Rūdolfs Šteiners. Kā sasniegt augstāko pasauļu atziņas?

ūka-sasniegt-augstako-pasaulu-atzinas

Antroposofija balstās uz atziņu par garīgās pasaules esamību. Katrs cilvēks atziņu par garīgo pasauli var iegūt ar apzinātu un neatlaidīgu augstāko spēju attīstīšanu. Rudolfs Šteiners to apraksta savā grāmatā “Kā sasniegt augstāko pasauļu atziņas”.

Antroposofijā arvien tiek uzsvērts: ja garīgajā ceļā cilvēkam trūkst nepieciešamās neatlaidības un pūliņu, tad viņu var pārmākt ilūzijas un maldi. Lai sasniegtu garīgo pasauli, katram cilvēkam ir jāiziet savs atziņas ceļš.

Tā kā lielākā daļa Šteinera laikabiedru noliedza garīgo zināšanu un atziņu iespējamību, Šteiners pats iedziļinājās sava laika zinātnē un ieguva filosofijas doktora grādu.

Cilvēki, kuri nav sasnieguši garīgo pasauli vai nostājušies uz garīgās izziņas ceļa, antroposofijas garīgo zināšanu iespējamību bieži uzskata par māņiem, vai arī sauc tās par “misticismu”. Tomēr antroposofijas “mistiskās” idejas sekmīgi pierāda sevi pavisam parastās mūsu dzīves apritēs. Te var minēt biodinamisko lauksaimniecību, kuras sasniegumus pasaulē pierāda zinātniski akceptētas metodes. Te var arī minēt Valdorfa skolas, kuru skaits pasaulē pieaug. Te var minēt Veledas kosmētiku, euritmiju (kustību mākslu), kamphill kustību. Te var minēt antroposofisko medicīnu. Tomēr, lai pieredzētu antroposofijas nesto realitāti, katram, ir jāiziet savs  pieredzes un atziņas ceļš.

indexarhīvs     yandex     mega

Rūdolfs Šteiners. Audzināšanas māksla. Metodika un didaktika. Cilvēkmācība un audzināšanas māksla.

audzinasanasmaksla

Otrā daļa.

Pirmā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 21. augusts. Ievads. Aforistiskas piezīmes par mākslinieciskajām nodarbībām, rēķināšanu, lasīšanu un rakstīšanu.

Otrā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 22. augusts. Par valodu – cilvēka saistība ar kosmosu.

Trešā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 23. augusts. Par plastiski-tēlojošo un par muzikāli-dzejisko.

Ceturtā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 25. augusts. Pirmā mācību stunda skolā – roku veiklība, zīmēšana un gleznošana. Par valodas mācības sākumiem.

Piektā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 26. augusts. Lasīšana un rakstīšana, pareizrakstība.

Sestā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 27. augusts. Par dzīves ritmu un ritmisku atkārtošanu mācībās.

Septītā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 28. augusts. Mācības devītajā dzīves gadā – par norisēm dzīvnieku valstībā

Astotā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 29. augusts. Par mācībām pēc 12. dzīves gada – vēsture – fizika.

Devītā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 30. augusts. Par vācu (dzimtās) valodas mācīšanu un svešvalodām.

Desmitā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 1. septembris. Mācību priekšmetu iedalījums un mācīšana līdz 9.-jam, līdz 12.-jam un līdz 14.-jam dzīves gadam

Vienpadsmitā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 2. septembris. Par ģeogrāfijas mācīšanu.

Divpadsmitā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 3. septembris. Kā visam tam, ko bērns mācās savu skolas gadu laikā, būtu jābūt izplatītam tā, lai pavedieni visur iestieptos praktiskajā cilvēka dzīvē.

Trīspadsmitā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 4. septembris. Par mācību plāna veidošanu.

Četrpadsmitā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 5. septembris. Kā pedagoģijas morāle didaktikā kļūst par mācību praksi.

Noslēguma vārdi

indexarhīvs    yandex    mega

Rūdolfs Šteiners. Audzināšanas māksla, balstīta cilvēka būtības sapratnē.

audzinasanasmaksla

Septiņas lekcijas, nolasītas Torquay 1924. gada 12. – 20. augustā ar atbildēm uz jautājumiem  http://www.lasitava.lv/1.4.doc

Pirmā lekcija , 1924. gada 12. Augustā. Tagadējās situācijas raksturojums attiecībā uz audzināšanu. Patiesas cilvēka izziņas nepieciešamība. Inkarnācija. Iedzimtība un individualitāte, apskatītas realitātei atbilstoši. Bērna būtība pirms zobu maiņas. Apvērsums zobu maiņas laikā. Audzināšanas uzdevumi dažādās attīstības pakāpēs.

