Uz ceļa” — Ļeņins raksturo trešā jūnija valsts apvērsumu, nosprauž partijas uzdevumus un izstrādā tās taktiku Stolipina reakcijas periodam, atmasko meņševiku likvidatorismu.

Raksti „Sakarā ar divām vēstulēm”, „Sakarā ar rakstu „Par kārtējiem jautājumiem” “, „Boļševisma karikatūra”. „Likvidatorisma likvidācija” un avīzes „Proļetarij” paplašinātās redakcijas apspriedes dokumenti vērsti pret ,,likvidatorismu pa kreisi” — pret otzovismu, ultimatismu un dieva taisīšanu.

Darbos: „Agrārais jautājums Krievijā XIX gadsimta beigās”, „Sociāldemokrātijas agrarā programa Krievijas revolūcijā. Autoreferāts”, „Р. Maslovs histērijā”, „Dažas piezīmes sakarā ar P. Maslova „Atbildi” “, ,,No redakcijas” un „Kā Pļehanovs un KO aizstāv revizionismu” — Ļeņins aizstāv un attīsta marksistisko teoriju agrarajā jautājumā.

Rakstos „Degošais materials pasaules politikā”, „Karojošais militarisms un sociāldemokrātijas antimilitarā taktika”. „Notikumi Balkānos un Persijā”. „Starptautiskā sociālistiskā biroja sēde“ Ļeņins apgaismo svarīgākos starptautiskos notikumus un nosaka revolucionārās sociāldemokrātijas taktiku cīņā pret militārismu.

Sējumā iespiesti seši dokumenti, kas V. I. Ļeņina Rakstos ievietoti pirmoreiz. Rakstā „Mierīgā angļu un vācu strādnieku demonstrācija” Ļeņins atsedza kapitālistu laupīšanas tieksmes, viņu gatavošanos karam un parādīja revolucionārās strādnieku kustības pieaugšanu. Dokumenti ,.Boļševiku paziņojums” un „Vācijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Valdei” veltīti boļševiku cīņai pret meņševikiem likvidatoriem KSDSP piektajā (Viskrievijas) konferencē. Divas runas avīzes „Proļetarij” paplašinātās redakcijas apspriedē un „Boļševiku Centra vēstules projekts Kapri salas skolas Padomei” vērsti pret otzovistiem, ultimātistiem un dieva taisītājiem.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 16 Sējums septembris 1909 — decembris 1910

Sējuma pamatsaturs ir raksti un dokumenti, kas veltīti cīņai par partiju, par tās revolucionārajiem principiem, pret diviem oportunisma veidiem partijā: likvidatoriem, „partijas tiešajiem pretiniekiem”, un otzovistiem, „partijas slepenajiem ienaidniekiem”, kā arī pret samierinātājiem, kuri slēpa tiklab vienus, kā arī otrus oportunistus.

Cīņai pret likvidatorismu — liberālās buržuāzijas aģentūru partijā — veltīti darbi: „Atmaskotie likvidatori”, „Likvidatoru paņēmieni un boļševiku partejiskie uzdevumi”, „Avīze „Golos Social-Demokrata” un Čerevaņins”, „Likvidatoru „Balss” pret partiju”.

Raksti: „Par otzovisma un dieva taisīšanas piekritēju frakciju”, „Saruna ar Pēterburgas boļševikiem”, „Apkaunojoša izgāšanās”, „Par „vperjodiešu” frakciju” vērsti pret otzovismu un ultimatismu.

Darbā „Publicista piezīmes” dots KSDSP CK 1910. gada janvāra plēnuma lēmumu novērtējums, raksturota cīņa plēnumā pret likvidatoriem, trockistiem un samierinātājiem.

Raksti: „Starptautiskā sociālistiskā biroja vienpadsmitā sesija”, „Jautājums par kooperatīviem Starptautiskajā sociālistiskajā kongresā Kopenhāgenā”, „Divas pasaules”, „Domstarpības Eiropas strādnieku kustībā” vērsti pret oportūnismu Eiropas strādnieku kustībā, pret II Internacionāles vadoņu nodevīgo politiku.

Raksti: „Partijas iekšējās cīņas vēsturiskā nozīme Krievijā”, „Par streiku statistiku Krievijā” veltīti 1905.— 1907. gada revolūcijas pieredzes pētīšanai.

Sešpadsmitajā sējumā ievietoti astoņi dokumenti, kas V. I. Ļeņina Rakstos iespiesti pirmoreiz: „Vēstule Kapri skolas klausītājiem”, kas atmasko Kapri skolas antipartejisko darbību; „Par idejisko sairumu un sajukumu Krievijas sociāldemokrātijā”; „Par grupu „Vperjod””; „Paziņojums par avīzes „Rabočaja Gazeta” izdošanu”; „Atklāta vēstule visiem sociāldemokrātiem partijniekiem”, kur iztirzāts partijas iekšējais stāvoklis pēc KSDSP CK Janvara plēnuma 1910. gadā; divi iesniegumi KSDSP Centrālajai Komitejai. Šie dokumenti, tāpat kā sešpadsmitā sējuma rakstu vairākums, veltīti cīņai par partiju, cīņai divās frontēs.

No jauna ievietoto rakstu vidū — lielais Ļeņina darbs „Šolaiku zemkopības kapitālistiskā iekārta“,

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 17 Sējums  decembris 1910 — aprīlis 1912

Sējuma galveno daļu sastāda darbi, kuros atspoguļota cīņa par partiju, pret revolūcijas renegātiem — likvidatoriem un viņu rokaspuišiem.

Darbos „Par stāvokli partijā, „Mūsu likvidētāji (Par Potresova kgu un V. Bazarovu), „Par varas sociālo struktūru, perspektīvām un likvidatorismu, „Partijas grāvēji „leģendu grāvēju lomā, „Legalista saruna ar likvidatorisma pretinieku, „Liberālās strādnieku partijas manifests, „No Stolipina „strādnieku partijas nometnes” V. I. Ļeņins atsedz Likvidatorisma idejiskās saknes un būtību un atmasko sistemātisko partijas vadošo orgānu darba jaukšanu, ko dara likvidatori.

Rakstā „Par samierinātāju jeb likumīgo jauno frakciju” tiek rādītas samierinātāju bezprincipu svārstības uz likvidatorisma pusi.

Rakstos „Kadeti un oktobristi, „Sākums atmaskojumiem par k.-d. partijas sarunām ar ministriem, „Politiskās partijas trešās Domes 5 gados, „Kadetu bloks ar progresistiem un tā nozīme Ļeņins rāda kontrrevolucionarā liberālismā partijas — kadetu partijas šķirisko dabu.

IV Valsts domes vēlēšanām veltīti darbi „Par vēlēšanu kampaņu un vēlēšanu platformu, „IV Valsts domes vēlēšanu kampaņā, „Vēlēšanu kampaņas principiālie jautājumi.

Lielu vietu sējumā aizņem dokumenti, kas apgaismo, kāda nozīme ir partijas Pragas konferencei, kura padzina no partijas meņševikus un noformēja boļševiku partijas patstāvīgu pastāvēšanu. Pie šiem dokumentiem pieder: raksts „Partijas krizes atrisināšana”, „Rezolūcijas projekts par likvidatorismu un par likvidatoru grupu”, Pragas konferences rezolūcijas, „Ziņojums Starptautiskajam sociālistiskajam birojam par KSDSP Viskrievijas konferenci, brošūra „Anonims no avīzes ,,Vorwārts“ un stāvoklis KSDSP“, „Vēstule Starptautiskā sociālistiskā biroja sekretāram Hismansam”.

