Aspazija. Lugas

 

aspazijalugas

īstajā vārdā Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, vēlāk Elza Pliekšāne. Kas ir Aspazija? Gluži svešs vārds svešā tautā, svešos laikos. Man jāatzīstas, ka es šo grieķisko vārdu nemaz nebūtu kā savu pseidonīmu izraudzījusēs, ja es, pirmoreiz to lietodama, būtu kaut cik prātīgāka un vecāka bijusi, jo citādi varēju iedomāties, ka latviešu ausīm tas gluži svešs izklausās. Es arī viņu lūkoju atmest, kad vecāka un prātīgāka kļuvu, un saukties savā parastā ģimenes vārdā, bet tas man neko nelīdzēja, tad jau publika pate mani no šī vārda vaļā nelaida, kaut tas arī uz manām grāmatām vairs netika drukāts («Sarkanās puķes» no Elzas Rozenberg). Man bij jāatgriežas atkal pie Aspazijas un pie tās arī jāpaliek. Un vēl vairāk — man šim vārdam reiz nu bij jādod tuvāks izskaidrojums un jāliek dzīvot miesā un tēlā, kā tur reiz senos laikos dzīvojis tanī tautā, kura skaitās par visu tautu un laiku priekšzīmi.

Aspazija  ; Atriebēja ; Boass un Rute ; Gadu simteņu maiņā ; Jānis Ziemelis ; Neaizsniegts mērķis ; Prologs ; Pūcesspieģelis ; Ragana ; Sidraba šķidrauts ; Torņa cēlējs ; Vaidelote ; Velna nauda ; Zalša līgava ; Zaudētas tiesības ; Zeltīte : indexarhīvs   yandex    mega

Aspazija. Aspazija        

  indexarhīvs / yandex /  mega

Aspazija. Atriebēja

Aspazijas pirmo lugu „Atriebēja” (1888) cenzūra noraidīja, jo tajā centrālā varone ir sieviete, kas uzdrošinās vērsties pret pastāvošās sabiedrības trūkumiem, uzdrošinās kritizēt dažādus tā laika aizspriedumus. drāmā „Atriebēja”, ar kuru Aspazija piedalās lugu konkursā un iegūst pirmo vietu, parādīts konflikts starp latviešu zemniekiem un viņu apspiedējiem.

indexarhīvs / yandex / mega

Aspazija. Boass un Rute

Bībeles leģenda īsumā šāda: t. s. soģu laika (kas aptver laikposmu apmēram no 1200. — 1050. g. p. m. ē.) beigās jūdu apdzīvotajā Kānaānā izceļas bads, un kāds Betlēmes pilsētas iedzīvotājs Elimelehs ar sievu Noemi (Noami) pārceļas uz Moābu, kas atrodas pāri Jordānijai. Viņu dēli Mahlons un Kiljons apprecas ar moabietēm Orpu (Orfu) un Ruti. Elimelehs un dēli mirst, Noemi kopā ar vedeklām atgriežas Betlēmē, kur bads beidzies. Orpa svešumā nevar iedzīvoties un aiziet atpakaļ. Rute uztur sevi un vīramāti, lasīdama vārpas bagātā Boasa tīrumā, līdz Boass ierauga Ruti un iemīl to. Uzzinājusi, ka Boass ir Noemi vīra radinieks un viņam pēc jūdu likumiem (leviāta) pienākas precēt radinieka atraitni, Noemi suta Ruti kādu nakti pie Boasa. Boass ir laimīgs un, ticis galā ar cilu radinieku, kam pēc radniecības pakāpes it kā būtu lielākas tiesības uz Ruti, apprecas ar viņu.