Otrā lekcija , 1924. gada 13. August. Bērns kā maņu orgāns. Atdarināšanas būtība un nozīme. Bērnudārzs. Bērna spēles. Dzīves novērošana veicina audzinātāja fantāziju. Zobu maiņa. Tēlaini-fantazējošais mācībās. Ievads rakstīšanā. Skolotāja brīvība mācību veidošanā. Bērna daba ap 9. gadu. Krīze. Par pasaku stāstīšanu. Neparedzamais audzināšanā.

Trešā lekcija , 1924. gada 14. August. Bērns pēc 9 gadu vecuma. Augu mācība. Dzīvnieku mācība. Šo mācību priekšmetu audzinošā iedarbība. Par pasaku un mītu stāstīšanu. Tēlains stāsts. Kauzāli apskati tikai pēc 12 gadu vecuma. Par sodīšanu. Pašaudzināšana.

Ceturtā lekcija , 1924. gada 15. August. Pašaudzināšana. Drosme sākotnējai nepilnībai. Likteņa attiecības ar bērniem. Tēlaina stāstījuma piemērs. Stāstīšanas metodika. Audzinātāja meditatīvais dvēseles stāvoklis. Apiešanās ar temperamentiem. Simetrijas vingrinājumi un iekšēja formu sajūta. Ķermeņa veiklības vingrinājumi domāšanas attīstībai. Gleznošana. Mācības ciklos.

Piektā lekcija , 1924. gada 16. August. Par rēķināšanu. Tēlaina skaitļa jēdziena attīstīšana. Ritmiska skaitīšana. Skaitīšana kā gribas padarīšana; galva kā skatītājs. Četras rēķināšanas operācijas. Materiālisms kā audzināšanas sekas. Humors mācībās. Ģeometrija. Uzskatāmi Pitagora teorēmas pierādījumi.

Sestā lekcija , 1924. gada 18. August. Bērna attīstības pakāpju raksturojums kopsakarībā ar būtības daļām. Ēteriskā ķermeņa plasticējošā, orgānus veidojošā darbība. Bērnu plastiski-gleznojošā darbošanās tieksme. Dzimumbriedums. Kā astrālais ķermenis pārņem fizisko organizāciju. Muzikālās mācības nozīme. Valodas mācība. Gramatika ap 9 dzīves gadu. Svešvalodu mācīšana bez tulkošanas. Valodu dažādība dažādās skaņu izjūtas dēļ. Eiritmija. Vingrošana, fizkultūra. To būtība. Eiritmija liek atklāties iekšējajam. Ar vingrošanu cilvēks iekļaujas telpā.

Septītā lekcija , 1924. gada 19. August. Mineraloģijas mācīšana sākot ar 12 gadu vecumu. Sākt ar veselo. Fizikas mācīšanu saistīt ar dzīvi. Apelēt pie fantāzijas. Nogurums. Ritmiskā būtība. Sacerējums. Mācīšanai un audzināšanai ir jāsaistās ar dzīvi un jāizceļas no dzīves. Realitātei sveša domāšana. Skolotāju konference, skolas organisma dvēsele. Zēnu vai meiteņu skaita klasē ietekme. Mazākapdāvināto bērnu kopšana. Jebkurām mācībām ir jādod bērnam atziņas par cilvēka vietu pasaulē. Dzīves izpratne caur tehnoloģijas mācīšanu. Par rokdarbiem. Liecības būtība. Kontakts ar vecāku māju bērna sapratnei.

Atbildes uz jautājumiem , 1924. gada 20. August. Atšķirība starp reizināšanu un dalīšanu. Mērīšana un dalīšana. No konkrētā uz abstrakto rēķināšanā. Par zīmēšanu. Latīņu un grieķu valodas mācīšana. Par sporta jautājumu. Reliģijas mācīšana. Par svešvalodu izvēli. Valodu mācīšanās pirms zobu maiņas. Noslēguma vārdi.

indexarhīvs    yandex     mega