Sējumā ietilpst pazīstamais V. I. Ļeņina raksts „Par dažām marksisma vēsturiskās attīstības īpatnībām”.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 18 Sējums  aprilis 1912 marts 1913

Sējuma galveno saturu sastāda darbi, kuros Ļeņins analizē Krievijas jaunās revolūcijas pieaugšanas sociāli ekonomiskos un politiskos iemeslus; izstrādā boļševiku partijas lakliku jauno revolucionāro uzplūdu apstākļos; atmasko liberālās buržuāzijas kontrrevolucionarismu un meņševiku likvidatoru, trockistu, vperjodiešu nodevīgo lomu strādnieku kustībā. Šiem darbiem pieskaitāmi raksti: „Revolucionārie uzplūdi1‘, „Politiskās partijas Krievijā”, brošūra „Par pašreizējo stāvokli KSDS Partijā”, „Likvidatori pret partiju”, „Kā P. B. Akselrods atmasko likvidatorus” un citi.

Liela grupa darbu: „IV Domes vēlēšanu kampaņa un revolucionārās sociāldemokrātijas uzdevumi”, „Reformistu platforma un revolucionāro sociāldemokrātu platforma”, „Vēlēšanu rezultāti”, „Jautājumā par dažām strādnieku deputātu runām” u. c. veltīta IV Valsts domes vēlēšanu kampaņai, vēlēšanu iznākumu novērtējumam un Domes sociāldemokrātiskās frakcijas darbībai.

Rakstos „„Krievijas agrarā jautājuma” būtība”, „Stolipina un narodņiku agrarās programas salīdzinājums”, „Pēdējais vārstulis” u. c. Ļeņins atsedz Stolipina agrarās politikas būtību un parāda tās kraha neizbēgamību.

Rezolūcijās, kas pieņemtas KSDSP CK „februāra” apspriedē ar partijas darbiniekiem un kas iespiestas šai sējumā, doti vadoši norādījumi par visiem svarīgākajiem s.-d. darba jautājumiem Krievijā.

Sējumā tiek iespiesti piecpadsmit darbi, ko pirmoreiz ietilpina V. I. Ļeņina Rakstos. Šie darbi veltīti cīņai pret likvidatoriem un boļševiku partijas taktikas jautājumu izstrādāšanai.

„Vēstulē J. V. Staļinam” Ļeņins dod direktīvus norādījumus IV Domes boļševikiem deputātiem.

Dokuments „Jautājumā par strādnieku deputātiem Domē un par viņu deklarāciju” ir deklarācijas projekts IV Domes sociāldemokrātiskajai frakcijai.

Darbos — „Nelegālā partija un legālais darbs”, „Atbilde likvidatoriem”, „Sākotnējais postskriptums brošūrai „Par pašreizējo stāvokli KSDS Partijā” “, „Vai tagad par strādnieku kustības pamalu var būt „koalīciju brīvības” lozungs?”, „Vēstule Šveices strādniekiem”, „Par attiecībām pret likvidatorismu un par vienību. Tezes” un „Sākotnējais postskriptums pie raksta „Revolucionārā streika un ielu demonstrāciju attīstība” “ — V. I. Ļeņins kritizē likvidatoru unTrocka uzskatus, kurš pilnīgi atbalstīja likvidatorus.

Raksti „Kadeti un lielburžuazija” un „Konstitucionālo iluziju bojā eja” veltīti kontrrevolucionarās liberālās buržuāzijas partijas — kadetu — Domes taktikas atmaskošanai.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 19 Sējums marts 1913 — decembris

Deviņpadsmitajā sējumā ietilpst V. I. Ļeņina darbi, kas sarakstīti 1913. gadā no marta līdz decembrim Krievijas revolucionārās kustības jaunu uzplūdu periodā. Sējuma lielāko daļu sastāda raksti, kas publicēti legālajā boļševis-tiskajā presē: avīzēs ,,Pravda“ un „Naš Putj“ un žurnālā „Prosveščeņije.

Rakstos „Marksisma trīs avoti un trīs sastāvdaļas*, „Jozefa Dicgena nāves divdesmit piektajā gadadienā, „Par Šķiru cīņas liberālo un marksistisko izpratni, „Marksa sarakstīšanās ar Engelsu Ļeņins iztirzā un attīsta tālāk marksisma teorijas pamatjautājumus.

Rakstos „Par KSDSP nacionālo programu, „Strādnieku šķira un nacionālais jautājums un citos izstrādāta un pamatota boļševiku programa nacionālajā jautājumā.

Ievērojama vieta šai sējumā ir rakstiem, kas vērsti pret meņševikiem likvidatoriem, trockistiem, bundistiem un eseriem, kā arī rakstiem, kas veltīti cīņas jautājumiem par boļševiku partijas un strādnieku šķiras vienotības nostiprināšanu. Pie tādiem pieder: „Strīda jautājumi, „Par strādnieku vienotību, „Vai „Pravda ir pierādījusi bun-distu separātismu?, „Arī trudoviks, kā arī rezolūcijas, kas pieņemtas Poroņinā KSDSP CK „vasaras apspriedē ar partijas darbiniekiem.

Darbos „Revolucionārā proletariāta maija svētki, „Streiku sekmīgums 1912. gadā, salīdzinot ar pagātni, „Kārtu un šķiru loma atbrīvošanās kustībā, „Liberāļi IV Domes aizstāvju lomā Ļeņins apgaismo jautājumu par politiskās krizes nobriešanu Krievijā visas tautas mērogā, rāda proletariāta vadošo lomu augošajā revolucionārajā kustībā un atmasko liberālās buržuāzijas kontrrevolucionarismu.

Rakstos „Vai zemniecība kļūst turīgāka vai nabagāka?’, „Zemes ierīcība un trūcīgie lauku ļaudis, „Agrārais jautājums un Krievijas pašreizējais stāvoklis Ļeņins parāda zemnieku pamatmasas grimšanu nabadzībā un izputēšanu Stolipina agrarās politikas rezultātā un izvirza boļševiku partijai un strādnieku šķirai uzdevumu iesaistīt zemniecību aktivā cīņā pret patvaldību.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 20 Sējums decembris 1913 — augusts 1914

„Kritiskas piezīmes nacionālajā jautājumā”, kas sarakstīts mazliet agrāk un tika pa daļām iespiests 1913. gadā no oktobra līdz decembrim.

Sējuma lielāko daļu aizņem darbi, kas veltīti boļševiku cīņai pret oportunismu Krievijas un starptautiskajā strādnieku kustībā: pret likvidatoriem, trockistiem, vperjodiešiem, eseriem un II Internacionāles oportunistiem. Šiem darbiem pieskaitāmi: „Augusta” bloka iziršana”, „Par vienības pārkāpšanu, ko aizsedz ar klaigām par vienību”, „Narodņicisms un likvidatorisms kā sairšanas elementi strādnieku kustībā”, „Idejiskā cīņa strādnieku kustībā”, „Par “vperjodiešiem” un par grupu „Vperjod””, „KSDSP CK ziņojums un instruktīvi norādījumi CK delegācijai Briseles apspriedē”, „Pasteigsies — ļaudis smīdināsi”, „Par Kautska vēstuli” un citi.

