Latvju tautas mīklas

miklas

3040 mīklas un 3040 atminējumi.

sakrājis un sakārtojis Pēteris Birkerts 1927

(Palabotas latgaliešu mīklu rakstības kļūdas – piemēram “ō” un “o” izrunā atšķirīgi. Vārda nozīme mainīsies. Tā vārdu “mōte” izrunā kā “muote” nevis gari velkot “o”. Latviski līdzīgi izrunā vārdu “ozols”.Bet vārdu “loba”- latviski “laba” – izrunā ar cieto “o”. Latviski līdzīgi izrunā piem. cilvēka vārdu “Oskars”. Latgaliešu valoda – tā ir valoda un nekādā ziņā ne izloksne – ir vēl senāka nekā latviešu valoda, tās pirmsākumi iesniedzas tālā gadu tūkstošu ritējumā, tai daudz kopēju vārdu ar sanskritu. Skaista, ļoti izteiksmīga un skanīga valoda. Diemžēl, sava ģegrāfiskā stāvokļa, politisko apstākļu un pašu latgaliešu attieksmes dēļ, tagadējā latgaļu valoda un arī tauta piesārņota ar rusicismiem, polismiem un citiem svešu tautu lūžņiem. Ja atņem kādai tautai tās patieso reliģiju un būtību, izturas pret šo tautu ar nepelnīti nicīgu augstprātību, šī tauta iznīkst un izšķīst starp citām tautām.  “Mēs maza cilts, mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba.” (J. Rainis).

indexarhīvs     yandex     mega

Indra Andersone, Arvīds Purviņš. Atklājumi izgudrojumi pieņēmumi mīklas Pirms Mūsu Ēras.

AtklajumiizgudrojumipienemumimiklasPMEfb2

Pētot senos klinšu zīmējumus, apbedījumus un izrakumus, var secināt, ka aizvēsturiskie alu cilvēki nebūt nav pliki mežoņi, kādus tos attēlo multiplikācijas filmās. Jau 15 000 gadu p.m.ē. viņi lietoja daudz dažādu instrumentu (sākot ar kaula adatām līdz lieliski izstrādātiem šķēpu uzgaļiem) un tērpās no ādas darinātos apģērbos. Daļa no viņiem dzīvoja alās, kas bija izgreznotas ar zīmējumiem, daļa teltīs vai pat no mamuta kauliem būvētās mītnēs. Vēl vairāk – cilvēciskās īpašības un attiecības jau ir pastāvējušas pat neandertāliešu laikā. Atrokot 60 000-30 000 gadu vecus neandertāliešu apbedījumus, redzams, ka cilvēki apglabāti rūpīgi izraktos kapos. Divās apbedījuma vietās atrasti arī ziedputekšņi, kas liecina, ka kapā bijuši ziedi. Tā kā daudzi apbedītie ir bijuši salīdzinoši veci un pat fiziski nepilnvērtīgi, Čikāgas universitātes antropoloģijas profesors Ričards Kleins uzskata, ka tieši cilvēciskās sabiedrības evolūcijas sākums – kopējas rūpes par veciem un slimiem -ļāva neandertāliešiem dzīvot ilgāku mūžu nekā viņu priekštečiem. Tiem, kuri domā, ka viss labais un ievērojamais ir izgudrots tikai 18.-19. gs., nāksies vilties – tas nebūt tā nav.

indexarhīvs / yandex / mega

pdf    indexarhīvs / yandex / mega