indexarhīvs / yandex / mega

Aspazija. Gadu simteņu maiņā

Fantāzija «Gadu simteņu maiņā» rakstīta 1899. un 1900. gadā. Pirmiespiedums — «Mājas Viesa Mēnešrakstā (1900, N° 1 un 12). Seit iespiests pēc publikācijas Aspazijas Kopotu rakstu 6. sējumā 1921. gadā. Mazāk pazīstami vārdi tekstā: Ahasvērs — mūžigā klejotāja simbols kristīgajā reliģijā; leģenda vēsta, ka Ahasvērs no sava sliekšņa aizdzinis dieva dēlu, kad tas, nesot savu krustu, tur gribējis atpūsties, tāpēc viņam nekur nav miera un atdusas; Lāokoonts — lAspazijas tekstā — Laokons] — sengrieķu leģendu varonis, Trojas priesteris, kam jūras dievs Poseidons dusmās uzsūtījis milzīgas žņaudzējčūskas, ar kurām cīnīdamies bojā gājis gan pats Lāokoonts, gan viņa deli; L’art pour art — māksla mākslai (franču vai.); Jēkaba trepes — bībeles leģendu motīvs par senebreju pravieti un ciltstēvu Jēkabu, kurš sapnī redzējis trepes līdz debesīm; Medūza — briesmīga izskata būtne sengrieķu mitoloģijā, kuru uzskatot vien jau cilvēki šausmās iet bojā.

indexarhīvs / yandex / mega

Aspazija. Jānis Ziemelis

Lugu «Jānis Ziemelis» Aspazija raksta ļoti smagā laikposmā. Ir miris Rainis, un viens no nedaudzajiem draugiem dzejniekiem — Jānis Ziemeļnieks — 1930. gada 17. jūlija naktī iet bojā, lietodams narkotiskas vielas.

indexarhīvs / yandex / mega

Aspazija. Neaizsniegts mērķis 

Vai nu es esmu slikts diplomāts, vai Remiķis ir briesmīgs stūrgalvis (kā daudzi stāsta), bet ar visām pūlēm nespēju panākt, lai Jūsu lugu atļautu tādu, kā tā ir; ar pirmiem trim cēlieniem tas mierā, bet ceturto katrā ziņā grib, lai pārstrādātu. [..] Remiķa recepte šāda: viņš gribētu, lai beigas pārtaisa pēc godīga mietu pilsoņa ieskatiem, t. i., Velta nedrīkst doties taisni pie Jausmiņa, bet tai jādodas uz kādu pazīstamu famīliju, kur tā varētu cerēt palikt, līdz kamēr tā dabon vai nu guvernantes vietu, vai kā citādi spēj sevi uzturēt. Saprotams, ka šajā famīlijā tā var ar Jausmiņu satikties un tur arī nākt pēc viņas vīrs pakaļ meklēt, kur tad iznāk tā saduršanās scēna, — tikai Jausmiņš nedrīkst uz vīru Riteri šaut (kā nu godīgs mietu pilsonis lai saprot, ka laulāta vīra, kaut ari nelieša, tiesības tā nicina), drusku paplūkties tie var, un Velta var tapt tāpat ar poli-cejas varu aizvesta prom. Tad pašās beigās Remiķim izliekas briesmīgi, ka sieviete varot tik briesmīgi sievišķību aizmirst un savu vīru sadedzināt — ārprātīga jau viņa varot palikt no bēdām, bet vīram piedzērušam esot caur paša neuzmanību, resp., palaidnību, jāiet bojā, t. i., tas piedzēries varot apgāzt sveci vai caur papirosu aizdedzināt māju — tad jau Velta kā ārprātīga vēlāk tā kā tā varot palīksmot, ka nu nelietis virs beigts, un vai nu ielēkt dīķī vai ne, bet tā būtu svētā morāle labāk glābta, ka nelietis Riters iet caur likteni bojā, kas to par viņa nelietību soda. Tad studentu žūpu scēne un studentu dzīres dziesma varot palikt, tikai labāk, kad Velta nenāk Jausmiņa kortelī.»

indexarhīvs / yandex / mega

Aspazija. Prologs

«Prologs» ir pirmais uzvestais Aspazijas dramatiskais sacerējums. Dzejniece to saraksta sakarā ar Rīgas Latviešu biedrības un tās teātra divdesmit piecu gadu jubileju, ko atzīmē 1893. gada novembrī. Tūlīt pēc izrādes darbs iznāk atsevišķā brošūrā F. Gēliņa izdevumā Rīgā.