Boļševiku programas pamatošanai un attīstīšanai nacionālajā jautājumā veltīti darbi „Kritiskas piezīmes nacionālajā jautājumā” un „Par nāciju pašnoteikšanās tiesībām”.

Ievērojamu vietu sējumā aizņem raksti par agraro jautājumu. Starp tiem ir „Zemniecība un algotais darbs”, „Dzimtbūšanas saimniecība uz laukiem” un „Zemes jautājums Krievijā”.

Sējumā tiek iespiesti raksti, kas ievietoti V. I. Ļeņina Rakstos pirmoreiz: „Latviešu marksistu lēmumi un likvidatori” un „Atbilde uz avīzes „Leipziger Volkszeilung” rakstu”. Šajos rakstos Ļeņins atmasko, kā likvidatori sagroza partijas lēmumus un slēpj objektivos datus par naudas iemaksām marksistiskajai avīzei un likvidatoru avīzei. Rakstos tāpat pirmoreiz ievietoti darbi: „Likumprojekts par nāciju tiesību vienlīdzību un par nacionālo mazākumu tiesību aizsardzību” un raksts „Polijas s.-d. opozicija krustceļos”, kas agrāk publicēti Ļeņina rakstu un materiālu krājumā XXX „instruktivie norādījumi” CK delegācijai Briseles apspriedē papildināti ar jaunu V. I. Ļeņina vēstuli.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 21 Sējums  augusts 1914 — decembris 1915

Šajos darbos Ļeņins pacēla cīņas karogu pret imperiālistisko karu un starptautisko socialšovinismu, pamatoja boļševiku partijas teoriju un taktiku kara. miera un revolūcijas jautājumos.

Grupa darbu — „Revolucionārās sociāldemokrātijas uzdevumi Eiropas karā“, „Eiropas karš un starptautiskais socialisms”, „Karš un Krievijas sociāldemokrātija”, „Par savas valdības sakāvi imperiālistiskā karā”, „Socialisms un karš” un citi — veltīta galvenokārt kara novērtējumam un proletāriskās partijas un starptautiskās strādnieku kustības uzdevumu noteikšanai.

Ievērojama vieta sējumā ir darbiem, kuri atmasko starptautisko socialšovinismu un centrismu, kuri atsedz II Internacionāles kraha cēloņus. Pie tiem pieder: „II Internacionāles krahs”, „Par cīņu pret socialšovinismu”, „Sociālistiskās Internacionāles stāvoklis un uzdevumi”, „Revolucionārie marksisti Starptautiskajā sociālistiskajā konferencē 1915. g. 5.—8. septembrī” un cili.

Vairāki darbi vērsti galvenokārt pret socialšovinismu Krievijā: „Krievu Zidekumi”, „Zem sveša karoga”, „Par stāvokli Krievijas sociāldemokrātijā”, „Krievijas sakāve un revolucionārā krīze”, „Par divām revolūcijas līnijām” un citi.

Rakstā „Par Eiropas Savienoto Valstu lozungu”, kas sarakstīts 1915. gada augustā, Ļeņins formulējis ģeniālo secinājumu par sociālismā uzvaras iespēju sākumā dažās zemēs vai pat vienā, atsevišķi ņemtā zemē.

šajā sējumā ietilpsi Ļeņina darbs „Kārlis Markss“, kas koncentrēti un reizē ar to vispusīgi raksturo Marksa mācību.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 22 Sējums decembris 1915 — jūlijs 1916

Sējumā ievietots darbs „Jauni dati par kapitālisma attīstības likumiem zemkopībā. Kapitālisms un zemkopība Amerikas Savienotajās Valstīs”, kurā Ļeņins kritizējis antimarksistisko teoriju par zemkopības nekapitalislisko evolūciju kapitālistiskajā sabiedrībā.

Lielu daļu sējuma aizņem raksti, kuros Ļeņins pamato un izskaidro boļševiku lozungus un proletariāta uzdevumus pasaules imperiālistiskā 1914.—1918. g. kara periodā, atmasko atklātos socialšovinistus, kā arī centristus, kas ir slepenie socialšovinisti. Šiem rakstiem pieskaitāmi: „Oportunisms un II Internacionāles krahs”, „Par opozicijas uzdevumiem Francijā”, „Par mieru bez aneksijām un par Polijas neatkarību kā dienas lozungiem Krievijā”, „Vilhelms Kolbs un Georgijs Pļehanovs”, „Par „miera programu””, „KSDSP Centrālās Komitejas priekšlikums 2. sociālistiskajai konferencei”, „Par Vācijas un ne Vācijas šovinismu” un citi.

Sējumā ievietota slavenā grāmata „Imperialisms kā kapitālisma augstākā stadija”, kurā Ļeņins marksistiski analizējis imperiālismu kā kapitālisma pēdējo fāzi un parādījis, ka „imperialisms ir proletariāta sociālās revolūcijas priekšvakars”. Uz šās analīzes pamata Ļeņins izvirzīja jaunu teorētisku nostādni par to, ka sociālismā uzvara ir iespējama sākumā vienā atsevišķi ņemtā kapitālistiskā zemē un ka nav iespējama sociālisma vienlaicīga uzvara visās zemēs. Šās ģeniālās nostādnes formulējumu Ļeņins devis divos rakstos: „Par Eiropas Savienoto Valstu lozungu”, kas sarakstīts 1915. gada augustā, un „Proletāriskās revolūcijas kara programa”, kas sarakstīts 1916. gada rudenī.

Tā bija jauna, nobeigta sociālistiskās revolūcijas teorija, kas padarīja marksismu bagātāku un virzīja to uz priekšu.

Tēzēs „Sociālistiskā revolūcija un nāciju pašnoteikšanās tiesības” un rakstā „Diskusijas rezultāti par pašnoteikšanos“ Ļeņins attīstīja tālāk boļševiku programas pamattēzes nacionālajā jautājumā. Rakstā „Par Juniusa brošūru” Ļeņins kritizē Vācijas kreiso sociāldemokrātu politiskās kļūdas.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 23 Sējums augusts 1916 — marts 1917

Darbu lielākā daļa atspoguļo Ļeņina un boļševiku cīņu pret imperiālistisko karu un II Internacionāles partiju vadoņu — atklāto socialšovinistu un centristu — nodevīgo politiku. Pie šiem darbiem pieskaitāmi raksti: „Imperialisms un sociālismā sašķelšanās, „Vesels desmits „sociālistisku” ministru, „Buržuāziskais pacifisms un sociālistiskais pacifisms, „Strādniekiem, kas atbalsta cīņu pret karu un pret sociālistiem, kuri pārgājuši savu valdību pusē un citi raksti.

Sējumā iespiests ievērojamais raksts „Proletāriskās revolūcijas kara programa”, kurā Ļeņins, pamatojoties uz datiem par imperiālistisko kapitālismu, kas apskatīti grāmatā „Imperialisms kā kapitālisma augstākā stadija, attīstījis jaunu teorētisku nostādni, pēc kuras sociālismā uzvara vienā laikā visās zemēs tiek uzskatīta par neiespējamu, bet sociālisma uzvara vienā, atsevišķi ņemtā kapitālistiskā zemē tiek atzīta par iespējamu un kurā viņš pamatojis tēzi par taisnīgiem un netaisnīgiem kariem.

