Ādolfs Ločmelis. Tā notiek medībās…

tanotiekmedibasalocmelisbb2

Maza atkāpe par mednieka sūtību. Visu mednieka mūžu mani pavadījis jautājums: “Kamdēļ tu ej dabā ar iznīcības ieroci? Ko tev vajag: gaļu, emocijas, draugu kompāniju, vai tu uzskati sevi par soģi šajā vidē, bet varbūt par izpalīgu?” Jā, jaunībā stobru cilāšanai dažreiz bija arī puiciskas bravūras pieskaņa. Bet šodien, pensijas sliekšņa vecumā, nudien, nevaru pacelt bisi pret sloku, pīli, stirnu, rubeni, aļņu govi. Tā sakot, veca mednieka vēss prāts un bažas par katras šīs sugas saglabāšanu… Lai tiek ari nākamajām mednieku paaudzēm! Jo, medības — tas ir lieliski un neatkārtojami…

indexarhīvs     yandex      mega