indexarhīvs / yandex / mega

Aspazija. Pūcesspieģelis            

Lielais flāmu rakstnieks Saris Kostērs savu «Pūcesspieģeli» savijis kopā ar laikmeta vēsturi, kur inkvizīcija valdīja vislielākās šausmās, plūda asinis un dega sārtā zem vājprātīgā izvirtuļa Filipa II valdības. Kostēram episkā romānā to iespējams tēlot plaši un vairak pavedienus aust kopā reizē. Pastarpām vijas Pūcesspieģeiis ar saviem nedarbiem, lai briesmu kliedzieniem lidotu pa virsu viegli smiekli un rādītu gaišāku izredzi uz nākotni. Pficesspieģelis nav tas, par kuru smejas citi, bet — kas smejas par citiem un tā rāda gara uzvaru. Varonis — jokupēteris, tāda ir viņa divdaba.

indexarhīvs / yandex / mega

Aspazija. Ragana            

«Raganas» noslēgums neapmierina arī Aspaziju. Pēc pirmā pilnīgā lugas publicējuma «Mājas Viesa Mēnešrakstā» (18, № 10—12) turpmākajos izdevumos tā iespiesta fragmentāri. Atmestas ceturtā cēliena beigas un piektais cēliens. Respektējot autores gribu, arī Kopotu rakstu izdevumā luga atstāta kā fragments: teksts ņemts no «Raganas» trešā izdevuma A. Gulbja apgādā izdoto Kopotu rakstu 8. sējumā. Svītrotajā lugas nobeigumā darbība norisinās sekojoši: Liesma pēdējā bridi novērš Almara un Ligitas nāves sodu, jo atzīstas, кa pati gribējusi nogalināt karali. Visi metas Liesmu gūstīt, taču viņa pazūd, «piepeši zemē iekrizdama». Piektajā cēlienā Liesma klīst pa nodedzināto mežu, līdz atkal satiekas ar raganām. Giltina pārmet Liesmai neuzticību savai ciltij.\

indexarhīvs / yandex / mega

Aspazija. Sidraba šķidrauts

Kaut ari luga sacerēta vairākus gadus pirms revolūcijas, tā ir tuvo vētras nojautu pilna. Vēl vairāk — spēcīgais kara nosodījums, Dzelzs jaunavas pils dedzināšana, sarkanais šķidrauts pār skatuvi — tie visi ir tādi drāmas elementi, kas daudziem pēc pirmizrādes 1905. gada 27. janvārī liek domāt, ka darbs radies vistiešākajā vēsturisko notikumu iespaidā.

indexarhīvs / yandex / mega

Aspazija. Torņa cēlējs  

Sižetam Aspazija izmantojusi tautas teikās bieži sastopamo motīvu, ka velni neļauj baznīcu uzcelt līdz tam laikam, kamēr pagrabā nebūs iemūrēta dzīva jaunava. Galvenā varone — klusā, maigā Made — ir upuris, kas nolemts baznīcas būvei. Lugas gaitā viņa top par varoni, kas labprātīgi iet nāvē, lai būvmeistars varētu pabeigt savu darbu. Taču luga nebūt nav veltita reliģiskās ideoloģijas propagandai. Gluži otrādi — šajā drāmā vairāk nekā citos Aspazijas sacerējumos skan ass sarkasms pret baznīcas kalpiem, dažādiem varasvīriem un pašu ticību. Ne velti pēc lugas iestudējuma buržuāziskā prese pārmet dzejniecei, ka tā radījusi tendences drāmu

indexarhīvs / yandex / mega

Aspazija. Vaidelote

galvenie varoņi Mirdza un Laimons te satiekas kā cilvēki, kas meklē jaunus apvāršņus vecās Lietuvas garīgajā dzīvē. «V cēlienā saceļas viss Lietuvas senais brīvības gars, liesmo revolūcija. Lai moris to vada. Laimons ar Mirdzu šinī revolūcijas vētrā gāž vecos dievekļus. Tie grib radit jaunu idejisku pasauli, jaunu reliģiju, bet ļaudis tos nesaprot. Ļaudis vēl spēcīgāks ir vecais konservatīvais gars. Tie saceļas pret apvērsuma vadītājiem Laimoņu un Mirdzu — tie viņus vienkārši nosit. Otrā varianta sižetam Aspazija izvēlas Lietuvas karaļa Olģerda meitas Mirdzas mīlas traģēdiju, kas savukārt cieši saistīta ar vaidelotes Asjas cīnu par laimi un tiesībām mīlēt. Te jāpiebilst, ka vēsturiskie notikumi Olģerda valdīšanas laikā 14. gadsimtā vidū atspoguļoti Stipri nosacīti un noder tikai par pieturas punktu, kur darboties pašas autores iztēlotiem varoņiem.Lugas pirmais variants nozaudēts.