Ievērojamu sējuma daļu sastāda darbi, kuros Ļeņins noteicis revolucionāro sociāldemokrātu uzdevumus imperiālistiskā pasaules kara laikā. (1914.—1918.): „Kreiso ciniervaldistu uzdevumi Šveices s.-d. partijā, „Principiālās tezes kara jautājumā, „Par tēvijas aizstāvēšanas jautājuma nostādni, „Neitralitātes aizstāvēšana un cili raksti.

Rakstos “Par dzimstošo „imperiālistiskā ekonomismavirzienu, “Atbilde P. Kijevskim (J. Pjatakovam), „Par marksisma karikatūru un par „imperiālistisko ekonomismu“ Ļeņins kritizē Buharina un Pjatakova antipartejiskās grupas marksismam naidīgo poziciju un jaunos vēsturiskos apstākļos attīsta boļševiku programu nacionālajā jautājumā.

Sējumā ietilpst „Referāts par 1905. gada revolūciju” kuru Ļeņins nolasījis Cirihē strādnieku jaunatnes sapulcē nn kurā Ļeņins devis dziļu un vispusīgu Krievijas pirmās revolūcijas pieredzes vispārinājumu.

„1917. gada 4. (17.) marta tēžu uzmetums”, „Vēstules no tālienes”, „Par KSDSP uzdevumiem Krievijas revolūcijā”, „Revolūcija Krievijā un visu zemju strādnieku uzdevumi”

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 24 Sējums 1917 aprīlis — jūnijs

Sējumā ievietotas slavenās Aprīļa tēzes, kurās Ļeņins deva partijai un proletariātam teorētiski pamatotu, konkrētu cīņas plānu pārejai no buržuāziski demokrātiskās revolūcijas uz sociālistisko revolūciju un izvirzīja lozungu par Padomju republikas organizēšanu kā par proletariāta diktatūras vislabāko politisko formu.

Darbos: „Vēstules par taktiku, „Proletariāta uzdevumi mūsu revolūcijā, „Politiskās partijas Krievijā un proletariāta uzdevumi” — tiek attīstītas Apriļa tēžu idejas.

KSDS(b)P Petrogradas pilsētas un Viskrievijas Septītās (Apriļa) konferences materiālos ietilpst Ļeņina runas un rezolūcijas visos kara un revolūcijas pamatjautājumos: par pašreizējo momentu, par karu, par attiecībām pret Pagaidu valdību, par Padomēm, par agraro un nacionālo jautājumu.

,.Pravdā” publicētie Ļeņina raksti un rakstiņi („Par divvaldību”, „Karš un Pagaidu valdība”, „Brāļošanās nozīme”, „Tautas biedēšana ar buržuāziskām briesmām”, „Par „patvarīgu” zemes „sagrābšanu” un citi) veltīti politiskās dzīves un šķiru cīņas svarīgāko notikumu nozīmes izskaidrošanai masām, masu saliedēšanai ap boļševiku partiju un viņu sagatavošanai sociālistiskajai revolūcijai.

Sējumā iespiesti materiāli partijas programas pārstrādāšanai, kuros Ļeņins izstrādāja partijas jaunās programas pamattēzes.

Skrejlapa „Uzsaukums visu karojošo zemju zaldātiem” un „Runa Putilova rūpnīcas mītiņā 1917. g. 12. (25.) maijā”

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 25 Sējums 1917 jūnijs — septembris

Sējumu ievada V. I. Ļeņina runas Viskrievijas I strādnieku un zaldatu deputātu Padomju kongresā. Šajās runās un tāpat ari rakstos „Sapinušies un nobaidītie”, „Pretrunīga pozicija“, „Astoņpadsmitais jūnijs”, „Revolūcija, uzbrukums un mūsu partija”, „Kur noveduši revolūciju eseri un meņševiki?” un „Šķiru pārmaiņas” Ļeņins atmasko Pagaidu valdības kontrrevolucionāro politiku un meņševiku un eseru izlīgšanas tieksmi, pamato boļševiku programu cīņā par revolūcijas pamatjautājumu atrisināšanu un izskaidro, ka tikai Padomju vara var izraut mūsu zemi no kara un sabrukuma, panākt mieru un dot zemniekiem zemi.

Vairākos rakstos: „Politiskais stāvoklis”, „Par lozungiem”, „Par konstitucionālām ilūzijām”, „Revolūcijas mācības” Ļeņins nosprauž jaunu boļševiku partijas taktiku sakarā ar to, ka politiskā situācijā zemē pēc 3.—5. jūlija notikumiem bija krasi mainījusies.

Darbā „Draudošā katastrofa un kā pret to cīnīties” Ļeņins iztirzā boļševiku partijas ekonomisko platformu un secina, ka vienīgais līdzeklis, kā glābt zemi no tuvojošās katastrofas, ir proletāriskā revolūcija.

Sējumā ietilpst slavenais darbs „Valsts un revolūcija”, kurā Ļeņins attīsta marksistisko teoriju par valsti un aizstāv to pret oportunistu izkropļojumiem un banalizēšanu.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 26 Sējums septembris 1917 — februāris 1918

Liela grupa darbu, kas ietilpst sējumā, veltīta jautājumiem, kā boļševiku partija sagatavoja Oktobra bruņoto sacelšanos. Pie tiem pieder: „Boļševikiem jāņem vara“, ,,Marksisms un sacelšanās, „Krize nobriedusi, „Vai boļševiki noturēs valsts varu?, „Nomaļus stāvošā padomi, direktīvas vēstules partijas Centrālajai Komitejai, Petrogradas un Maskavas komitejām. Šais pagrīdē sarakstītajos darbos Ļeņins atlīsta Marksa domas par sacelšanos kā mākslu un nosprauž sacelšanās konkrēto plānu.

Ievērojamu vietu sējumā ieņem Ļeņina referāti, runas un uzstāšanās Padomju kongresos, partijas un padomju darbinieku apspriedēs, uzsaukumi un aicinājumi iedzīvotājiem, kuri rāda Ļeņina kā partijas un darba ļaužu masu vadoņa darbību, kā Padomju valsts organizatora un vadītāja darbību Padomju valsts pastāvēšanas pirmajos mēnešos.

Sējumā ievietoti Padomju varas pirmo dekretu projekti un dekrēti, kurus sarakstījis V. I. Ļeņins un kurus viņš parakstījis kā Tautas Komisāru Padomes Priekšsēdētājs: „Dekrets par mieru, „Dekrēts par zemi, „Nolikuma projekts par strādnieku kontroli, „Dekrēta projekts par atsaukšanas tiesībām, „Dekreta projekts par banku nacionalizācijas realizēšanu un par nepieciešamajiem pasākumiem sakarā ar to“, „Dekreta projekts par Satversmes sapulces atlaišanu un citi.

Ļeņina cīņa pret trockistu un „kreiso komunistu provokatorisko, nodevīgo politiku jautājumā par Brestas miera noslēgšanu atspoguļota darbos: „Miera sarunu programas Konspekts, „Par nelaimīgā miera jautājuma vēsturi, runās KSDS(b)P CK sēdēs 1918. gada janvarī un februāri un cilos dokumentos.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 27 Sējums 1918 februāris — jūlijs

Sējumā ietilpst referāti, runas un raksti, kas atspoguļo Ļeņina darbību, vadot partiju un Padomju valsti periodā, kad notiek cīņa par mieru, par Padomju Krievijas revolucionāro izstāšanos no imperiālistiskā kara, par Padomju varas nostiprināšanu un sociālistiskās celtniecības izvēršanu atelpas dienās, tieši pēc Brestas miera noslēgšanas.

