Andrejs Upīts. Spartaks un citi stāsti

spartaksupits

Kopoti raksti 19 sējums. Tēvijas kara gadu darbi. NOVELES UN STĀSTI Varonis un viņa sieva (1941.) Speck, Butter und Eier (1941.) Vilnīša brauciens uz austrumiem (1941.) . Viesnīca pie Slinicas (1942.) Klāvs Brūnis (1942.) Rolanda pēctecis (1942.) Darba dienests (1943.) DRAMA Latviešu partizaņi (1941 ) Spartaks (1943.) Vārnas eglē (1943.) Atsvabinātāji (1943.) Dziesmotā jūgā (1943.) Darba dienests (1944.) PUBLICISTIKA 1. Ļeņina piemiņas diena (1942.) 2. Kara kalvē (1942.) 3. Varoņu laiks (1942.) 4. Glabājiet cilvēcību! (1943.) 5. Ceļa jūtīs (1943.) 6. Padomju Latvijas skolas pirmie uzdevumi (1944.) . 7. Latvju tautas vienība (1944.) 8. Pelavas (1942.) 9. Atjaunosim «Karogu» (1942.) 10. Oktobra revolūcija un literatūra (1942.) 11. Atskats un izredzes (I943.)_ 12. Latvijas padomju literatūra un māksla evakuacijā (1944.) . DZEJA. TĀRAVAS ANNIŅAS DZEJA UN PROZA Mani brāļi (1941.) Septiņpadsmitais jūnijs (1942.)\ Pirmā Maija karogs (1942.) Padomju Latvija (1944.) Latviešu strēlnieki (1944.) Dziesma par totālo mobilizāciju (1943.) Otto Vursta pēdējā stunda (1943.) Kā mums izgāja Rostovā pie Donas (1942.) Traģisks notikums Hungersdorfā (1943.) , . Cēzars numur otrais (1943.) Vācu galvenā štaba ziņojumi (1943.) … Skaidra valoda (1944.) …. Saule uz kartiņām (1942.) «Tēvijas» sludinājumi (1943.) .

indexarhīvs    yandex    mega

Vasilijs Jans. Spartaks

SpartaksVJansfb2

Senās Romas lielā vergu sacelšanās I gadsimtā pirms mūsu ēras. R.Džovanjoli bija buržuāziskais revolucionārs, cīnītājs par Itālijas apvienošanu un Itālijas atbrīvošanu no svešzemju jūga. Tas nevarēja palikt bez ietekmes sacēlušos vergu kustības attēlojumā un tās vēsturisko varoņu tēlu izveidē. Džovanjoli jūt milzīgas simpātijas pret Spartaku un apveltī viņu ar ārkārtīgi cildena cilvēka rakstura iezīmēm, taču Džovanjoli nesaprot, ka Spartaks pārstāv vergu šķiru, ko no vergturiem šķir vesels bezdibenis. Jā, taisni bezdibenis, nevis barjera, kas amfiteātrī skatītāju nošķir no gladiatoriem, kuri cīnās arēnā. Savā «Spartakā» V. Jans pilnīgi apzināti atteicies tēlot vergu un vergturu pasauli kā kaut ko vienu veselu. Apspiesto pasaule stāv pretim apspiedējiem. Apspiestos pārstāv Spartaks. Apspiedējus — Krass. Spartaka pusē turas seno autoru pieminētie Krikss un Enomajs un rakstnieka iztēlē radītais traķiešu zēns Geta un dejotāja Amika. Lai arī tās ir izdomātas personas, bet izdomai te pamatā ir pareiza laikmeta izpratne. Vēl vairāk, vēstures avotos mēs atrodam šo varoņu prototipus. Kāds sengrieķu autors stāsta par Spartaka līdzgaitnieci, kas pareģojusi viņa slaveno nākotni.

indexarhīvs   yandex    mega

Francis Rekšņa, Harijs Gāliņš. Spartaks Kurzemē

SpartaksKurzemeFReksnaHGalinsfb2

Dokumentāls stāsts. Darbā parādīts Izlūku grupas «Spartaks» grūtais cīņu celš ienaidnieka aizmugurē pēdējā kara ziemā Kurzemes katlā, parādīta; izlūka Mačiņa un viņa līdzbiedru personības. Attēlota atī izlūki grupas loma antifašistisko spēku konsolidēšanā un slavenās partlzāņi vienības «Sarkanā bultu» izveidošanā. Pēdējā nodaļa veltīta Kārļa Mačiņa cīņai pret bandītismu pēckara gados līdz pat viņa bojāejai

indexarhīvs    yandex    mega

Rafaello Džovanjoli. Spartaks

SpartaksRDzovanjolifb2

Vēsturisks stāsts no Romas ēras VII gadsimta. Itāliešu klasiķa R. Džovanjoli darbs vēsta par vergu sacelšanos senajā Romā, kas notika vairak nekā pirms divtūkstoš gadiem. Romāna centrā — varonīgā un pašaizliedzīgā vergu ciņa par brīvību un šis cīņas vadonis — gudrs, drosmīgs, cēls gladiators Spartaks, kas atdeva dzīvību par apspiesto brīvību.

indexarhīvs    yandex    mega