indexarhīvs / yandex / mega

Aspazija. Velna nauda 

Tāpat kā «Zalša līgavai», ari «Velna naudai» viela iegūta A. Lerha-Puškaiša izdoto «Latviešu teiku un pasaku» studijās Kastaņolā.Recenzenti ar maz izņēmumiem lugu uzņem diezgan kritiski — galvenokārt par mitoloģisko tēlu skatiem, jo tobrīd teātri velnu un eņģeļu parādīšanās ir diezgan parasta un butaforiska parādība. Taču Jānis Sudrabkalns norāda, ka «komēdijas un traģēdijas, fantastikas un reā-lības sakausējums iznācis ja arī ne vienmērīgs un vienvērtīgs, tad tomēr vērtīgs. Aspazijas liriskais temperaments, viņas tēlainā asprātība, cēlais idejiskums un Munča inscenējums var dot skatītājiem daudz vērtīga

indexarhīvs / yandex / mega

Aspazija. Zalša līgava   

«Zalša līgava» savā pamatā ir tautas pasaka. Pasakas viņu tāļākizveidotājs, dzejnieks dramatiķis, var uztvert divējādi — vai nu no ārpuses jeb skatāmības un faktus ar savu radošo fantāziju savirknēt dramatiskā uzbūvē, vai arī iziet no viņu simboliskās nozīmes un mēģināt attēlot redzamos tēlos. «Zalša līgava» mūsu pasakās savos simbolos ir tā pati kā pie grieķiem apakšzemes valdnieka Plūtona Prozerpīnas laupīšana vai ari babiloniešu «Astarotes ellē nokāpšana». Sevišķi ar pēdējo tai stipra līdzība. Astarote, nokāpdama pa apakšzemes kāpnēm lejā, noģērbj savas drēbes vienu gabalu pēc otra, kamēr atliek vēl tikai «kailā dvēsele», un tāpat pasakā Zalša līgavai Zaltis nolaupa drēbes. Dziļāka izpratne te grozās ap vasaru un ziemu, dabas panlkšanu, kura arī noliek savu krāšņumu mazpamazām, un atkal viņas atmošanās, un vēl tālāk ap miršanu un augšāmcelšanos, nāvi un nemirstību.

indexarhīvs / yandex / mega

Aspazija. Zaudētas tiesības       

Otru manuskriptu caurskatījis dramatisko sacerējumu cenzors Pēterpili un atļāvis izrādīt 1894. gada 7. martā. Pēc tam manuskriptu lietojis režisors. Te ir daudz režijas svītrojumu, kurus dzejniece nav atjaunojusi, izdodot «Zaudētas tiesības» grāmatā. Atmesti daudzi pārāk naturāli Langarta izteicieni, kas pārmērīgi sabiezina krāsas tēlojumā. Lugu publicējot, Aspazija atteikusies ari no veselas ainas 2. cēlienā (kas pirmizrādē tomēr uzvesta), kad ap Langarta galdu pulcējas viņam līdzīgi «ģimenes tēvi», lai iedzertu, apjūsmotu mīļākās un smietos par mājas dzīvi, kur viņiem jāmaksā rēķini par sievu tualetēm, jāskaidro bērniem «Ruso tikumības mācības

indexarhīvs / yandex / mega

Aspazija. Zeltīte             

Progresīvā kritika «Zeltītē» saklausa protestu pret sievietes beztiesīgo stāvokli sava laika sabiedrībā, pret dzīves rupjumu un nežēlību, ko smalks un trausls raksturs nespēj panest. 1911. gadā izdotajā «Latviešu jaunākās rakstniecības vēsturē» Andrejs Upīts nosauc «Zeltīti» par vienu no «visvienkāršākajiem, vissimpātiskākajiem raksturiem latviešu dramatiskajā rakstniecībā. Bērns, kam dvēsele balta un maiga kā nule atplaucis ūdens lilijas zieds, kā tikko no-snidzis mīksts sniedziņš. Piedur kāju — paliek netīra, nenodzēšama pēda, uzpūš karstu dvašu — kūst un plok.»  indexarhīvs / yandex /  mega