Ievērojamu vietu sējumā ieņem dokumenti, kas vērsti pret Trocka un „kreiso komunistu” provokatorisko politiku, politiku uztiept karu jaunajai Padomju republikai, kurai vēl nebija armijas. Šeit pieskaitāmi raksti: „Par revolucionāro frāzi”, „Miers vai karš?”, „Smaga, bet nepieciešama mācība”, „Dīvainais un drausmīgais”, „Uz lietišķa pamata”, „Nopietna mācība un nopietna atbildība”, kā arī referāti un noslēguma runas jautājumā par mieru partijas VII kongresā un IV Ārkārtējā Padomju kongresā.

Darbā „Par „kreiso” bērnišķīgumu un par sīkburžuaziskumu“ rezumēta cīņa pret „kreisajiem komunistiem” Brestas miera un iekšējās politikas jautājumos, raksturoti „kreisie komunisti” kā „trakot sākušā sīkburžuja” interešu paudēji, kā „imperiālistiskās provokācijās ierocis”. Tajā laikā partijai nebija zināms, ka Trockis, Buharins un viņu līdzdalībnieki jau 1918. gadā bija nodibinājuši kontrrevolucionāru sazvērestību. kuras nolūks bija izjaukt miera sarunas, izprovocēt vācu uzbrukumu un ar vācu imperiālistu durkļu palīdzību iznīcināt Padomju varu.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 28 Sējums  jūlijs 1918 — marts 1919

Sējumā tiek iespiests V. I. Ļeņina klasiskais darbs — grāmata „Proletāriskā revolūcija un renegāts Kautskis“. Šajā darbā Ļeņins attīsta mācību par Padomju valsti, analizē padomju demokrātijās kā augstākā tipa demokrātijās būtību šķiru sabiedrībā, atsedz radikālo pretstatu starp padomju un buržuāzisko demokrātiju un atmasko Kautska un citu II Internacionāles vadoņu oportunismu un sulainisko izturēšanos pret imperiālistiem. Padomju demokrātijās raksturojumu un buržuāziskās demokrātijās kritiku Ļeņins sniedz arī vairākos citos darbos, kas publicēti šajā sējumā: „Par „demokrātiju” un diktatūru”, „Vēstule Amerikas strādniekiem”, „Vēstule Eiropas un Amerikas strādniekiem”, „Iekarotais un pierakstītais”, kā arī tēzēs un runās, kas veltītas III, Komunistiskās, Internacionāles dibināšanai.

Sējuma satura lielāko daļu sastāda Ļeņina referāti un runas strādnieku sapulcēs, Padomju, arodbiedrību kongresos, Viskrievijas Centrālās Izpildu Komitejas, KK(b)P Maskavas pilsētas konferences un cilu organizāciju sēdēs.

Šajās runās, kas atspoguļo Ļeņina kā partijas vadoņa un Padomju valsts vadītāja darbību, centrālais jautājums ir — organizēt sociālistiskās tēvijas aizstāvēšanu un vispusīgu palīdzību Sarkanajai Armijai, kā arī uzdevums nostiprināt tās aizmuguri.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 29 Sējums  1919 marts — augusts

Sējumā ietilpstošo darbu lielākā daļa ir Ļeņina referāti un runas kongresos, konferencēs, sapulcēs un mītiņos. Šajos darbos atspoguļojas V. I. Ļeņina kā valstsvīra darbība un tiek apgaismoti komunistiskās partijas un Padomju varas politikas svarīgākie jautājumi tanī periodā: sociālistiskās tēvijas aizsardzība, attiecības pret vidējo zemniecību un cīņa ar saimnieciskajām grūtībām.

Ievērojamu sējuma daļu aizņem Ļeņina referāti un runas KK(b)P VIII kongresā — Centrālās Komitejas pārskats, referāts un galavārds par partijas programu, referāts par darbu uz laukiem un citi.

Daudzi darbi: „Referāts par Padomju republikas ārējo un iekšējo stāvokli” Maskavas Padomes plēnuma Ārkārtējā sēdē 1919. g. 3. aprilī, „Vēstule Petrogradas strādniekiem par palīdzību Austrumu frontei”, ,,KK(b)P CK tezes sakarā ar Austrumu frontes stāvokli”, „Referāts par arodbiedrību uzdevumiem sakarā ar mobilizāciju Austrumu frontei” VACP plēnumā 1919. g. “. aprilī, „Runa par cīņu pret Kolčaku Maskavas fabriku un rūpnīcu komiteju un arodbiedrību konferencē” 1919. g. 17. aprilī un citi veltīti strādnieku .šķiras un darba ļaužu masu mobilizācijai cīņā pret Kolčaku.

„Vēstulē strādniekiem un zemniekiem sakarā ar uzvaru pār Kolčaku” Ļeņins formulē pamatuzdevumus Padomju republikas aizsardzības spēju nostiprināšanā, kādi izriet no pieredzes, kas gūta ar uzvaru vainagotajā cīņā pret Kolčaku.

Referātā „Par Padomju varas pašreizējo stāvokli un tuvākajiem uzdevumiem” VCIK, Maskavas strādnieku un sarkanarmiešu deputātu Padomes, Viskrievijas arodbiedrību padomes un Maskavas fabriku un rūpnīcu komiteju pārstāvju apvienotajā sēdē 1919. g. 4. jūlijā, „Referātā par republikas iekšējo un ārējo stāvokli KK(b)P Maskavas konferencē” 1919. g. 12. jūlijā, „Runā par pārtikas un militāro stāvokli fabriku un rūpnīcu komiteju, arodbiedrību un Maskavas centrālā strādnieku kooperativa pilnvaroto Maskavas konferencē” 1919. g. 30. jūlijā un citos Ļeņins aicina masas sasprindzināt visus spēkus cīņai pret Deņikinu. Šajos, kā arī cilos sējumā ievietotajos darbos Ļeņins izskaidro padomju pārtikas politikas pamatus un nosprauž pasākumus pārtikas stāvokļa uzlabošanai mūsu zemē.

Rakstos „Trešā Internacionāle un tās vieta vēsturē”, „Par III Internacionāles uzdevumiem” un citos – Ļeņins parāda III, Komunistiskās Internacionāles pasaulvēsturisko nozīmi un noteic tās uzdevumus.

„Runā par tautas krāpšanu ar brīvības un vienlīdzības lozungiem” Viskrievijas I ārpusskolas izglītības darbinieku kongresā 1919. g. 19. maijā un „Runā Viskrievijas I izglītības un sociālistiskās kultūras darbinieku kongresā” 1919. g. 31. jūlijā Ļeņins attīsta marksistisko teoriju par proletariātu diktatūru, atsedz pretstatu starp proletārisko un buržuāzisko demokrātiju.

Lekcijā „Par valsti”, kas nolasīta Sverdlova universitātē, iztirzāti marksistiski jeņiniskās mācības pamati par valsti — par tās izcelšanos, būtību un vēsturiskajām formām.

Sējumā ietilpst Ļeņina pazīstamais darbs „Lielā ierosme”, kurā viņš novērtē pirmo komunistisko sestdienas talku lomu un parāda augsta darba ražīguma izšķirošo nozīmi komunisma uzvarā.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 30 Sējums  jūlijs 1918 — marts 1919

Darbos, kas ietilpst trīsdesmitajā sējumā, atspoguļojas Ļeņina daudzpusīgā darbība, vadot boļševiku partiju un Padomju valsti.

Sējuma satura lielākā daļa ir Ļeņina raksti, referāti un runas, kas veltīti jautājumiem par sociālistiskās tēvijas aizsardzību, Padomju valsts celtniecību, boļševiku partijas rindu nostiprināšanu.

Ievērojamu vietu sējumā ieņem Ļeņina runas strādnieku un sarkanarmiešu bezpartejiskās konferencēs, ūdenstransporta strādnieku, kalnraču un tekstilnieku arodbiedrību kongresos, darba kazaku kongresā. Šajās runās, kas veltītas plašām darba ļaužu masām, Ļeņins aicina nostiprināt frontes un aizmugures vienību, atbalstīt Sarkano Armiju, aktivi piedalīties tautas saimniecības atjaunošanā un valsts pārvaldīšanā. Ļeņins audzina masas nelokāmības, varonības, pašuzupurēšanās un dzelzs disciplīnas garā, iedvešot tām ticību saviem spēkiem, savai uzvarai.

Vairākos sējumā ievietotos rakstos Ļeņins attīsta mācību par proletariāta diktatūru kā sociālistiskās sabiedrības celtniecības ieroci. Ļeņins nostāda padomju demokrātiju pretī viltotajai, buržuāziskajai demokrātijai; atmasko kā sociālismā nodevējus un imperiālisma sulaiņus Rietumeiropas sociālistus, meņševikus un eserus. kuri zem „tīrās demokrātijas“ maskas aizstāv imperiālistiskās buržuāzijas diktatūru. Šo darbu skaitā ietilpst: „Par proletariāta diktaturu“, „Ekonomika un politika proletariāta diktatūras laikmetā”, „Satversmes sapulces vēlēšanas un proletariāta diktatūra”, „Publicista piezīmes” un citi.

Darbos „Vēstule Ukrainas strādniekiem un zemniekiem sakarā ar uzvarām pār Deņikinu”, „Biedriem Turkestanas komunistiem”, „Referāts Viskrievijas II Austrumu tautu komunistisko organizāciju kongresā” 1919. g. 22. novembrī, ,,KK(b)P CK rezolūcijas projekts par Padomju varu Ukrainā” Ļeņins paskaidro Padomju varas nacionālās politikas būtību un pasvītro, ka ārzemju militārās intervencijas un iekšējās kontrrevolūcijas spēkus var uzvarēt tikai ar noteikumu, ka agrāk apspiestās tautas cieši sakļaujas ap krievu tautu.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 31 Sējums  jūlijs 1920 aprīlis — decembris

Sējuma pamatsaturā ir darbi, kas veltīti Padomju republikas aizsardzībai, sociālistiskās celtniecības uzdevumiem un starptautiskās komunistiskās kustības jautājumiem.

Sējumā ietilpst grāmata „Bērnišķīgā „kreisuma” slimība komunismā“, kurā Ļeņins, pamatodamies uz bojševisma vēstures, triju Krievijas revolūciju un Padomju valsts pastāvēšanas pirmo gadu pieredzi, attīstīja tālāk proletāriskās revolūcijas un proletariāta diktatūras teoriju, Jeņinisma stratēģiju un taktiku un parādīja Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas un boļševiku partijas revolucionārās pieredzes starptautisko nozīmi. Ļeņins parādīja, ka starptautiskais oportunisms ir galvenais ienaidnieks pašā strādnieku kustībā, un kvalificēja II Internacionāles lide-rus kā imperiālistiskā banditisma dalībniekus; viņš pamatīgi kritizēja „kreiso” komunistu antimarksistisko, sektantisko taktiku starptautiskajā strādnieku kustībā.

Lielu daļu sējumā aizņem dokumenti, kas attiecas uz Komunistiskās Internacionāles Otrā kongresa sagatavošanu, tāpat arī referāti un runas kongresā. Te pieder: „Tēžu pirmuzmetums par nacionālo un koloniālo jautājumu”, „Težu pirmuzmetums par agraro jautājumu”, „Tēzes par Komunistiskās Internacionāles Otrā kongresa galvenajiem uzdevumiem”, „Noteikumi par uzņemšanu

Komunistiskajā Internacionālē, „Referāts par starptautisko stāvokli un Komunistiskās Internacionāles galvenajiem uzdevumiem 1920. g. 19. jūlijā un citi. Šajos dokumentos pamatoti starptautiskās komunistiskās kustības programas, organizatoriskie un taktikas principi.

Dokumenti: „Vēstule Austrijas komunistiem, „Vēstule Vācijas un Francijas strādniekiem. Sakarā ar debatēm par Komunistiskās Internacionāles Otro kongresu, „Par cīņu Itālijas sociālistiskajā partijā” atspoguļo Ļeņina cīņu par Kominternes galveno lēmumu realizēšanu starptautiskajā strādnieku kustībā.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 32 Sējums  decembris 1920 — augusts 1921

Šie darbi rāda Ļeņinu kā partijas un valsts darbinieku, rāda, kā viņš vadījis boļševiku partiju un Padomju valsti laika posmā, kad nolika pāreja no kara komunisma politikas uz jauno ekonomisko politiku.

Sējumā ievietoti Ļeņina raksti un runas: „Par arodbiedrībām, par pašreizējo momentu un par Trocka kļūdām”, „Partijas krize“, referāts un galavārds par arodbiedrību lomu un uzdevumiem Viskrievijas II kalnraču kongresā, brošūra „Vēlreiz par arodbiedrībām, par pašreizējo momentu un par Trocka un Buharina kļūdām”, „Runa Viskrievijas IV šūšanas rūpniecības strādnieku kongresā” un citi. Šajos darbos Ļeņins pamato partijas masu darba formas un metodes jaunos apstākļos, apstākļos, kad notiek pāreja uz mierīgu tautas saimniecības atjaunošanas darbu, nosaka arodbiedrību kā komunisma skolas lomu un uzdevumus sociālistiskajā celtniecībā. Nesamierināmi cīnīdamies pret „strādnieku opoziciju”, „demokrātiskajiem centrālistiem“ un „kreisajiem komunistiem”, kas centās demoralizēt partiju, iedragāt proletariāta diktatūru un partijas vadošo lomu Padomēs un arodbiedrībās, Ļeņins galveno triecienu vērš pret trockistiem kā antipartejisko grupējumu galveno spēku.

Ievērojamu daļu sējuma aizņem Ļeņina referāti, runas un rezolūciju projekti KK(b)P X kongresā. Pie tiem jāpieskaita: pārskats un galavārds sakarā ar pārskatu par KK(b)P CK politisko darbību, runa par arodbiedrībām, referāts un galavārds referātam par reparticijas aizstāšanu ar iniliiralo nodokli, „KKР X kongresa rezolūcijas sākotnējs projekts par partijas vienību”, „KKР X kongresa rezolūcijas sākotnējs projekts par sindikalistisko un anarhistisko novirzienu mūsu partijā”, referāts un galavārds referātam par partijas vienību un anarhistiski sindikalistisko novirzienu u. c. Šie darbi raksturo Ļeņina cīņu par partijas vienību, par strādnieku šķiras un zemniecības savienības nostiprināšanu aiz jauna ekonomiska pamata, par proletariāta diktatūras nostiprināšanu.

Sējumā ietilpst Ļeņina pazīstamā brošūra „Par pārtikas nodokli (Jaunās politikas nozīme un tās nosacījumi)”. Šajā brošūrā Ļeņins vispusīgi pamatoja jauno ekonomisko politiku kā īpašu proletāriskās valsts politiku, kas nodrošina iespēju uzcelt fundamentu sociālistiskajai ekonomikai kā ceļu sekmīgai sociālismā celtniecībai. Šim pašam jautājumam veltīti arī daudzi citi šajā sējumā iespiestie darbi. Šo darbu skaitā: „Referāts par pārtikas nodokli KK(b)P Maskavas pilsētas un Maskavas guberņas šūniņu sekretāru un atbildīgo pārstāvju sapulcē”, referāts un galavārds referātam par pārtikas nodokli KK(b)P Viskrievijas X konferencē. skaņu platēs ierakstītās runas u. c.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 33 Sējums  augusts 1921 — marts 1923

Šajos darbos rezumēti pirmie tautas saimniecības atjaunošanas rezultāti, ejot jaunās ekonomiskās politikas ceļus, pamatota iespēja uzcelt pilnīgu sociālistisku sabiedrību mūsu zemē un nosprausts plāns, kā to izdarīt.

Rakstos: „Jauni laiki, vecās kļūdas jaunā veidā“, „Sakarā ar Oktobra revolūcijas ceturto gadadienu, „Par zelta nozīmi tagad un pēc pilnīgas sociālismā uzvaras’* un referātos: Viskrievijas IX Padomju kongresā 1921. gada 23. decembrī „Par republikas iekšējo un ārējo politiku”, partijas XI kongresā 1922. gada 27. martā ,,KK(b)P Centrālās Komitejas politiskais pārskats”, Kominternes IV kongresā 1922. gada 13. novembrī „Krievijas revolūcijas pieci gadi un pasaules revolūcijas perspektivas”, 1922. gada 20. novembrī teiktajā „Runā Maskavas Padomes plēnumā” un citos darbos Ļeņins rāda sociālistiskās lielrūpniecības atjaunošanas un uzplaukuma sākumu, strādnieku un zemnieku savienības nostiprināšanos uz jauna ekonomiska pamata. Ļeņins nosprauž ceļus, kā uzbrukt kapitālistiskajiem elementiem mūsu zemē, un izsaka ciešu pārliecību, ka „no jaunās ekonomiskās politikas Krievijas būs sociālistiskā Krievija”.

Vairākas sējumā iespiestās runas, raksti un dokumenti veltīti partijas celtniecības, partijas tīrīšanas un tās sociālā sastāva uzlabošanas jautājumiem, kritikas un paškritikas izvēršanai, padomju, arodbiedrību un kooperativo orgānu vadīšanai. Pie tiem pieskaitāmi: raksts „Par partijas tīrīšanu”, vēstules V. M. Molotovam ,,Par noteikumiem, ar kādiem partijā uzņemami jauni biedri1*, ,,KK(b)P Centrālās Komitejas politiskais pārskats” KK(b)P XI kongresā. KK(b)P CK lēmums „Par arodbiedrību lomu un uzdevu miem jaunās ekonomiskās politikas apstākļos” u. c.

Ievērojamu vietu sējumā ieņem raksti, kuros atspoguļota Ļeņina darbība, nostiprinot un uzlabojot valsts aparatu. Šo darbu skaitā ietilpst: „Jautājumā par Strādnieku un zemnieku inspekcijas uzdevumiem, to izpratni un to izpildīšanu”, „Vēstule J. V. Staļinam par vietnieku (Tautas Komisāru Padomes un Darba un Aizsardzības Padomes Priekšsēdētāja vietnieku) darbu”, „Lēmums par vietnieku (Tautas Komisāru Padomes un Darba un Aizsardzības Padomes Priekš sēdētāja vietnieku) darbu”, „Par „divkāršo” pakļautību un likumību*’ un „Runa VCIK IX sasaukuma IV sesijā” 1922. g. 31. oktobri.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 34 Sējums  novembris 1895 — novembris 1905

Trīsdesmit ceturtajā sējumā ietilpst V. I. Ļeņina vēstules, kas rakstītas periodā no 1895. g. novembra līdz 19″. gada novembrim.

1895.—1901. gada vēstules raksturo Ļeņina darbību sociāldemokrātiskās strādnieku partijas radīšanā Krievijā, viņa cīņu pret narodņicismu, ,,legālo marksismu”, “ekonomismu”. Sējumā ievietotās vēstules G. V. Pļehanovai un L. M. Knipovičai. X. E. Raumanim un citiem rāda, kā tika realizēts Ļeņina plāns par revolucionāro marksistu pirmās Viskrievijas avīzes ,,Iskra” radīšanu, kā arī Ļeņina vadošo lomu avīzē „Iskra”, viņa cīņu pašā avīzes redakcijā.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 35 Sējums  februāris 1912 — decembris 1922

Trīsdesmit piektajā sējumā ievietotas Ļeņina vēstules, lelegramas un zīmītes, ko viņš rakstījis laikā no 1912. gada februāra līdz 1922. gada decembrim.

Sējumā iespiestie dokumenti atspoguļo V. I. Ļeņina darbību strādnieku kustības jauno uzplūdu periodā, pasaules imperiālistiskā kara gados, Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas sagatavošanas un realizēšanas periodā un Padomju varas pirmajos piecos pastāvēšanas gados.

Vēstules, kas attiecas uz jauno revolucionāro uzplūdu gadiem — avīzes ,,Pravda“ redakcijai, J. M. Sverdlovam un citiem, — rāda V. I. Ļeņina darbību, vadot bolševistisko legālo avīzi „Pravda un IV Valsts domes boļševiku frakciju, tajās atrodami vadoši norādījumi nacionālajā jautājumā. Vēstulēs avīzes ,,Social-Demokrat“ redakcijai V. I. Ļeņins augstu novērtē .1. V. Staļina darbu „Marksisms un nacionālais jautājums”.

Vairākās vēstulēs: А. M. Gorkijam, G. K. Ordžonikidzem un citiem — kļūst redzama V. I. Ļeņina darbība partijas spēku saliedēšanā, pamatojoties uz Pragas konferences lēmumiem, viņa cīņa pret antipartejisko Augusta bloku, ko bija noorganizējis jūdasiņš Trockis.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 36 Sējums 

Šis sējums diemžēl nebija pieejams

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 37 Sējums  Vēstules tuviniekiem 1893—1922

V. I. Ļeņina Rakstu ceturtā izdevuma trīsdesmit septītajā sējumā ievietotas V. I. Ļeņina personīgās vēstules, telegramas un zīmītes tuviniekiem, kas rakstītas laikā no 1893. līdz 1922. gadam. Sai sējumā ievietotas V. I. Ļeņina vēstules viņa mātei Marijai Aleksandrovnai Uļjanovai, māsām Annai Iļjiņičnai un Marijai Iļjiņičnai Uļjanovām, brālim Dmitrijam Iļjičam Uļjanovam, N. K. Krupskajai un māsas A. I. Uļjanovas-Jeļizarovas vīram M, T. Jeļizarovam. Pavisam šai sējumā ievietotas 274 V. I. Ļeņina vēstules.

LEJUPLĀDĒT-pdf     LEJUPLĀDĒT-fb2  

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 38 Sējums 

Šis sējums diemžēl nebija pieejams

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 39 sējums. Burtnīcas par imperiālismu.

V. I. Ļeņina Rakstu 4. izdevuma trīsdesmit devītajā sējumā ietilpst “Burtnīcas par imperiālismu” — sagatavošanas materiāli darbam “Imperiālisms kā kapitālisma augstākā stadija”, kas sarakstīts 1916. gada pirmajā pusē. Šai klasiskajā darbā Ļeņins pirmoreiz dziļi un vispusīgi analizēja kapitālisma augstāko stadiju, kas iesākās XIX un XX gadsimta mijā. Viņš parādīja, ka imperiālisms ir izaudzis kā kapitālisma galveno īpašību attīstība un turpinājums, ka tā visdziļākais pamats un ekonomiskā būtība ir monopolu kundzība, ka imperiālisms ir kapitālisma pēdējā stadija. Ļeņins neatspēkojami pierādīja, ka atšķirībā no pirmsmonopolisliskā kapitālisma, kad kapitālisms vēl attīstījās pa augšupejošu līniju, — monopolistiskais kapitālisms ir parazītisks, trūdošs un mirstošs kapitālisms, kad visas kapitālisma pretrunas sasniegušas galējās robežas, aiz kurām sākas sociālistiskā revolūcija. Pasaulvēsturisku nozīmi Ļeņina darbs par imperiālismu ieguvis ar to, ka tajā dots ekonomisks pamatojums jaunai sociālistiskās revolūcijas teorijai.

LEJUPLĀDĒT-pdf    

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). 40 Sējums  Burtnīcas par agrāro jautājumu 1900 — 1916

Šai sējumā ievietotie materiāli aptver laika posmu no 1900. līdz 1916. gadam. Jaunajos apstākļos, kad kapitālisms sasniedza augstāko un pēdējo attīstības pakāpi — imperiālisma stadiju, Ļeņins lielu vērību veltīja tam, lai izstrādātu un pamatotu revolucionārās proletariāta partijas agrāro programu un agrāro politiku, lai tālāk attīstītu marksisma teoriju agrārajā jautājumā — par šķirām un šķiru cīņu uz laukiem, par strādnieku šķiras savienību ar zemniecību proletariāta vadībā, par viņu kopējo cīņu pret muižniekiem un kapitālistiem, par demokrātiju un sociālismu. Revolūcijas liktenis bija atkarīgs no tā, kam sekos zemniecība, kas daudzās zemēs Eiropā bija iedzīvotāju vairākums vai arī prāva daļa. Lai iekarotu zemniecibu par proletariātā sabiedroto briestošajā revolūcijā, vajadzēja pilnīgi noraut masku naidīgajām partijām, kuras centās vadīt zemniecību, un šo partiju ideologiem.

LEJUPLĀDĒT-pdf  

Viljams Šekspīrs. Kopoti raksti

ViljamsShekspirs1fb2

Šekspīra daiļrade un bibliogrāfija
Viljams Šekspīrs dzimis 1564. gadā, kā stāsta, 23. aprīlī Stretfordā pie Evonas Vorikšīras grāfistē Anglijas centrā. Viņa tēvs Džons Šekspīrs bijis visai turīgs cilvēks, pēc aroda cimdu meistars. Jaunais Šekspīrs mācījies vietējā gramatikas skolā, ko tolaik uzskatīja par vienu no labākajām Anglijā. Pēc kāda laika, ap 1593. gadu, Šekspīrs iestājies Berbedža trupā, kur strādājis par aktieri, režisoru un dramaturgu, bet kopš 1599. gada kļuvis arī par līdzīpašnieku. Taču jau pirms iestāšanās šai trupā, sākot ar 1590. gadu, Šekspīrs patstāvīgi rakstījis lugas, ko nodevis dažādiem teātriem, un, kā domā daudzi viņa biogrāfi, varbūt pēc trupas pasūtījuma arī pārstrādājis citu lugas. Kā aktieris Šekspīrs laikam nav bijis sevišķi slavens. Ir zināms, ka viņš tēlojis mazāk svarīgas lomas — Hamleta tēva garu, veco Ādamu lugā Kā jums tīk un dažus maznozīmīgus karaļus hronikās. Toties kā dramaturgs un dzejnieks viņš drīz vien guvis atzinību.
indexarhīvs    yandex    mega
Viljams Šekspīrs. kopoti raksti-1
Jānis Sudrabkalns. Viljams Šekspīrs  ; Ričards III. Tulkojis Fricis Adamovičs  ; Divi Veronieši. Tulkojis Ēriks Adamsons  ; Veltas pūles mīlā. Tulkojis Andrejs Upīts  ; Maldu komēdija. Tulkojis Andrejs Upīts  ; Komentāri. Kārlis Egle, Valda Beitāne .
indexarhīvs    yandex    mega
Viljams Šekspīrs. kopoti raksti-2
Spītnieces savaldīšana. Tulkojuši Kārlis Egle un Rūdolfs Egle ; Romeo un Džuljeta. Tulkojis Kārlis Egle ; Sapnis vasaras nakti. Tulkojusi Valija Brutāne  ; Ričards II. Tulkojuši Jēkabs Jansons-Saiva un Aivars Jansons-Saiva  ; Venēcijas tirgotājs. Tulkojis Alfrēds Krūklis  ; Komentāri. Kārlis Egle, Valda Beitāne
indexarhīvs    yandex    mega
Viljams Šekspīrs. kopoti raksti-3
Jautrās vindzorletes. Tulkojuši Rūdolfs Egle un Pauls Kalva ; Liela brēka, maza vilna. Tulkojis Valdis Grēviņš  ; Kā jums tīk. Tulkojis Valdis Grēviņš ; Divpadsmitā nakts. Tulkojuši Jānis Sudrabkalns un Valda Beitāne ; Gals labs — viss labs. Tulkojusi Erna Sprince  ; Komentāri. Kārlis Egle, Valda Beitāne
indexarhīvs    yandex    mega
Viljams Šekspīrs. kopoti raksti-4      
Dots pret dotu. Tulkojusi Vizma Belševica ; Jūlijs Cēzars. Tulkojusi Mirdza Ķempe ; Hamlets. Tulkojis Kārlis Egle ; Otello. Tulkojuši Kārlis Egle un Pauls Kalva  ; Karalis Urs. Tulkojis Jānis Rainis ; Komentāri. Kārlis Egle, Valda Beitāne
indexarhīvs    yandex    mega
Viljams Šekspīrs. kopoti raksti-5    
Makbets. Tulkojis Fricis Adamovičs  ; Antonijs un Kleopatra. Tulkojis Jānis Rainis  ; Perikls. Tulkojis Ojārs Sarma ; Ziemas pasaka. Tulkojis Kārlis Egle ; Vētra. Tulkojusi Erna Sprince . Komentāri. Kārlis Egle
indexarhīvs    yandex    mega
Viljams Šekspīrs. kopoti raksti-6
Henrijs IV. 1. daļa. Tulk. Aivars Jansons-Saiva ; Henrijs IV. 2. daļa. Tulk. Ojārs Sarma ;  Soneti
indexarhīvs    yandex    mega